IR

Sākam atvadīties no saldās deflācijas 2

Par patēriņa cenu izmaiņām 2016.gada maijā
Cukurgraudi_cika-media_large
Vislielākais kāpums starp visām produktu kategorijām gada griezumā maijā bija cukuram +12.1%. Foto: Ieva Čīka, LETA
Pēteris Strautiņš 8.jūnijs 2016 16:28

Cenu līmenis maijā gada griezumā samazinājās par 0.8%, tāpat kā iepriekšējā mēnesī. Taču nav šaubu, ka tas ir bijis dziļākais punkts deflācijas periodā, kuru izraisīja globālais izejvielu cenu kritums kopš 2014.gada. Jau jūnijā deflācija gada griezumā noteikti ir mazāka, bet jūlijā varētu atgriezties inflācija. Pērn šajā mēnesī cenas pret maiju samazinājās par 0.2%, šā gada jūnija datos drīzāk gaidāma šim mēnesim sezonāli raksturīgā nelielā inflācija.

Naftas cenas šonedēļ ir pārsniegušas 50 dolārus par barelu, gandrīz divkāršojoties pret zemāko punktu janvārī un to labvēlīgā ietekme uz enerģiju importējošās Latvijas dzīves līmeni izsīkst. Degvielas cenas mēneša griezumā aug jau kopš marta, pagaidām vēl turpinās siltuma cenas kritums, bet šonedēļ "Latvijas gāze" ziņoja, ka jau jūlijā gaidāms gāzes cenu kāpums, kas pēc tam attiecīgi ietekmēs arī siltuma cenu.

Pagaidām preces vēl veicina dzīves dārdzības sarukumu, par spīti akcīzes nodokļa palielināšanai (nedzērāju un nesmēķētāju caurmēra patēriņa grozs gada griezumā kļuva pat par 1.3% lētāks). Preču cenu gada deflācija maijā vēl pieauga pret aprīli un bija otra lielākā kopš 2010.gada marta, cenām gada griezumā sarūkot par 1.6%.

Turpretim pretējā virzienā ir pavērsusies pakalpojumu cenu izmaiņu tendence. Pakalpojumu inflācijas noslīdēšana aprīlī zem 1% atzīmes pirmo reizi kopš 2013.gada septembra bija viegli biedējoša, pastiprinot bažas par ekonomikas atdzišanu šogad.

Maijā caurmēra pakalpojumu cenu gada inflācija pieauga no 0.9% līdz 1.3%. Deflācija kopumā patlaban nav slikta ziņa, jo to galvenokārt virza importa izmaksu kritums. Saskaņā ar IKP datiem, šā gada pirmajā ceturksnī Latvija palielināja importu reālā izteiksmē, vienlaikus par to maksājot mazāk. Taču pakalpojumu cenas pirmkārt signalizē par norisēm Latvijas ekonomikā, nevis pasaules tirgos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0.6%, te lielu pārsteigumu nav, galvenokārt notikušas dažādas sezonāli tipiskas cenu korekcijas. Acīs krīt tikai sakaru pakalpojumu izmaksu kāpums par 2.8%, palielinot gada inflāciju līdz 3% - augstākajam līmenim kopš 2000.gada. Šo pakalpojumu cenas ilgstoši bija samazinājušās, palīdzot Latvijai panākt zemāko sakaru izmaksu līmeni ES valstu vidū. Taču, lai operatori ieguldītu jaunajās tehnoloģijās, kādam par to jāmaksā.

Vislielākais kāpums starp visām produktu kategorijām gada griezumā maijā bija cukuram (+12.1%), kas saistīts ar notikumiem pasaules tirgū, te vainojama "El Ninjo" ietekme uz cukurniedru plantācijām Āzijā. Savukārt visstraujākais cenu kritums bijis aviobiļetēm (-20%). Aviosabiedrības nemaksā degvielas akcīzes nodokli, tāpēc nesenajam naftas cenu kritumam te var būt ļoti izteikta ietekme uz izmaksām. To pakalpojumu cenu kritums gada griezumā kopš pērnā augusta ir turējies virs 10%.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

veceko4 Latvijā degvielas cena kāpj, Lietuvā ne, tātad mūsu ekonomika attīstās labāk!
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  8.jūnijs 2016 17:31
Plus_opinionYan LEE Par to ekonomikas atdzišanu gan gribētu uzzināt ko vairāk. Kas notiek? Smagā piezemēšanās? Recesija? Plānota vai negaidīta? Kam gatavoties?
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  10.jūnijs 2016 17:05

Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Puikas_epa-second_compact
Nākamais raksts

Cik reāls ir stagnācijas scenārijs? (5)

Kā var raksturot Latvijas ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas