IR

Siltums maijā liek ātrāk kustēties naudai 0

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2016.gada maijā.
Es_karogs_gludeklis_ap-media_large
"Brexit" neietekmē ES karogu šūšanu kādā Belgradas darbnīcā. Foto: AP/LETA
Pēteris Strautiņš 30.jūnijs 2016 15:59

Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis gan pret iepriekšējo mēnesi (par 0,9%), gan iepriekšējo maiju. Gada griezumā pieaugums ir 3,4%, kas ir vairāk par šā gada pirmo piecu mēnešu vidējo tempu (2,2%).

Te liels nopelns ir bijis degvielas tirdzniecībai, kas pret iepriekšējo mēnesi auga par 6%, bet pret iepriekšējo maiju par 9,5%. Lieliskie laika apstākļi maijā acīmredzot pamudināja cilvēkus ceļot. Par 0,6% mēneša laikā auga arī pārtikas tirdzniecība.

Nepārtikas preču tirdzniecība, atskaitot degvielu, pret aprīli samazinājās par 1,6%, tomēr gada laikā auga par 1,3%. Vēl vairāk laika tik jaukā pavasarī tērēt ne pirmās nepieciešamības preču pirkšanai būtu neprāts, bez šaubām. Maijā krasi sarukusi būvmateriālu, elektropreču un mēbeļu pārdošana, vairākās pozīcijās par apmēram desmito daļu gan mēneša, gan gada griezumā. Tātad mājokļu iekārtošana patērētājiem nav bijusi prioritāte.

Mazumtirdzniecības kāpums ir ļoti svarīgs brīdī, kad eksporta nozares turpina darboties nelabvēlīgos apstākļos. Patēriņš pats par sevi nevar balstīt Latvijas ekonomiku mūžīgi, bet patlaban rezerve vēl ir, kā rāda joprojām sarūkošie mājsaimniecību parādi un strauji augošie uzkrājumi.

Šā mēneša galvenā ziņa par pasaules ekonomiku, kas netieši ietekmēs arī patēriņa dinamiku Latvijā, ir Lielbritānijas vēlētāju balsojums par aiziešanu no ES.

Arī mūsu valstī ir jūtams satraukums par "Brexit" ekonomisko ietekmi, kas nav gluži bez pamata. Nevar izslēgt, ka tā būs liela, bet izpaudīsies pakāpeniski un caur garu cēloņsakarību ķēdi. Liela ietekme noteikti neizpaudīsies tieši - caur Latvijas eksportu uz Lielbritāniju.

Mārciņas kurss pret eiro ir samazinājies, bet tikai līdz punktam, kur tas bija 2014.gada sākumā. Patlaban par mārciņu var nopirkt 1,20 eiro, bet 2009.gada sākumā bija brīdis, kad kurss bija tikai pieci eiro centi virs paritātes līmeņa. Mārciņa ir 30 gadu laikā zemākajā punktā pret dolāru, bet kurss pret eiro ir, tā teikt, nekas īpašs.

Noteikti nav sagaidāms, ka tirdzniecībā starp ES un šo valsti tiks ieviestas muitas barjeras, kas teorētiski var notikt, ātrākais, pēc izstāšanās sarunu beigām. Tas nepienāks drīzāk kā 2018.gada izskaņā vai pat krietni vēlāk. Pat, ja šādas barjeras ieviestu, arī tā nebūtu liela nelaime - lielākā daļa no eksporta uz Lielbritāniju ir nediversificēti koksnes produkti, kas pats par sevi nav apsveicams fakts, taču arī nozīmē, ka šos produktus ar ne pārāk lielu piepūli var pārdot citur, to cena ir globāla, nevis lokāla. Tā kā importa aizstāšanas iespēju šajā ziņā britiem nav, viņiem šis produkts vienalga būs jāpērk no pārējās pasaules un Latvija ir konkurētspējīgs ražotājs. "Brexit" var samazināt dzīvojamo māju būvniecību Lielbritānijā, bet tikmēr tā turpina atkopties ASV, un pasaules kopējo pieprasījumu pēc koksnes celtniecības materiāliem tas dramatiski neietekmēs.

Patiešām lielas nepatikšanas var pienākt, ja britu mārciņas kritums un iespējama lēnāka izaugsme vai recesija šajā valstī pārtrauc eirozonas ekonomikas atkopšanos, un tas savukārt politiski destabilizē Eiropas Savienību.

Efektu var pastiprināt bažas par dažu eirozonas valstu banku sistēmas stabilitāti. Tas notiktu situācijā, kad izsmeltas gandrīz visas iespējas ekonomikas stimulēšanai, ja neskaita tā saucamo "helikoptera naudu", kuras pielietošanai ir lieli politiski un ekonomiski šķēršļi. "Brexit" ekonomisko seku bāzes scenārijs nerada lielas bažas, bet galējie scenāriji var būt ļoti nepatīkami.

Atgriežoties pie mazumtirdzniecības, "Brexit" sekas pašsaprotamu iemeslu dēļ nebūs jūtamas jūnija datos un, visdrīzāk, arī ne šā gada otrajā pusē. Līdz pat jūnijam Latvijas patērētāju un tirgotāju noskaņojums, saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajām aptaujām, bez lielām izmaiņām ir turējies relatīva optimisma zonā, virs vēsturiski vidējā līmeņa. Mazumtirgotāju noskaņojumā kopš marta ir neliels, bet tomēr manāms uzlabojums.

Taču, ja tiešās demokrātijas zemestrīce ir iekustinājusi ekonomisku domino efektu eirozonā, nākamā gada prognozes gan eksportam, gan patēriņam var nākties pārskatīt, bet pagaidām tie ir ļoti spekulatīvi spriedumi.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(1)

Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Caksa-trifanova-second_compact
Nākamais raksts

Anda Čakša: Jānoliek centrā pacients (9)

Jaunā veselības ministre par saviem mērķiem un domāšanas maiņu veselības aprūpes sistēmā