IR

“Brexit” sekas: krīze Eiropas Savienībā. Vai esam tam gatavi? 65

Lielbritānijas vēlētāji ar aptuveni 2% pārsvaru ir atbalstījuši valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kā tas varēja notikt un kādu iespaidu tas atstās uz politisko un ekonomisko situāciju Latvijā?
Es_fle_mobs_afp-media_large
ES atbalstītāji sarīkojuši atbalsta akciju. Foto: AFP/LETA
Juris Pūce 27.jūnijs 2016 12:17

Līgums ar ES paredz, ka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par iestāšanos vai izstāšanos no savienības, katra valsts var izvēlēties pati. Lielbritānijas gadījumā tika rīkots referendums, kura iniciatīva pieder Konservatīvajai partijai. Baidoties no šķelšanās partijas iekšienē un pielabinoties agresīvajam mazākumam, partijas spice lēma "nolaist tvaiku" ar referenduma palīdzību. Liela daļa liberāli noskaņoto britu to uzskatīja par sliktu joku un līdz pašām beigām neticēja pozitīva iznākuma iespējamībai.

Tomēr dažādu populistiski noskaņotu politiķu naida un baiļu veicināšanas kampaņas izrādījās efektīvākas nekā gaidīts, un britu vēlētāju vairākums patiešām "nolaida tvaiku", sakot "jā" aiziešanai no ES. Lielbritānijai tehniski tas nozīmē garas un sarežģītas sarunas ar ES par izstāšanās kārtību, sākot ar to, kā turpmāk tiks organizēta savstarpējā preču aprite, un beidzot ar Lielbritānijas iedzīvotāju ceļošanas noteikumiem uz ES un otrādi.

Tikmēr citiem antieiropiski noskaņotiem spēkiem Lielbritānijas pieredze ir devusi zaļo gaismu līdzīga scenārija atkārtošanai savā valstī. Francijas politiķe un Krievijas prezidenta Putina draudzene Marina Lepēna sola tādu pašu referendumu, ja viņai izdosies kļūt par Francijas prezidenti, politiķis Gērts Vailders aicina ko līdzīgu organizēt arī Nīderlandē, balsojumu par izstāšanos no ES vēlas arī Portugāles "Komunistu partija" un partija "Īstie somi" Somijā.

Referendums iezīmē politisko krīzi

Lielbritānijā patlaban sākusies nopietna politiskā krīze - valdības vadītājs Deivids Kamerons ir atkāpies, tiek runāts par valsts ārkārtas vēlēšanām, bet Skotijas valdība pieprasa atsevišķas sarunas ar ES par iespēju palikt savienības sastāvā.

Daudzi analītiķi prognozē smagu triecienu Lielbritānijas ekonomikai, kas iezīmējās jau Jāņu rītā, kad, strauji krītot valūtas kursam starp sterliņa mārciņu un eiro un dolāru, gandrīz visi Lielbritānijas iedzīvotāji vienas dienas laikā attapās par aptuveni 10% nabagāki. Šo notikumu rezultātā palēlināsies arī jau tā ļoti zemā ES un līdz ar to arī Latvijas ekonomikas izaugsme. Arī ārvalstu investori, redzot politisko un ekonomisko nestabilitāti reģionā, kļūs krietni piesardzīgāki. Tomēr vēl sāpīgāk un ātrāk Latviju skars ES valdošā politiskā krīze, kuru spilgtāk nekā jebkad ir iezīmējis britu referendums.

ES izveidošana ir milzīgs sasniegums

Eiropas integrācijas ideja guva iespēju realizēties pēc Otrā pasaules kara, kad akadēmiskās, ekonomiskās un politiskās aprindas vienojās, ka jādara viss, lai nepieļautu šāda kara atkārtošanos. Lai izskaustu kara iespējamību Eiropas iekšienē, bija jāsasaista valstu ekonomika, politika un sabiedrība, nostiprinot demokrātiju, likuma varu un eiropeisko identitāti. Tika radīta ekonomiski politiska apvienība, kas pakāpeniski evolucionēja aizvien dziļākas savstarpējas integrācijas virzienā. ES izveidošana ir milzīgs sasniegums.

Karš Eiropā daudzu gadsimtu garumā ir norisinājās teju nepārtaukti, taču pēc ES dibināšanas tās teritorijā kara vairs nav bijis. ES veiksmes stāstu apliecina arī tās ārējā pievilcība, kas ir mudinājusi visas kaimiņvalstis sadarboties vai censties iestāties savienībā.

Bieži, runājot par ASV īstenoto "maigo varu", tiek aizmirsts, ka ES gadījumā tās mērogs nebūt nav mazāks - pievilcīga miera sala tik bieži kādā karā ierautajā pasaulē ar apbrīnojamu ekonomiskās pārticības līmeni, kas ir nesasniedzams vairumam valstu ārpus ES.

Šo "maigās varas" pievilcību 1990. gadu sākumā īpaši izjuta arī Latvija, kad pāreja no padomju sistēmas uz moderno un Eiropai raksturīgo valsts pārvaldes formu notika lielākoties ES uzmundrinājuma vai spiediena ietekmē. Arī mēs gribējām būt daļa šīs miera salas, un pirms 12 gadiem, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, mums tas arī izdevās. Šajā laikā esam saskārušies gan ar labu, gan sliktu pieredzi, taču kopumā esam piedzīvojuši ekonomisko attīstību, kas padarījusi mūs divas reizes bagātākus nekā pirms 12 gadiem.

"Globalizācijas zaudētāji" un baiļu propaganda

Diemžēl ES gūtie politiskie un ekonomiskie sasniegumi sabiedrībā netiek izjusti vienmērīgi. Arī milzīga daļa Latvijas iedzīvotāju, kuru vajadzības pēc iestāšanās auga straujāk par ienākumiem, izmantoja iespēju izceļot uz citām ES zemēm un pelnīt daudz vairāk nekā šeit.

Taču Eiropas turīgāko valstu pilsoņiem ir maz iespēju atrast pasaulē vietu, kas piedāvātu vēl lielāku labklājību. Vissarežgītāk ir cilvēkiem ar mazāk kvalitatīvu izglītību vai profesionālajām prasmēm. "Vienkāršie amati" tiek jauno ES dalībvalstu pilsoņiem un imigrantiem ar zemākām prasībām pret atalgojumu un sociālajām garantijām, bet labāk atalgotās profesijas viņiem nav pieejamas nepietiekamās izglītības dēļ. Tā rezultātā ir izveidojusies cilvēku grupa - globalizācijas zaudētāji - , kuri, jūtoties apdraudēti un neredzot izeju no smagās sociāli ekonomiskās situācijas, viegli pakļaujas antiimigrantu un antieiropas propagandai. Šo apjukušo un vīlušos sabiedrības daļu tiecas pārstāvēt tādi politiķi kā Donalds Tramps ASV, Marina Lepēna Francijā vai Gērts Vailders Nīderlandē. Diemžēl viņu politisko ieroču arsenālā ir nevis reāla attīstības programma un iniciatīvas šo globalizācijas radīto seku mazināšanai, bet gan musināšana uz naidu, bailēm un norobežošanos.

Līdzīga situācija vērojama arī Centrālajā un Austrumeiropā, kur pie varas izdevies nonākt tādiem politiķiem kā Viktoram Orbanam Ungārijā, Jaroslavam Kačinskim Polijā vai Robertam Fiko Slovākijā. Visu valstu attīstība pēc šo politiķu nākšanas pie varas piedzīvo ekonomisko, sabiedrības attīstības un vispārēja iecietības līmeņa lejupslīdi.

"Briseles", ko vainot, var arī vairs nebūt

ES tagad priekšā patiesi grūts laiks. Būs politiķi, kuri kā sirēnas sengrieķu mītos aicinās arvien vairāk mazināt ES funkcijas un ietekmi. Diemžēl valstu vadītāji ir pārāk apjukuši, bet Eiropas Komisijas pašreizējais sastāvs nav spējīgs reaģēt uz šāda līmeņa krīzi, līdz ar to šāds virziens var novest arī pie ES sabrukuma.

Tāpēc šis ir brīdis, kurā Eiropas Savienībai būtu jāvienojas par ambiciozu reformu piedāvājumu. Tādu reformu, kas padara ES atbilstošu globālās sociālās un ekonomiskās attīstības izaicinājumiem, neatkārtojot līdzīga rakstura "muļļāšanās scenārijus", kādus jau nesen piedzīvojām ar Grieķijas parādu sāgu un bēgļu krīzi. Lai to izdarītu, ES ir jāpadara lemtspējīgāka (ātrāka lēmumu pieņemšanas procedūra, spēcīgākas institūcijas) un demokrātiskāka (ES amatpersonām aizvien vairāk jābūt tieši atbildīgām ES pilsoņu priekšā). Tas prasīs lielu izšķiršanos no dalībvalstu valdībām, jo pašreizējais modelis tik daudzus gadus ir devis "brīnišķīgu" iespēju visās nebūšanās vainot "Briseli", bet visus panākumus pierakstīt sev. Taču, šādi turpinot, drīz "Briseles", ko vainot, var arī nebūt.

ES zaudējot savu nozīmi vai pat sabrūkot, Latvija būs viens no lielākajiem cietējiem ES dalībvalstu vidū. Globālizācija ir radījusi izaicinājumus, ar kuriem mēs visdrīzāk vienatnē netiksim galā. Itin viegli Latvija var pārvērsties par valsti, kurā dominē konflikti, oligarhu nauda un pārrobežu noziedzība. Jau pašreiz pārāk daudziem Latvijas politiķiem autoritāra domāšana un vērtības ir tuvākas nekā būtu pieļaujams vienas relatīvi attīstītas Eiropas valsts politiķiem.

ES - patīk mums tas vai nē - ir noturējusi mūsu valsti uz tā attīstības ceļa, kas pakāpeniski (pat, ja itin bieži šķiet, ka tas notiek pārāk lēni) padara mūs par Rietumu valsti un Rietumu sabiedrību. Tāpēc Latvijai pavisam noteikti ir jābūt aktīvai Eiropas paātrinātas integrācijas piekritējai, aizstāvot ES pašu Eiropas valdību pārstāvju vidū. Viens ir skaidrs - Latvijai ES ir vairāk vajadzīga nekā ES - Latvija. Jo stiprāka būs ES, jo stiprāki būsim mēs.

Autors ir partijas "Latvijas attīstībai" priekšsēdētājs

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

west Latvija var pārvērsties par valsti, kurā dominē konflikti, oligarhu nauda un pārrobežu noziedzība
---------------------
Kāpēc "var"? Kopš kura laika ir bijis savādāk ? Un kā to ir izmainījusi dalība ES ?
Un kāpēc mēs mūžīgi esam Eiropas nabagu topā?
Runā, ka valsts iedzīvotāju dzīves līmenis esot apgriezti proporcionāls zagļu daudzumam tajā. Piemērus vajag ?
 +12  Radius_box_plus Radius_box_minus 5 ATBILDES  ATBILDĒT  27.jūnijs 2016 20:16
Mareks Ar baiļu propagandu "Latvija būs viens no lielākajiem cietējiem ES dalībvalstu vidū" nodarbojas arī pats autors. Es gan neapgalvoju, ka Latvija necietīs, bet pret propagandu vislabākās zāles nav propaganda, bet skaitļi, aprēķini un racionāli spriedumi.

Tāpēc Latvijai pavisam noteikti ir jābūt aktīvai Eiropas paātrinātas integrācijas piekritējai, aizstāvot ES pašu Eiropas valdību pārstāvju vidū. Viens ir skaidrs - Latvijai ES ir vairāk vajadzīga nekā ES - Latvija. Jo stiprāka būs ES, jo stiprāki būsim mēs.
Ko nozīmē "paātrināta integrācija"? Vai vairāk dažāda veida kvotu, regulu un direktīvu? Turcija kā nākamā ES dalībvalsts? Ko nozīmē stiprāka ES? Stiprākas ES institūcijas, vai stiprākas dalībvalstis? Ja stiprākas ES institūcijas, tad kādas funkcijas institūcijas uzņemsies un kas būs finansējuma avoti (nodokļu ieņēmumu bāze)? Atbilžu nav.

Man šķiet, ka Austrijas prezidenta vēlēšanas, AfD popularitātes pieaugums Vācijā, čehu eiroskepticisms parāda, ka "paātrināta integrācija" nav reāli īstenojams scenārijs. Nebūsim naivi, Latvijas argumentiem pie sarunu galda nav tas pats svars kā dažai Rietumvalstij. 6 veco dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās pēc Brexit referenduma ir vēl viens apstiprinājums, ka dažas ES dalībvalstis ir vienlīdzīgākas pār citām dalībvalstīm.
 +9  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  27.jūnijs 2016 12:43
aivars15 Tikmēr citiem antieiropiski noskaņotiem spēkiem Lielbritānijas pieredze ir devusi zaļo gaismu līdzīga scenārija atkārtošanai savā valstī.
---------------------------------
Tiešām? Spānijas vēlēšanās Podemos guva mazāk balsu nekā prognozēja. Cilvēki pat 1 dienas laikā redzēja, kādu efektu rada perspektīva izstāties no ES. Le Pēna prasa izstāties no ES jau 10 gadus, tas nav nekas jauns tāpēc nav saistāms ar Brexit.
 +7  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  27.jūnijs 2016 20:47

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Melnais_starkis-second_compact
Nākamais raksts

Ligzda, kas eksistē un neeksistē vienlaicīgi (18)

Turpat netālu tiek veiktas apjomīgas kailcirtes "Latvijas Valsts mežiem" piederošajos īpašumos, un nevienu mežzini tas neuztrauc