IR

FOTO: Tiesa Valtaiķu baznīcas īpašumus atdod LELB 2

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas nav apmierināta ar šo lēmumu un grasās vērsties Eiropas tiesā
Valtaiki_1_monta-media_large
Valtaiķu baznīcas altārglezna. Foto: Monta Glumane
Monta Glumane 2.jūnijs 2016 18:00

Gaišā nelielā baznīca ar sarkano dakstiņu jumtu tikai 40 kilometru attālumā no Kuldīgas slēpj brīnišķīgas pērles - Valtaiķu autonomajā evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kuras interjers veidots klasicisma stilā ar rokoko elementiem, atrodas virkne valsts nozīmes mākslas pieminekļu, sākot ar Johana Lēberehta Eginka 1833. gadā veidoto altāra gleznu "Golgāta" un 15 vitrāžām, kas izgatavotas pēc gleznotāja Vilhelma Purvīša skicēm, beidzot ar pašu altāri, kanceli, baznīcēnu soliem, durvju komplektu, ērģeļu prospektu, luktām un ērģelēm. Taču baznīcēnu dzīvi pēdējā mēneša laikā aptumšojis tiesas spriedums, kas īpašuma tiesības uz baznīcu un tās zemi atjaunoja Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB).

Valtaiķu baznīca. Foto: Monta Glumane

Valtaiķu draudze, kura 1991. gadā izstājās no LELB, kļuva par autonomu luterāņu baznīcu, bet pērn tā savā kopsapulcē nobalsoja par iestāšanos Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL).

Šogad kopš 2008.gada ilgušo tiesas prāvu ar otru baznīcu - LELB - draudze ir zaudējusi un plāno vērsties Eiropas Kopienu tiesā. 3. maijā Augstākās tiesas Civillietu departamenta pieņemtais spriedums pēc LELB prasījuma atjaunoja tai īpašuma tiesības uz Valtaiķu draudzes zemes gabalu 0,4 ha platībā un uz tā esošo baznīcas ēku. Tāpat ar tiesas lēmumu LELB atjaunotas īpašumtiesības uz zemes gabalu 14,3 ha platībā un uz tā esošajām divām dzīvojamām ēkām un vienu saimniecības ēku. Valtaiķu autonomai evaņģēliski luteriskai draudzei ir atteikta kasācijas sūdzība, lēmums nav pārsūdzams.

"Bēdīgākais ir tas, ka es nezinu, vai jūnijā varēšu vēl laulāt un iesvētīt cilvēkus, kurus esmu tam gatavojis pusgadu. Tagad no LELB var atbraukt kāds pārstāvis kopā ar tiesas izpildītāju un man paprasīt atdot atslēgas. Draudzei nav tiesību tās nedot. Tāda ir skaudrā realitāte," Ir.lv saka Valtaiķu autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Varis Bitenieks.

Patlaban Valtaiķu draudzē ir 43 aktīvi biedri. Jūnijā paredzēts iesvētīt vēl astoņus cilvēkus, kuri iziet iesvētes mācību. Taču kopumā Valtaiķu baznīcu par savu sauc aptuveni 400 - 500 cilvēku, jo viņi ir tajā kristīti. Valtaiķu draudzi un baznīcu šonedēļ apmeklēja arī LELBāL arhibīskape Lauma Zušēvica, kas bija ieradusies Latvijā uz sinodi, lai lemtu par LELBāL Latvijas apgabala dibināšanu. Sinode apmeklēja ne tikai Valtaiķus, bet arī draudzes Aizputē un Liepājā.

Valtaiķu draudzes 300 gadus senā vēsture

Valtaiķu autonomā evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1683. gadā kā luterāņu draudze. Tā pie sava dievnama tika, pateicoties baronam Manteifelim 1792. gadā. Valtaiķu draudze kā lauku draudze pastāv vismaz 300 gadus un 19. gadsimta otrā pusē tās īpašumā bija daudz zemes - 232 ha. Kad 1918. gadā tika nodibināta Latvijas valsts, luterāņu draudze turpināja savu darbību.

Latvijā 1928. gadā notika agrārā reforma, kas faktiski visām lauku baznīcām (draudzēm) īpašumā atstāja tikai apsaimniekojamus 50 ha. Ar šo zemi pirmās Latvijas neatkarības laikā katrai lauku draudzei bija jāiztiek. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā visām luterāņu draudzēm tika atņemti īpašumi un baznīcu ēkas.

Situācija mainījās tikai 1990. gadā, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu par reliģiskām organizācijām. Visām luterāņu draudzēm Latvijā tika dota iespēja atgūt savu juridisko tiesībspēju un īpašumus, kas tām piederēja līdz 1940. gadam.

Valtaiķu draudze 1991. gadā gāja savu ceļu - tā izstājās no LELB draudžu savienības (juridiski baznīca nozīmē draudžu savienību), jo vēlējās atjaunot to, ko bija zaudējusi 1940. gadā. Tai arī nebija pieņemams, ka LELB 1989. gadā sinodē neatjaunoja pirmās Latvijas neatkarības laikā 1928. gadā pieņemto satversmi. "Tā bija pārtaisīta Latvijas PSR luterāņu baznīcas satversme. Šī satversme piešķīra arhibīskapam gan garīgo, gan administratīvo varu. Arhibīskaps kopā ar konsistoriju kļuva noteicēji pār draudzēm un mācītājiem. Draudzēm tika atņemta iespēja ievēlēt savu mācītāju - tas tika komandēts "no augšas" vai arī atcelts," skaidro Bitenieks. Pret to protestēja tā laika Valtaiķu draudzes mācītājs Sigurds Sproģis ar draudzi.

Valtaiķu autonomā evaņģēliski luteriskā baznīca reģistrējās kā patstāvīga un neatkarīga luterāņu draudze un pieņēma jaunu draudzes satversmi. Latvijas valsts to arī pieņēma un atjaunoja Valtaiķu baznīcai juridisko tiesībspēju, kas tai bija līdz 1940. gadam - 1990. gadā likums to atļāva. Tādā veidā Valtaiķu autonomā evaņģēliski luteriskā draudze kļuva par reliģisku organizāciju, kura neiekļāvās LELB, bet tās nosaukumā tika iekļauts vārds"autonomā".

1994. gadā draudze atguva savu dievnama ēku un kļuva par tās tiesisko lietotāju. Pārējo īpašumu draudze pieprasīja, bet nevarēja atgūt, jo zeme bija iedalīta diviem zemniekiem - Ziedonim Strelēvicam un Imantam Vītolam. Draudze par labu abiem atteicās no zemes, atstājot sev tikai 0,4 ha zemes gabalu, cerēdama saņemt no valsts brīvajām zemēm citu līdzvērtīgu zemi kā kompensāciju.

"Valtaiķu draudze tajā tālajā 1922. gadā, kad dibinājās LELB, nekad nav parakstījusi kādu dokumentu, ka draudze, izstādamās no šīs baznīcas, atdotu dievnamu un tai piederošos īpašumus LELB virsvaldei," skaidro Bitenieks.

Tiesas prāva

2008.gadā LELB sāka tiesāties, lai atgūtu sev Valtaiķu baznīcas ēkas un kopumā 67 ha zemes. "Visu šo laiku draudze bija spiesta aizstāvēt sevi pret šo reliģisko organizāciju, kura uzskata, ka tā Latvijas teritorijā ir vienīgais saimnieks. Tiesa tika sākta it kā ar mērķi atgūt īpašumu, kas LELB it kā ir piederējis līdz 1940. gadam, taču draudze visu šo tiesas procesu pastāvēja, ka gan baznīcas ēka, gan zeme vienmēr ir piederējusi draudzei. Mūsu draudze šajā tiesas procesā centās pierādīt, ka Latvijas laikā, tāpat kā citur pasaulē, luterāņu lokālā draudze ir baznīca. Patlaban Latvijas likumdošana to nepieņem - ka luterāņu baznīca ir nevis tās draudzes, bet gan tās vadības institūcija Rīgā," saka Valtaiķu mācītājs Bitenieks.

LELB virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš Ir.lv skaidro, ka tiesāšanās sākta tāpēc, ka tā saucamā autonomā draudze vispār nebija kārtojusi nekādas īpašumtiesības un LELB esot visu neatjaunoto draudžu īpašumu pārmantotāja. "Tā kā vēsturiski šie īpašumi piederēja Valtaiķu draudzei, kas bija LELB sastāvā, tad arī LELB bija vienīgais īpašuma tiesību pārmantotājs, jo autonomā draudze nav bijušās LELB draudzes tiesību pārmantotāja," norāda Ganiņš.

Sākto tiesvedību saasināja fakts, ka 2009. gadā mācītājs Sproģis no Valtaiķu draudzes izslēdza LELB toreizējo un arī pāsreizējo arhibīskapu Jāni Vanagu, kurš Valtaiķos ticis kristīts un iesvētīts. "Īsti nezinu, kas mācītāju Sproģi pamudināja uz tādu rīcību - varbūt tās bija domstarpības ar LELB virsvaldi par īpašuma tiesībām uz Valtaiķu dievnamu, bet kādā jaukā dienā viņš paziņoja, ka izslēdz mani no draudzes," atceras arhibīskaps Vanags.

Valtaiķu draudzes mācītājs Bitenieks teic, ka formālais iemesls Vanaga izslēgšanai ticis minēts tas, ka viņš nebija samaksājis draudzes nodokli. Tomēr "īstais iemesls bija tas, ka viņš bija nostājies pats pret savu draudzi", secina Bitenieks. Vanags, vadīdams LELB, tātad citu reliģisko organizāciju, sāka tiesas procesu pret draudzi, kurā viņš reiz tika kristīts un kurai pateicoties kļuva par LELB vadoni".

LELB 2008. gadā cēla prasību ne vien pret Valtaiķu autonomo evaņģēliski luterisko baznīcu, bet arī pret iepriekš minētajiem zemniekiem. LELB tiesai lūdza atzīt par spēkā neesošām abu zemes īpašnieku īpašumtiesības uz viņiem piederošiem zemes gabaliem. Tomēr tiesas gaitā LELB no prasības pret zemniekiem atteicās, savukārt LELB prasību pret Kuldīgas novada pašvaldību par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu tiesa noraidīja.

"LELB ir izveidojusi pilnīgi citādu baznīcu, neraksturīgu protestantu baznīcām pasaulē. LELB, tās arhibīskaps un bīskapu kolēģija nav ne centa ieguldījuši šo vēsturisko ēku pastāvēšanā," saka Bitenieks. Valtaiķu draudze, piesaistot Eiropas līdzekļus un ieguldot savu naudu, 2004. gadā baznīcai ir uzlikusi jaunu dakstiņu jumtu. Uz dievnama 200 gadu jubileju 1992. gadā tika veikts kosmētiskais remonts, kuram draudze savāca ziedojumus. "Šodien, kad LELB pastorāts tiesājas par visiem Latvijas laika vācu un latviešu luterāņu draudžu īpašumiem, atgūstot tos un vēlāk pārdodot, man tā šķiet kā apokalipse luterāņu baznīcai," saka Bitenieks. Pēc viņa domām, LELB šie īpašumi nepieciešami spiedīgā finansiālā stāvokļa dēļ.

To gan noliedz LELB virsvaldes sekretārs Ganiņš, sakot, ka nākotnē īpašumu izmantos Valtaiķu draudze, kura būs LELB sastāvā. "Protams, ka neliegsim dievnamu izmantot arī tā saucamai autonomai draudzei, jo neatkarīgi no viņu līdzšinējās rīcības, mēs viņus tāpat uzskatām par savējiem - visi esam viena baznīca, Kristus miesa. Šobrīd Valtaiķos ir cilvēki, kas grib būt LELB sastāvā un, visticamāk, ka nākotnē tur būs viena draudze, jo mums nav iemesla dalīties mazās grupiņās," saka Ganiņš.

 


Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

rinķī apkārt Atceros, kad Zbigņevs Stankevičs kļuva par katoļu arhibiskapu Latvijā, IR sajūsmināti rakstīja par šo notikumu kā par "svaiga gasa vēsmu" utt :) Taču nu jau labu laiku ar svaigo gaisa vēsmu ir cauri, jo arhibīskabs Stankevič ir pierādījis sev kā krietnu katoli, kuram ar Mozaīku uc "eiropeiskām vērtībām" nav pa ceļam.


Tagad pie apvāršņa ir parādījusies vēl viena Latvijas "liberāļu" cerība - Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) par kuru pēdējā laikā IR var lasīt ik pārdienas :) Taču arī šoreiz cerība par to, ka ar LELBĀL palīdzību izdosies mazināt "tumsonīgās" LELB ietekmi Latvijā ir velta. :) Nu, kas ir LELBĀL Latvijā? Dīvaiņu saujiņa, kuriem nekad neizdosies piesaistīt sev tik daudz Latvijas ļaužu, lai ar šo "baznīcu" Latvijā kāds nopietni rēķinātos. Latvijas " liberāļi" jau nav diez kādi baznīcā gajēji :)
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  2.jūnijs 2016 21:14
karlis_bruvers Parastā ģimenē, kurā valda savstarpēja cieņa, pacietība un mīlestība Dieva klātbūtne un gaisma ir sajūtama simtu reižu spēcīgāka nekā jebkurā katedrālē vai baznīcā.

Tak apskataties kā šīs "virsgans" arhibiskaps ir ģērbies - kā tāds ķeizars, un kā viņš uzstājās. Kur palikusi Jēzus galvenā mācība; PAZEMĪBA?
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  2.jūnijs 2016 22:36

Pievienot viedokli →