Pusotrs gads – tik īss laiks bija vajadzīgs Vienotībai, lai no otrā populārākā saraksta ar gandrīz 200 tūkstošiem balsu vēlēšanās pārvērstos politiskajā spēkā, kura reitings ir mazāks nekā Artusa Kaimiņa vēl nereģistrētajai partijai. Septiņus gadus valdību vadījusī partija pērn iekšēju nesaskaņu dēļ zaudēja premjera amatu. Sestdien Vienotība ārkārtas kongresā vēlēs jaunu līderi pretrunīgi vērtētās Solvitas Āboltiņas vietā. Vai partijā vēl iespējams restarts, vai arī Vienotības vēlētājiem būs jāmeklē citas politiskās simpātijas?
Sakoptās Cēsis un tās gados jaunais mērs Jānis Rozenbergs jau vairākkārt partijai izšķirošos brīžos likuši raudzīties šīs Vidzemes pilsētas virzienā. Arī šogad, kad Vienotības reitingi noslīdējuši rekordzemi, biedri beidzot sasaukuši ārkārtas kongresu, bet partijas līdere Solvita Āboltiņa paziņojusi, ka vairs nekandidēs uz priekšsēdētāja amatu – tikai uz partijas valdi.
Nelielās Cēsu novada nodaļas biedri aktīvi iesaistījās nākamā partijas priekšsēdētāja kandidātu izvirzīšanā. Divu dažādu kandidātu, jo viedokļi atšķīrušies. Domes priekšsēdētājs Rozenbergs šim amatam virza bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu, savukārt Cēsu nodaļas vadītājs Māris Baltiņš ir to vidū, kas šim amatam virza Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Edvardu Smiltēnu.
«Gribētu, lai viņš liek lietā savu ārkārtīgi lielo politisko pieredzi gan Latvijā, gan starptautiski,» Rozenbergs skaidro, kāpēc izvirzījis Piebalgu. «Man liekas, ka Vienotība ir eiropeiska partija, taču mēs īsti to tā vairs neuzsveram. Ja Latvija ir šajā kursā uz eiropeiskām vērtībām, tad Piebalgs kā kandidāts var to stiprināt,» skaidro Rozenbergs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.