Jau 39 skolās ieviesta pozitīvas uzvedības programma uzlabo ne tikai bērnu attiecības, bet arī motivāciju mācīties
Neilgi pirms mācību gada beigām Rīgas Teikas vidusskolā noskaņojums kā jau daudzās citās: izlaiduma klases gatavojas eksāmeniem, pārējiem prātā vasara. Divi ceturtklasnieki saplūkušies. «Jūs bieži kaujaties?» jautāju visai klasei. Dauzonīgs koris atsaucas: «Jaaaaaaa!» «Bet mēs paši izšķiram kautiņus,» paskaidro bērni un rāda uz klases ziņojumu dēli, kas mudina palīdzēt un būt draudzīgiem. Par labiem darbiem E-klasē tiek uzslava. «Kad tādu dabū, ir prieks,» saka kāds zēns.
Teikas vidusskola ir viena no tām 39 skolām, kas ieviesusi programmu Atbalsts pozitīvai uzvedībai. Pirmā tās rezultātus izjuta skolas direktore Ilona Bergmane. Kādreiz visus, ar kuriem skolotāji netika galā, sūtīja uz viņas kabinetu, bet nu tajā sen nav redzēts neviens nodurtām acīm.
«Samazinājušies konflikti. Bija periods, kad notika izteikts mobings 5.-8.klasēs. Šis mācību gads bija salīdzinoši mierīgs,» stāsta sociālā pedagoģe Dace Lāce. Programma iemācījusi pedagogiem samazināt konfliktu risku un risināt strīdus. Pēc programmas izmēģināšanas 25 pilotskolās pirms trim gadiem LU pētnieki secināja: 79% programmā izglītojušies skolotāji paši risina konfliktsituācijas, 21% apgalvo, ka uzlabojas skolotāju un skolēnu attiecības, un rezultātā mazinās kavēto stundu skaits un palielinās bērnu motivācija mācīties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.