IR

Fukušima!... Fukušima? 22

Par radiāciju piecus gadus pēc Fukušimas AES katastrofas un tehnogēno katastrofu briesmām
Fukushima_pict56-media_large
Fukušimas AES no putna lidojuma. Publicitātes foto
Visvaldis Grāveris 31.marts 2016 10:12

Pirms pieciem gadiem notika baisa dabas katastrofa Japānā - Tohoku zemestrīce un tai sekojošs cunami. Tā visa rezultātā 15 000 - 20 000 (pēc dažādiem novērtējumiem) japāņu no apmēram pusmiljona dzīvojošo katastrofas zonā gāja bojā, ir vairāki tūkstoši bezvēsts pazudušo (acīmredzot pieskaitāmi bojāgājušajiem), aptuveni miljons ēku sagrautas vai pussagrautas, ap 300 tūkstoši zaudējuši mājvietu un visu iedzīvi.

Šīs kataklizmas rezultātā avarēja Fukušimas Daiiši AES, viena no Japānas 19 AES, kurās kopā darbojās 54 kodolreaktori. Šai Daiiši AES četri no sešiem reaktoriem tika neglābjami bojāti, trijos no tiem notika "meltdown", t.i., kodoldegvelas izkušana (ļaunākais, kas var notikt šāda tipa reaktoros) ar ievērojamu radionuklīdu izplūdi. Taču neviens negāja bojā un tagad visai droši var teikt, ka neies bojā radiācijas dēļ.

Esot patiesiem, jāsaka, ka divi AES darbinieki, kas pēc zemestrīces devās pārbaudīt AES stāvokli, noslīka, vēl daži no tiem daudzajiem tūkstošiem, kas piedalījās avārijas sakopšanas darbos, nositās, taču vēlreiz atkārtoju - neviens negāja bojā radiācijas dēļ, pat necieta no t.s. "akūtās radiācijas slimības".

Fukušimas apokalipse?

Toreizējais ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers notikumus Fukušimā pielīdzināja apokalipsei (pasaules galam), ko momentā savā retorikā pārķēra Vācijas kanclere Angela Merkele. Vai tiešām Fukušimā risinājās baisākā tehnogēnā katastrofa cilvēces vēsturē? Padomājiet brīdi paši! Neko lāgā neizdomājāt? Tad meklējiet atbildi raksta beigās.

Tālāk seko paradoksālākais - pasaules prese un citi masu saziņas līdzekļi pēkšņi zaudē jebkādu interesi par šiem desmitiem tūkstošu bojāgājušo, sagrautajām ēkām, infrastruktūru - ceļiem, dzelzceļiem, rūpnīcām, degvielas ražotnēm un noliktavām, automašīnām, kuģiem utt., bet metas apzelēt katru, kaut vismazāko, visbiežāk ļoti tendenciozo informāciju par Fukušimu. Vēl labāk - rakstiem par Fukušimu ilustratīvajās bildēs liek attēlus ar mellu dūmu mutuļiem no degošas degvielas pārstrādes rūpnīcas vai bāzes, jo avarējušā AES nemaz nav fotogēniska un iespaidīga. Kādēļ tā? Mēģināsim noskaidrot.

Radiācijas upuris?

Bet vispirms kliedēsim šaubas, kas dažam labam jau radušās par teikto. Kā tad tā - nesen visi Latvijas portāli - Ir.lv, Diena, Delfi, Apollo, TvNet, Focuss - vienbalsīgi apgalvoja, ka jau diagnosticēts pirmais vēža gadījums Fukušimas glābējam, kas esot noteikti radies radiācijas dēļ. Ak, vai, šis apgalvojums bija pagrābts no dzeltenās preses! Kamēr nopietnākie pasaules mediji - BBC, "The Guardian", "New York Times", "Telegraph", "Japan Times" raksta: "Lai gan cēloņsakarība starp apstarošanu un slimību neskaidra, kompensācija tomēr piešķirta." Bet mūsējie - pārliecināti ka vēzis ir no radiācijas un tikai no radiācijas.

Šis darbinieks bija saņēmis radiācijas dozu ap 20 mSv/gadā, kura pat pēc novecojušās, ļoti konservatīvās un pārspīlēti piesardzīgās LNT (lineārās bezsliekšņa - kura uzskata, ka jebkura, arī maza, radiācijas doza var izraisīt kaitējumu) teorijas varētu palielināt varbūtību saslimt ar vēzi par kādām štrunta procenta daļām. Salīdzinājumam - pat bez jebkādas radiācijas no 100 japāņiem ap 40 ir izredzes savas dzīves laikā "noķert vēzi". TEPKO (Tokyo Electric Power Co), kam pieder Daiiši AES, apņēmies darbiniekiem, kas gada laikā saņēmuši dozu vairāk par 5 mSv, maksāt kompensāciju saslimšanas gadījumā neatkarīgi no tā, vai cēloņsakarība ir vai nav pierādāma. Drīzāk jau ka nav pierādāma, jo radiācijas izraisīts vēzis pilnīgi ne ar ko neatšķiras no citu faktoru - smēķēšanas, indīgo vielu, vides piesārņojuma, nepareiza dzīvesveida u.c. faktoru izraisītā. Par citām TEPKO šokējošām kompensācijām un greizo efektu, ko tās radījušas, parunāsim vēlāk.

Radiācijas baiļu upuri

Esmu spiests mazliet koriģēt savu apgalvojumu, ka no Fukušimas izraisītās radiācijas neviens nav gājis bojā. Tiešā veidā nav, bet 1000 - 2000 tomēr gāja bojā ne radiācijas, bet gan baiļu no radiācijas dēļ - tās izraisīja masu histēriju un ap 1600 iedzīvotāju tika evakuēti no 20 līdz 30 km zonas ap Daiiši AES. Gāja bojā daļa smagi slimo, evakuējot slimnīcas, kā arī daudzi veci ļaudis, kas nespēja pārdzīvot evakuācijas radīto stresu. Daudzi izdarīja pašnāvību. Tagad ir jautājums - vai šī evakuācija vispār bija vajadzīga un, ja arī vajadzīga, tad ne tik lielā apjomā un katrā gadījumā ne uz tik ilgu laiku.

Evakuācijas kritērijs bija iespējamība, ka evakuācijas zonā sagaidāmā gada radiācijas doza būs lielāka par 20 mSv gadā. Tādējādi ar ierēdņu rīkojumu 85 tūkstoši iedzīvotāju tika evakuēti no zonām, kur radiācijas prognozes pareģoja, ka viņi gadā var saņemt dozu 20 mSv un vairāk. Vēl 75 tūkstoši aizbēga, "paševakuējās" no apgabaliem ap noteiktajām evakuācijas zonām bailēs, ka arī tur radiācijas doza varētu izrādīties bīstama. Šo situāciju uzkurināja un saasināja visādi radiācijas tracinātāji (alarmisti) un kodolenerģijas pretinieki, kuri kā sūdu mušas salidoja pie mēslu kaudzes. Redzamākie no tiem: Arnie Gundersen, Keith Baverstock, Helen Caldicott, arī bēdīgi slavenais "iņžeņer jaģerščik" Andrejs Ožegovskis (Ožarovskis), ko mūsu Dainis Īvāns bija atvilcis arī uz Latviju kūdīt pret kodolenerģiju un ar kuru 2013.gadā tepat "Ir" slejās man sanāca pagara diskusija. Mūsu "kodolinženieris" bija aizspēries arī uz Japānu, bet ne jau, lai palīdzētu nokopt Daiiši AES avārijas sekas, bet gan lai vēl vairāk ērcinātu japāņus par avāriju. Tāpēc grūti vainot Japānas varas iestādes par pārāk sakāpinātu aizsardzības pasākumu ieviešanu šādos apstākļos.

Radiācijas normatīvi

Tagad saņemsimies un vēsi, bez pārliekām emocijām, pamēģināsim izvērtēt, vai kritērijs 20 mSv gadā ir pārlieku liela doza, vai, tieši otrādi, vēl visai akceptējama doza. Pēc pašlaik spēkā esošajiem ļoti konservatīvajiem un piesardzīgajiem starptautiski pieņemtajiem noteikumiem, kurus mūsdienu zināšanu gaismā daudzi radiācijas fiziķi un mediķi kritizē kā stipri absurdus (skat., piem., Wade Alisson vai Zbigniew Jaworowski), pieļaujamās normas ir šādas. Parastiem iedzīvotājiem atļauts virs dabīgās radiācijas dozas saņemt vēl 1 mSv gadā. AES darbiniekiem un citiem, kuru darbs saistīts ar radiāciju ražošanā un medicīnā (radiācijas terapija un diagnostika), šī norma ir 20 reižu lielāka un vienāda ar 20 mSv gadā. AES avārijas gadījumā, novēršot avārijas sekas, pieļaujama esot pat doza 250 mSv gadā.

No vairākiem desmitu tūkstošiem Daiiši AES avārijas seku likvidēšanā iesaistītajiem darbiniekiem tikai seši saņēmuši dozu vairāk kā 250 mSv gadā un pat pēc ļoti pārspīlētās LNT teorijas viņu izredzes savā atlikušā dzīves laikā saslimt ar vēzi pieaug par kādiem 2%. Ilustrācijai, ko tas nozīmē - ja no 100 japāņiem vidēji 40 savas dzīves laikā dažādu iemeslu dēļ saslimst ar vēzi, tad, ja šie visi 100 būtu saņēmuši radiācijas dozu 250 mSv, ar vēzi saslimušo skaits, iespējams, pieaugtu līdz 42. Bet saslimt vēl nenozīmē nomirt, jo mūsdienās lielākā daļa vēžu ir sekmīgi ārstējama, ja tikai ir laikus pamanīti. Es pat teiktu, ka šo sešu izredzes ir pat daudz labākas par iepriekšminēto 40, jo viņi būs pakļauti regulārai dispanserizācijai un, ja arī nebūs laimējies un būs saslimuši, tad ir lielas cerības uz savlaicīgu izārstēšanu. Vēl 170 darbinieki ir saņēmuši dozas virs 100 mSv robežas, zem kuras vispār statistikā pamanāma kāda saslimšana.

Kā tad ar pārējiem Fukušimas apkaimes iedzīvotājiem? Sāksim ar to, ka atļautā norma - papildus 1 mSv gadā - liekas pietiekami liela tikai pie mums Latvijā vai arī Japānā, kur dabīgās radiācija dozas ir ap vai zem 1 mSv gadā, bet kļūst smieklīga ASV, kur vidēji 2,6 mSv, bet daudzās vietās stipri vairāk, vai arī dažviet Somijā, kur sasniedz 10 mSv gadā, pat nerunājot par cilvēku apdzīvotām vietām, kur pat desmitām vai pat 100 reižu pārsniedz šo skaitli. Šī 1 mSv doza šķiet arhaiska, ņemot vērā, ka pat daudzos modernās diagnostikas seansos - datortomogrāfijā, scintigrāfijā, atsevišķos specifiskos rentgenizmeklējumos - vienā seansā saņemtā doza var sasniegt 2 līdz 15 mSv. Bet 20 mSv gadā taču ir liela doza? Nē, jo pasaulē ir vietas, kur no dabīgajiem avotiem, paaugstināta urāna un torija satura gruntī, dabīgās radiācijas doza gadā ir divas līdz trīs reizes lielāka, kā Keralas provincē Indijā vai Guarapari kūrortā Brazīlijā. Vai arī Ramsar Irānā, kur pat gada doza var sasniegt 260 (!) mSv gadā. Tur tūkstošiem, pat simtiem tūkstošiem cilvēku dzīvo paaudžu paaudzēm, cepuri kuldami, un nemaz netaisās mirt kā mušas no paaugstinātās radiācijas! Pat saslimstība ar vēzi mazāka kā dažā labā citā novadā.

Paradoksāli? Nebūt ne, jo ar mērenu radiāciju dzīvība uz Zemes iemācījās sadzīvot jau no pašiem pirmsākumiem, bet ar mežonīgu gaisa piesārņojumu ar visādiem sadegšanas produktiem, ķimizētu pārtiku, paaugstinātu saskari ar smagajiem metāliem un to savienojumiem gan tikai pēdējo simtgadi. Aromātiskie ogļūdeņraži, sevišķi benzols, ir daudz kancerogēnāki nekā mērenas radiācijas devas. Lai novērstu pārpratumus, piebildīšu, ka nav runa par mežonīgām radiācijas dozām - 4 vai 5 Sv doza (4000 - 5000 mSv), saņemta dažās stundās vai dienās, nogalina ļoti īsā laikā, bet nekas labāks nebūtu sagaidāms, ja dzertu, mazgātos un peldētos benzolā, ne tikai ieelpotu. Tas, ka augstāk nosaukto apgabalu iedzīvotāji pat mazāk slimo ar vēzi, varētu būt radiācijas hormēzes (uzskats, ka nelielas līdz vidējas radiācijas dozas norūda organismu aktivizējot tā imūnsistēmu, kam arī es sliecos ticēt) rezultāts, taču iespējams daudz banālāks skaidrojums, ka viņi joprojām dzīvo daudz dabīgi tīrākā vidē un ēd daudz dabīgāku pārtiku.

Vēl daži fakti par radiāciju

2011.gada aprīlī un maijā, kad bija beigušās lielās izplūdes no AES un stipri nobrucis J-131 izotops, tika veikta piesārņojuma apsekošana no gaisa, kas ir visefektīvākais veids, kā iegūt labu pārskatu par lielas teritorijas piesārņojumu. Pagājušā gs. 90. gados ar dāņu palīdzību tādējādi tika apsekota daļa Latvijas. Toreiz ieguvām negaidītu rezultātu, ka Liepājas rajons ir nedaudz vairāk piesārņots ar Černobiļas Cs-137, nekā Daugavpils rajons, kam blakus Ignalinas AES. Mūsu vēlākās augsnes un ūdens analīzes to arī apstiprināja.

Tad, lūk, franču kodoldrošības speciālisti, analizējot šādas aeroapsekošanas rezultātus, secinājuši, ka pirmā gada radiācijas kopējai dozai pat visvairāk piesārņotajos apvidos ārpus Daiiši AES sētas nevajadzētu pārsniegt 30 mSv. Šis ir jautrs skaitlis - kā citi speciālisti pamanījuši, tad tieši tik lielu iekšēju radiācijas dozu saņem kaislīgs pīpmanis, kas pamanās katru dienu izsmēķēt pusotru paciņu cigarešu. Radiācija tabakā no Po-210 un Pb-210, abus tabaka sakoncentrē no augsnes, kur tie rodas, sabrūkot visur nelielos daudzumos esošajam U-238. Un arī tad mediķu pārliecība, ka šis kaislīgais pīpmanis ar lielu varbūtību iedzīvosies plaušu vēzī ne jau šo 30 mSv/gadā dēļ, bet gan drīzāk cigarešu dūmos esošās darvas, nikotīna, arsēna un citu "jauku" vielu dēļ.

30 mSv gadā joprojām ir mazāk nekā dabīgais radiācijas fons daudzviet uz Zemes, kur dzīvo cilvēki. Tādēļ aizvien vairāk radiācijas ekspertu un zinātnieku nosliecas par labu viedoklim, ka vispārēja evakuācija nemaz nebija nepieciešama, jo upuru būtu mazāk, ja vienkārši sākotnējos, kritiskākajos brīžos cilvēki būtu brīdināti vairāk uzturēties telpās un bez vajadzības nebāzt degunu ārā. Ko tas dotu? Mazāku stresu un saņemto dozu risks joprojām būtu neliels.

Ļoti daudziem evakuācijas zonām blakus dzīvojošajiem piešķirti individuālie dozimetri, kas reģistrē saņemtās dozas. Nolasot dozas, izrādās, ka tās ir divas, trīs un vairāk reizes mazākas nekā varētu sagaidīt ārā esošo Geigera skaitītāju uzrādīto dozas jaudu mikro-Sv stundā, reizinot ar stundu skaitu, piem., 8760 stundu gadā. Tas ir tādēļ, ka, atrodoties telpās, starojuma intensitāte samazinās, koka namos 2 - 3 reizes, bet mūra un betona ēkās pat 7 - 10 reizes. Cilvēki lielāko diennakts daļu atrodas telpās mājās vai darbā, skolēni - skolā. Ja pirmajā acu uzmetienā varētu likties - pirms avārijas Geigera skaitītājs rādīja 0,13 mikro-Sv stundā, kas atbilst dozai ~1 mSv gadā, tad tagad AES radītā piesārņojuma dēļ rādījumi uzlēkuši uz 1,3 mikro-Sv stundā, proti, pieauguši desmit reizes, tas nenozīmē, ka tur esošo cilvēku saņemtā doza tagad būs 10 mSv gadā, bet gan kaut kur no 3 līdz 5 mSv gadā vai pat mazāk, atkarībā no viņu dzīvesveida. Arī šo āra Geigera skaitītāju rādījumi kopš 2011.g.marta strauji samazinājās - sākotnēji dēļ radionuklīda J-131 straujās sabrukšanas dēļ, kas pēc pāris mēnešiem lika pazust pilnīgi, un kādas 5 vai vairāk reizes piecos gados ir samazinājies Cs-134 daudzums, par galveno piesārņotāju atstājot Cs-137, kam fiziskais pussabrukšanas periods ir 30 gadi. Šo iemeslu dēļ gamma dozas jaudas mērījumi tagad vairs ir tikai kāda piektā daļa no tā, kas bija konkrētā vietā tūlīt pēc avārijas.

Vēl viens iemesls, kāpēc sagaidāms, ka radiācija 30 gados samazināsies ātrāk par pusi. HELCOM MORS grupas ilggadējie pētījumi par Černobiļas Cs-137 izmaiņām Baltijas jūras ūdenī parādīja, ka izgulsnēšanās un ūdens apmaiņas dēļ ar Ziemeļjūru Cs-137 koncentrācija ūdenī samazinās uz pusi nevis katros 30 gados, bet apmēram katros deviņos gados. Sagaidāms, ka Cs-137 koncentrācija sasniegs pirms Černobiļas līmeni jau kaut kur pēc 2020.gada. Tāpat Fukušimas apkaimē bez Cs-137 sabrukšanas tā ietekme daudz straujāk samazināsies, ieskalojoties augsnes dziļākos slāņos un aizskalojoties uz Kluso okeānu. Vai katastrofāli ar radioaktivitāti piesārņos okeānu? Blēņas!

Īstenībā viņi spēlē uz lielākās daļas sabiedrības nezināšanu. Okeāna ūdens radioaktivitāte pieaugs tikai par ļoti, ļoti nelielu daļu no šo ūdeņu dabiskās aktivitātes, kas ir ap 14 000 Bq/m3 ūdenī esošo K-40 - 11Bq/L, Rb-87 - 1,1Bq/L, U238/U235 - 0,033Bq/L dēļ, vēl arī H-3 (tritija) un C-14 aktivitātes dēļ. Ka šis Fukušimas radītais papildus piesārņojums okeāna ūdenī nespēj nodarīt ne mazāko kaitējumu okeāna florai un faunai, to varēs pamanīt tikai, pateicoties mūsdienu ārkārtīgi jutīgajām radionuklīdu noteikšanas metodēm. Okeanogrāfijas eksperti lēš, ka okeāna piesārņojums ar Fukušimas Cs-137 savu maksimālo vērtību 3-5 Bq/m3 varētu sasniegt 2015./2016.gadā, pēc tam atkal nokrītoties līdz aptuveni 1Bq/m3. Salīdzinājumam - Černobiļas Cs-137 Baltijas jūras ūdeņos joprojām ir ~40Bq/m3, pēc avārijas bija pat simtiem Bq kubmetrā ūdens! Un ar visu to gadu desmitu ilgie HELCOM MORS plašie pētījumi pierādīja, ka nekāds pamanāms ļaunums no radiācijas nav nodarīts ne zivīm, ne "reņģēdājiem" Baltijas jūras krastos.

Atgriešanos no evakuācijas kavē dāsnās kompensācijas

Atgriežamies pie Fukušimas bēgļu un evakuēto problēmas. Valdība attapusies, ka, pakļaujoties tracinātāju bļāvieniem, nospraustais mērķis - atļautais papildus 1mSv gadā - ir pārspīlēti zems, sākumā palielināja uz 2 mSv, bet 2012.gada pavasarī sāka atsaukt evakuācijas zonas, kur sagaidāmā gada doza nokritusies zem 20 mSv gadā. Paredz, ka 2017.gadā tiks atvērtas pēdējās evakuācijas zonas.

Taču pagaidām atgriezusies tikai daļa. Kāpēc? Iemesli ir vairāki. Viens no iemesliem ir pārāk ilgais laiks - pieci gadi, kas pavadīti evakuācijā. Uzņēmīgākie jaunajās dzīvesvietās atraduši darbu, draugus un iekārtojuši mājvietu. Atkal visu mainīt vairs nav vēlēšanās. Citi, masīvās radiācijas biedēšanas kampaņas samulsināti, joprojām netic, ka būs droši atgriezties. Vēl citi, aizbildinādamies ar šīm bailēm, velk laiku, lai nezaudētu dāsnās kompensācijas, ko TEPKO maksāja ne tikai piespiedu evakuētajiem, bet arī (gan mazākas) brīvprātīgi aizmukušiem.

Žurnālisti parasti, apsūdzot varu un TEPKO melos un citās nelietībās, noklusē par kompensācijām. Tādēļ daudzi pat nezina, ka TEPKO visiem tūkstošiem evakuēto ik mēnesi katram - gan pieaugušajam, gan bērnam - maksā 7500 dolāru "sāpju naudu" un vēl 1000 dolāru "par morālajām ciešanām". Sanāk, ka četru cilvēku ģimene - divi pieaugušie un divi bērni, no TEPKO kompensācijā saņem 34 000 dolāru mēnesī. Tādējādi radiācijas dēļ evakuēta vidēja četru cilvēku ģimene saņēmusi kompensācijās pāri par miljonu dolāru.

Kopumā 84 000 kodolnegadījuma bēgļiem kompensācijās izmaksāti 30 miljardi dolāru, savukārt 300 000 zemestrīces un cunami bēgļiem, kas zaudējuši pajumti, izmaksāti tikai 20 miljardi dolāru - vairāk nekā piecas reizes mazāk, rēķinot uz katru, lai gan pēdējie zaudējuši visu savu iedzīvi un bieži vien daudzus tuviniekus. Manuprāt, tā ir klaja netaisnība, kas lielā mērā gulstas uz radiācijas alarmistu sirdsapziņas, pārspīlējot radiācijas lomu. Brīvprātīgi evakuējušos kompensācija bija mazāka un arī jau pārtraukta maksāt, turpinot segt tikai dzīvesvietas apmaksu, ja cilvēki vēl nav atgriezušies. Piespiedu kārtā evakuētajiem, atgriežoties savās dzīvesvietās, katram tiek izmaksāta vienreizēja summa 9000 dolāru apmērā un regulārie maksājumi beidzas. Laikam jau japāņu ģimenītei 34 000 dolāru mēnesī ir tīri pieklājīga summiņa, tādēļ, iespējams, daudzi aizbildinās ar bailēm atgriezties un nemaz tik ļoti nesteidzas.

Baismīgākās katastrofas. Kas "sola vairāk"?

Tagad, kā sākumā solīju, nedaudz analīzes par Tohoku zemestrīces/cunami un Fukušimas Daiiši AES avārijas apmēriem un to nozīmīgumu salīdzinājumā ar citām katastrofām. Tohoku zemestrīce/cunami nenoliedzami ir viena no traģiskākajām pārskatāmā vēsturē. Par to drausmīgāka upuru ziņā šķiet tikai zemestrīce/cunami Indijas okeānā 2004.gada 28.decembrī, kad upuru skaits bija 11 reižu lielāks.

Fukušimas Daiiši AES avārija, kuru izraisīja šie gigantiskie dabas spēki (apbrīnojama japāņu AES izturība, jo pārējās pārdzīvoja) nenoliedzami ir lielākā avārija kodolenerģētikas vēsturē, jo vienlaicīgi tika sabojāti četri kodolreaktori, trijos notika briesmīgākais kodolreaktoram - kodoldegvielas izkušana. Neskatoties uz to, neticami - radiācijas izplūdes un piesārņojuma ziņā gandrīz 10 reizes pieticīgāka nekā Černobiļas avārija. Upuru ziņā arī nav salīdzināma ar Černobiļu, jo Fukušimas gadījumā neviens no radiācijas negāja bojā un, kā apskatījām, mazticams, ka kādreiz ies bojā. Vadoties pēc upuru skaita, jebkuras mūsdienu pasažieru lidmašīnas avārija ir daudz lielāka traģēdija.

Milzu atpazīstamību Fukušima ieguva tikai dažu tendenciozu politiķu (Merkele, Etingers), krietna bara "Greenpeace" "štata alarmistu" - Arnie Gundersen, Keith Baverstock, Helen Caldicott, Andrejs Ožegovskis un citu - pūļu rezultātā. Viņiem par pastiprinātājiem kalpoja armija dumju un uz sensācijām kāru žurnālistu, kas vairāku gadu garumā tehnogēnu avāriju, kam nozīmības ziņā diez vai būtu vieta pirmajos simtos, padarīja par nemitīgas uzmanības objektu.

Gribat dzirdēt par patiesi baismīgām, lokāli tiešām apokaliptiskām tehnologām katastrofām? Te būs mana versija.

Neapšaubāmi pirmajā vietā ir Banqiao aizsprosta pārrāvums Ķīnā 1975.gada augustā. Līdzīgi Fukušimai katastrofu izraisīja varenie dabas spēki, šoreiz taifūns "Nina" un ar to saistītās nebijušās lietavas. Vienā brīdī valsts pazaudēja 18 GW elektriskās jaudas, kas līdzinās 20 AES jaudai. Taču daudz briesmīgāki bija sekojošie zaudējumi - 26 000 cilvēku noslīka, vēl 145 000 bojāgājušo no izraisītā bada un epidēmijām, ap 6 miljoni ēku tika sagrautas, kopumā cieta ap 11 miljonu iedzīvotāju. Pretstatā Fukušimai pasaulē par to neviens nezināja, notikums tika atslepenots tikai 2005.gadā. Neoficiāli lēš, ka bojāgājušo skaits sasniedza pat 230 000.

Otrajā vietā tehnogēno katastrofu listē vajadzētu būt Bhopalas traģēdijai Indijā pusotru gadu pirms Černobiļas. Ja par Černobiļu un Fukušimu tiek atgādināts nemitīgi un tās zina jebkurš skolaspuika, tad par Banqiao un Bophalu zina un atceras tikai retais. Kas notika Bhopalā? 1984.gada naktī no 2. uz 3.decembri no "Union Carbide" pesticīdu rūpnīcas noziedzīgas nolaidības dēļ paspruka liels daudzums ārkārtīgi kaitīgās metilizocianāta gāzes, saindējot vairāk nekā pusmiljonu apkārtējo iedzīvotāju. Oficiāli tika apstiprināti 3787 nāves gadījumu un vairāk nekā 558 000 saindēšanās gadījumu, daudzi no kuriem izraisījuši sagandētu veselību un invaliditāti līdz mūža beigām. Ja radiācijas gadījumā tikai klīst nepierādītas teikas par kroplīgiem jaundzimušiem, tad ilgi pēc Bhopalas traģēdijas nedzīvi dzimušo un ar dažādām kroplībām dzimušo skaits bija katastrofāli pieaudzis. Neoficālās aplēses bija, ka 8000 gājuši bojā pirmajās divās nedēļās, vēl 8000 pēc tam.

Tālāk vairs necentīšos piešķirt vietas, bet divas tīri tehnogēnas, kā Bhopala, bez dabas spēku iejaukšanās, katastrofas tomēr minēšu, jo tas kaut kādā mērā varētu skart (tfu, tfu!) arī mūs.

Atkal 1984.gada (briesmīgs gads, vai ne?) 19.novembrī San Juanico, netālu no Meksikas galvaspilsētas, tādēļ arī dažkārt sauktas par "Mehiko gāzes eksplozijām", notika sašķidrinātās gāzes rezervuāru eksplozijas un mežonīgs ugunsgrēks. 500 - 600 cilvēku tika pārpelnoti tā, ka tikai ap 2% varēja atpazīt, 5000 - 7000 guva smagus ievainojumus un apdegumus. Eksplozijas nogrāva ap tūkstoš ēku. Negadījums ar daudz, daudz briesmīgākām sekām nekā Fukušima, pārspēj arī Černobiļu. Kāds komentētājs ironizē, kāpēc Gundarsens un citi tikpat kaismīgi necīnās pret deggāzes pielietošanu, jo parasti tieši gāzes un ogļu TEC, nevis visādi tur AER aizstāj apstādinātās un slēgtās AES.

Galu galā nevaru nepieminēt amonija nitrāta minerālmēslu eksploziju 1947.gada 16.aprīlī ASV Teksasas pilsētas ostā. Uzskata, ka tā ir lielākā ķīmiskā, ne kodoleksplozija, kāda jebkad bijusi. 567 cilvēki gāja bojā, mežonīgais sprādziena vilnis līdz ar zemi nolīdzināja ap 1000 ēku un vēl 16 km attālajā Galvestonā cilvēkus gāza no kājām. Blīkšķis esot bijis pat sadzirdams 400 km attālajā Luiziānā. "Joks" tika atkārtots Teksasā citā vietā 2013.gadā ar mazākiem "panākumiem" - 15 gājuši bojā, 160 ievainoto un 150 sagrautas vai bojātas ēkas.

Noslēgumam

Kādēļ to rakstu? Tādēļ, ka Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO) pirms dažiem gadiem tika atklāts daudz jaudīgāks minerālmēslu pārkraušanas termināls nekā šie bēdīgi slavenie Teksasā. Vēl RTO darbojas rinda naftas produktu pārkraušanas termināļu. Ja vējš pūš no tās puses, Mangaļu un Sarkandaugavas iedzīvotāji klepo un šķauda no aromātisko ogļūdeņražu dvakas, bet samierinās ar risku un potenciālo kaitējumu veselībai.

Tagad iedomāsimies, ka šo termināļu vietā būtu viens no Daiiši 2 - 3 reaktoriem. Latvija pilnībā, pieskaitot esošos HES, apgādātu ar lētu elektroenerģiju, Rīgu - pārpārēm ar siltumu. Esošās katlumājas un TEC varētu slēgt vai iekonservēt rezervei. Nepieciešamība pēc Krievijas gāzes samazinātos varbūt par kādiem 90%. Risku un kaitējumu - nekādu, jo kur šeit lai rastos 9 baļļu zemestrīce kombinācijā ar 15 m augstu cunami vilni? Bet nešaubos, ka protesti pret AES būtu masveidīgi, jo diemžēl mūsu izpratne par dažāda veida riskiem ir diezgan iracionāla un stipri neadekvāta.

Autors ir fizikas doktors, pensionārs

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(7)

Populārākie viedokļi

vigr "Саудовская Аравия ..... перейти на экспорт солнечной энергии" - šis bizness būtu dzīvotspējīgs, ja saules gaismu maisos pārdotu ņenciem polārajā naktī. Mūsu malēnieši varētu konsultēt. Bet, ja nopietni, tajā pašā rakstā minēts, ka īstai energoapgādei viņi plāno AES un konsultējas ar visām kodolenerģijas lielvalstīm - Ķīnu, D-Koreju, Krieviju. SA plāno, bet turpat blakus vēl viena valsts, kas "peldas naftā" - AAE jau pa pusei jau uzcēluši savas pirmo AES, pie tam nebijis gadījums, kad vienā stacijā vienlaicīgi ceļ veselus četrus ļoti jaudīgus reaktorus (pašus modernākos un drošākos korejiešu APR1400).

Minēju Ķīnu - viņi pagājušā gadā iedarbināja astoņas jaunas jaudīgas AES, vienā gadā pieaudzējot AES jaudu par 40%! Mans "ļampampā" oponents Ožegovskis savulaik www.ir.lv/2013/3/1/ag... meloja "Varbūt tiešām atradīsies valsts, kur atomenerģētikas īpatsvars pieaugs divkārt. Piemēram, Ķīnā, kur tas ir 1%, bet 2030.gadā būs 2% no kopējās bilances. Nu un tad?" Jau pirms pāris gadiem Ķīnas AES saražoja 2% no visas elektrības, Nupat parādījās dati par 2015.gadu, jau vairāk par 3% saražo AES un līdz 30.gadam vēl stipri patālu.

Ķīna tagad ir visus apsteigusi saules paneļu un vēja ģeneratoru ražošanā, kas paredzēti eksportam priekš pamuļķīšiem, kā dažs labs tepat. Ķīnas premjers Veņs Dzjabao jau 2012.gadā ieteicis ar tiem neampelēties pašu zemē, bet būvēt ogļu TES un AES, liekot īpašu uzsvaru uz AES, lai nākotnē varētu atteikties arī no netīrajām ogļu TES.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  4.aprīlis 2016 00:48
Plus_opinionKamielis Labs un vajadzīgs raksts. Akcents par alarmistiem - anarhistiem ir tieši vietā, tādi diemžēl veido mēdiju viedokli un nevis šādi analītiski raksti.
 +6  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  31.marts 2016 20:45
juris Sen vajadzēja pateikt!
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  31.marts 2016 11:24

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Ufici_galerija_terors_epa-second_compact
Nākamais raksts

Viens terorakts atbaida ap 140 000 potenciālo tūristu (7)

Tiek prognozēts, ka eiropieši mazāk izvēlēsies tālos ceļojumus, dodot priekšroku īsākiem ceļojumiem, tai skaitā uz kaimiņvalstīm