Bēgošie mediķi • IR.lv

Bēgošie mediķi

2
Nākamie ārsti Anda Pramalte un Reinis Skujiņš, kas gatavojas aizbraukt no Latvijas, lai savu rezidentūru turpinātu citur.
Gunita Nagle

Liekot jaunajiem ārstiem trīs gadus atstrādāt viņu specializēšanā ieguldīto naudu, valdība mēģina risināt hronisku kaiti – mediķu trūkumu reģionos. Taču mediķi ir pārliecināti, ka šī jaunā prasība, kādai līdzīgas nav nevienā Eiropas Savienības valstī, neveicinās ārstu plūsmu uz laukiem, tieši pretēji – vairāk speciālistu izvēlēsies labāku algu un darba apstākļus ārzemēs

Četras reizes nedēļā Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes 6. kursa studente Anda Pramalte iet uz ABC studiju mācīties vācu valodu. «Mācos kursos, kas nav specializēti medicīnas speciālistiem, bet mūsu grupā visi esam saistīti ar medicīnu. Kursu vadītāja teica, ka mediķi ir visās vācu valodas grupās,» stāsta Anda. Tā ir, apstiprina ABC studijas vadītāja Alina Kārkliņa. Jau kopš 2014. gada vācu valodas kursos iet gandrīz tikai un vienīgi mediķi – medmāsas, aprūpes speciālisti, bet pēdējā gada laikā strauji pieaudzis arī jauno ārstu skaits. Visi mācās, lai iegūtu valodas zināšanas apstiprinošu sertifikātu un līdz ar to tiesības strādāt Vācijā. Pēdējo piecu gadu laikā ik gadu no Latvijas izbrauc ap 200 ārstu, lielākā daļa no viņiem ir vecumā līdz 30 gadiem. Lielais vairums emigrē uz Vāciju.

Šo mediķu plūsmu uz ārzemēm, visticamāk, palielinās šonedēļ valdībā pieņemtie grozījumi ārstu rezidentūras finansēšanas noteikumos. Rezidentūras laikā jaunais ārsts iegūst specialitāti, strādājot pieredzējušu kolēģu uzraudzībā. Lai gan studentu un ārstu pretenziju dēļ Veselības ministrija atkāpusies no ieceres likt visiem ārstiem pēc rezidentūras beigšanas piecus gadus strādāt tajās Latvijas pašvaldībās, kur ārstu trūkst, daļa mediķu ministrijas prasības sauc par represīvām. Pirmkārt, visiem, kuri rezidentūrā strādājuši un mācījušies par valsts naudu, tomēr vajadzēs trīs gadus strādāt Latvijā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādēs. 

Otrkārt, uzņemot rezidentūrā, vienlīdzīgu rezultātu gadījumā priekšroka būs tiem jaunajiem ārstiem, kuriem jau noslēgts līgums par darbu kādā pašvaldībā. Tādā veidā ministrija mēģina risināt akūtu problēmu – ārstu trūkumu reģionos. Pašlaik valstī pietrūkst 513 medicīnas speciālistu, kas ir desmitā daļa no 5141 ārstu slodzes vietas valsts un pašvaldību slimnīcās un poliklīnikās. Visvairāk tukšu ārstu kabinetu ir tālu no Rīgas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu