IR

Seile nepadodas 2

Pat pieredzējusi to, ka politisku lēmumu pieņemšanā noteicošie ir savtīgi labumi, bijusī izglītības ministre Mārīte Seile nejūtas vīlusies politikā. Gluži otrādi - aicina kļūt aktīviem, jo tikai tā var panākt pārmaiņas
Seile2-media_large
Mārīte Seile.
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle 24.februāris 2016 11:11

Kad 2014. gada novembrī Iespējamās misijas direktore Mārīte Seile atsaucās uz Vienotības aicinājumu strādāt Laimdotas Straujumas valdībā par izglītības un zinātnes ministri, viņa draugiem smejoties teikusi - nav ne kredītu, ne mazu bērnu, tāpēc var atļauties domāt tikai un vienīgi par darbu. Pavadījusi pirmo nedēļu, kurā vairs nav jāpilda ministra amats, viņa atkal secina: nav kredītu un mazu bērnu, tāpēc var bez spriedzes izbaudīt laiku, kad nav jāstrādā.

Tomēr, tiklīdz Seile atver kladi un uzliek brilles, bezrūpīgās sievietes tēls pazūd. Viņa ir sagatavojusi pārskatu par visiem padarītajiem un nepadarītajiem darbiem. «Es bieži esmu teikusi, ka izglītības kvalitāte ir tik laba, cik labi ir skolotāji,» saka Seile, tādējādi atgādinot galveno prioritāti ministres amatā. Lai gan 2015. gadu izglītībā apzīmogoja diskusijas par skolotāju algu reformu, ministre uzsver: «Tas nebija mans ne vienīgais, ne svarīgākais darbs.»

Tomēr sarunas gaitā atkal un atkal atgriežamies pie neīstenotās reformas. Seile uzskata, ka viens no pirmajiem lēmumiem, kas tagadējam izglītības ministram Kārlim Šadurskim būs jāpieņem «nekavējoties», ir saistīts ar bērnudārzu pedagogu algām. Jāizlemj, vai tās maksās no valsts vai pašvaldību budžeta. Gan Saeimā, gan valdībā ir atšķirīgi viedokļi, tas arī kavējis lēmuma pieņemšanu.

Arī skolotāju algu reforma iestrēgusi ne tikai arodbiedrības iebildumu dēļ, bet arī tāpēc, ka ne Saeimā, ne valdībā, ne ministrijās nebija vienprātības par pašvaldību pilnvarām pārdalīt tām piešķirto valsts finansējumu skolotāju algām. «Līdzšinējā prakse, ka pašvaldības drīkst pārdalīt vairāk nekā 40% valsts piešķirtā finansējuma skolotājiem, nav attaisnojusies,» uzskata Seile. Pārliecībā, ka nav pareizi ļaut pašvaldībām daļu naudas izmantot mazo skolu uzturēšanai, ministrija piedāvāja iezīmēt katras skolas pedagogiem paredzēto finansējumu, lai tas nonāk tieši viņiem. Taču pērn rudenī Finanšu ministrija iestājusies par to, ka «pašvaldībām jādod vairāk varas un valstij jāsamazina kontrole valsts dotā finansējuma sadalē». Lai gan Finanšu ministrijas preses dienests stāstīja, ka ir iebildumi pret dažādiem skaitļiem skolotāju algu modeļos, patiesībā «tas nebija strīds par naudu, bet par ideju», saka Seile. Jāatgādina, ka Finanšu ministriju, tāpat kā Izglītības ministriju, vadīja Vienotība, tātad šīs domstarpības pat nebija starp dažādām koalīcijas partijām.

Meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc Seilei un viņas vadītajai ministrijai gada garumā tā arī neizdevās gūt atbalstu skolotāju algu reformai, viņa atbild: «Šis process labi izgaismoja spēju sarunāties un uzklausīt argumentus, vēlēšanos iedziļināties plašākā kontekstā, ne tikai savā vajadzībā. Man ir ļoti žēl, ka arodbiedrības [LIZDA] vadība - jo mēs noteikti nerunājam par visiem arodbiedrības biedriem - premjeres vadītajā darba grupā jau pēc otrās tikšanās reizes izvēlējās paziņot, ka ministrijas piedāvājums tai nepatīk un tā gatavojas streikam. Inga Vanaga piedalījās premjeres kundzes vadītajās sanāksmēs par skolotāju algu reformu, bet, kā pati teica, apzināti izvēlējās nekomentēt neko, kas nebija saistīts ar arodbiedrības vēlmēm.» Seile apgalvo - lai sarunas par skolotāju algu reformu būtu konstruktīvas, ministrija veidoja algu modeļus no «maksimāli sīkām vienībām». «Viss modelis ir sadalāms pa ķieģelīšiem, katrs no tiem ir nomaināms. Visu vasaru ar LIZDA diskutējām par dažādiem jautājumiem, bet, tuvojoties rudenim, diskusijas kļuva aizvien grūtākas,» saka Seile. Kāpēc, to viņa nezina. «Man nesaprotamu iemeslu dēļ LIZDA izvēlējās visnekonstruktīvāko iespējamo stratēģiju. Vienā tikšanās reizē pieprasīja daudz lielākas algas pirmsskolu pedagogiem, nākamajā reizē par to klusēja, bet bija sašutusi, ka augstskolu pedagogiem algas netiek paaugstinātas. Arodbiedrība bija izvirzījusi ļoti plašu prasību spektru - katra prasība ir izpildāma, bet visu izdarīt vienā piegājienā nav iespējams.»

Savukārt Pašvaldību savienības pārstāvji izteikuši ļoti dažādus viedokļus gan par ministrijas piedāvāto algu reformu, gan tā sasaisti ar skolu tīkla optimizāciju. «Reiz kādas pašvaldības vadītāji atklāti pateica, ka viņiem galvenais, lai nevienam viņu cilvēkam netiktu samazināta alga. Viņi atzina, ka tas ir O.K., ja vienā pašvaldībā skolotāji saņem vairāk nekā citā, galvenais, lai viņu darbinieki nesaņemtu mazāk. Šī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ reforma iestrēga. Tik bieži man nācās dzirdēt tādus teikumus kā «mums galvenais, kā ar pirmsskolas pedagogu algām, pārējais mums ir vienalga» vai «mums galvenais, lai skolotāji nezaudē»,» stāsta Seile, atklājot, ka diskusijās spriests par ļoti daudz ko, bet maz - par bērnu iespējām tikt pie vienlīdz labas izglītības gan laukos, gan pilsētās. «Bet bērniem vajag, lai labi skolotāji strādātu visās skolās,» uzsver bijusī ministre.

Lai gan viņa to atklāti nepasaka, rodas priekšstats, ka lielu vilšanos viņai sagādājis fakts, ka Vienotības vadītā Finanšu ministrija neatbalstīja Seiles piedāvāto reformu. «Finanšu ministrija pašā pēdējā [Straujumas vadītās darba grupas] tikšanās reizē izvēlējās pateikt, ka visā modelī vēlētos redzēt pilnīgi citu domu gājienu,» saka Seile. Premjerministre «izvēlējās ieklausīties politiski pieredzējušos politiķos», un komisija nolēma atlikt reformas īstenošanu. 

Seiles stāstītais rada priekšstatu, ka Vienotībā, kas solīja viņai atbalstu, nebija un, iespējams, joprojām nav vienprātības ne par skolotāju algu reformu, ne skolu tīkla optimizāciju. «To, ka skolu tīkls jāsakārto, lozunga līmenī atbalsta visi. Viedokļi dalās par to, kā šo jautājumu risināt. Piemēram, Straujumas kundzei šķita ļoti svarīgi atrast visus iespējamos kompromisus ar pašvaldībām,» paskaidro Seile.

Kad Seile stājās ministres amatā, viņa publiski teica, ka no Vienotības gaida tikai vienu - ideoloģisku atbalstu un tā materializēšanos budžeta sadalē. Tagad, kad viņai jāatbild uz jautājumu, vai šis atbalsts saņemts, viņa nopūšas: «Tā būtu ironizēšana, ja es teiktu, ka finansējuma nesamazināšana izglītībai ir panākums.» Tomēr savaldīgo Seili aizkaitina jautājums, vai, redzot politisko partiju darbību tuvplānā, nav mainījušies viņas priekšstati par to. Uz neuzmanīgi izteikto klišeju, ka cilvēki mēdz skatīties uz politiku kā teātri, viņa iebilst - tas ir ļoti nepareizi! «Politika nav stāsts par politiķiem, politika ir stāsts par mums. Kādēļ politika un nepolitika tiek nodalīta ar televizora vai datora ekrānu? Vai tu kā pilsonis uzņemies atbildību par to, par ko nobalsoji?» retoriski vaicā bijusī ministre. «Aizvadītie mēneši ir nodarījuši lielu ļaunumu sabiedrības priekšstatiem par politiku,» Seile komentē jaunās valdības veidošanas laiku. «Pēdējie mēneši bija vairāk personību cīņa par amatiem, nevis cīņa par idejām. Tomēr es joprojām aicinu visus jauniešus un arī profesionāļus, kas nav jauni, apsvērt iespēju iesaistīties politikā. Nav pareizi politiku vērot tikai televizora ekrānā un abstrahēties no visa notiekošā. Mēs ievēlam politiķus. Mēs nedabūsim prātīgus un gudrus valstsvīrus, ja paši nebūsim atbildīgi un neatvēlēsim laiku, lai iedziļinātos politikā.»

Seile pašlaik neatbild uz jautājumiem, kādi ir viņas tālākie plāni. Taču saruna rada iespaidu - viņa noteikti nav padevusies.

Ēdienkarte

Zaļā tēja
Melna kafija

Ieteikt šo rakstu? Jā(2)

Populārākie viedokļi

jautajums_4 1) par domāšanu
tāpēc var atļauties domāt tikai un vienīgi par darbu.
---------------------------------------------------------
jā, domātāja bija liela...tik domāja un domāja...Žēl tikai, ka neko nedarīja!

2) par Iespējamo misiju
Varbūt dižajai cīnītājai par izglītības kvalitāti nevis vajadzētu pa Iespējamo misiju- neprofesionāļus uz skolu aicināt , bet pašai diplomētai matemātikas skolotājai beidzot iet uz skolu...Bērnus mācīt!
Bērnu mazu nav, kredītu nav...Kāpēc skolā strādāt nevar?
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  25.februāris 2016 21:43
Plus_opinionfzss vajadzētu gan saņemties drosmi, un pateikt- pašreizējā izglītības sistēma ir noziedzīga pret bērnu prātiem, kā arī noziedzīga pret LV nākotni !!!!!!
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  26.februāris 2016 14:42

Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā