IR

Pārāk populārs? 1

Juris Jansons atkārtoti kandidē uz tiesībsarga amatu. Vai savus reitingus viņš audzējis, izvairoties no neērtiem jautājumiem?
Let_15309710-media_large
Kā galveno prioritāti, ja viņu atkal ievēlēs amatā, Juris Jansons nosauc bēgļu integrāciju. Arī šajā jautājumā viņa izteikumos daži pamana vēlmi pielāgoties sabiedrības vairākuma viedoklim. No vienas puses, viņš uzsver Latvijas pienākumu palīdzēt cilvēkiem, no otras puses — pērn aicināja rīkot konsultatīvu referendumu.
Foto — LETA
Pauls Raudseps 24.februāris 2016 11:13

Vaicāts par saviem galvenajiem sasniegumiem piecos tiesībsarga amatā pavadītajos gados, Juris Jansons atbild - «atpazīstamība sabiedrībā, tas ir viens lielais veikums». Tūlīt gan piebilst, ka popularitāte esot balstīta darbos, no kuriem «pirmais lielais» bija 2011. gada beigās sāktās aktivitātes, lai nodrošinātu skolēniem bezmaksas izglītību.

Šīs tiesībsarga kampaņas galvenais rezultāts bija aizliegums skolām prasīt, lai vecāki maksā par mācību līdzekļiem, un, kā atzīst Jansons, «ar to arī sākās biroja atpazīstamība». Taču skolēnu mācību grāmatas nebija vienīgais temats, ar kuru viņš piesaistīja sabiedrības uzmanību. Kopš stāšanās amatā 2011. gada martā viņš allaž bijis gatavs izteikties par aktuālām tēmām, tajā skaitā tādām, kuras pirmajā acu uzmetienā neliktos prioritāras vienīgajai valsts institūcijai Latvijā, kam jārūpējas par cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas mazināšanu sabiedrībā. 2011. gadā Jansons neveiksmīgi vērsās prokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret Valsts ieņēmumu dienestu par, viņaprāt, nepamatotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu. 2012. gadā vērsās Satversmes tiesā ar sūdzību par fotoradaru fiksētajiem sodiem, bet decembrī paziņoja, ka Rīgas domes lēmums ļaut autovadītājiem stipras snigšanas laikā izmantot sabiedrisko transportu bez maksas ir diskriminējošs. 2013. gadā Jansons atkal pievērsās Rīgas sabiedriskajam transportam, apšaubot atšķirīgas braukšanas maksas noteikšanu rīdziniekiem un ārpus pilsētas dzīvojošajiem, un tajā pašā gadā arī iebilda pret valdības noteikto ekspluatācijas nodokli motocikliem.

Taču būtu netaisni teikt, ka Jansons tikai centies pieskaņot savu darbību ziņu virsrakstu plūsmai. Kā savu otro lielāko sasniegumu viņš nosauc uzmanības pievēršanu tam, kā aprūpes namos izturas pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - viņu «nozāļošanai» ar pārmērīgām medikamentu devām, kā saka Jansons. Jāšaubās, vai šis temats ļauj plūkt vieglas popularitātes laurus, taču tas atbilst tiesībsarga aicinājumam iestāties par sabiedrības locekļiem, kuriem grūti pašiem sevi aizsargāt. Viņš arī veltījis daudz laika problēmām bērnunamos.

Popularitāte aug

Visu šo aktivitāšu rezultātā gan tiesībsarga institūta, gan paša Jansona reitings pēdējos gados ir manāmi audzis. SKDS dati rāda, ka 2011. gadā, kad Jansons stājās amatā, Tiesībsarga birojam uzticējās 29% iedzīvotāju, bet neuzticējās 40%. 2015. gadā tendence ir pretēja: birojam uzticējās 45%, neuzticējās 33%. Arī pašam Jansonam ir pozitīvs reitings - pērnā gada beigās viņu pozitīvi vērtēja 35% iedzīvotāju, bet negatīvi 11%.

Vairākiem pazīstamiem Latvijas cilvēktiesību ekspertiem gan nav tik nedalīti pozitīva vērtējuma par Jansona darbu. LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate, kas ir arī LGBT un to draugu organizācijas Mozaīka valdes locekle, norāda, ka, stājoties amatā, Jansonam nebija pieredzes cilvēktiesību jomā, bet «viņš ir gribējis mācīties, kaut ko ir apguvis». Tomēr Dupate uzskata, ka viņš «pieķeras tikai tām problēmām, kuras ir sabiedrībai saprotamas un kuras sabiedrība atbalsta». Tiesībsargam esot jābūt «cilvēktiesību avangardā», un Jansons neesot pietiekami pievērsies tādiem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība vai seksuālo  minoritāšu tiesības.

Līdzīgos uzskatos ir Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska. Viņa atzinīgi izsakās par Jansona laikā paveikto bērnu tiesību jomā, par viņa pievēršanos sociālekonomiskajām tiesībām krīzes laikā un iesaistīšanos veselības aprūpes jautājumos. Tajā pašā laikā viņa pārmet Jansonam «drosmes trūkumu, izvairīšanos no politiski sensitīviem jautājumiem, kuros nav sabiedrības vairākuma atbalsta». Viņa arī norāda, ka Jansons nevienu reizi nav izmantojis savas tiesības vērsties tiesā, lai aizstāvētu kādu cilvēku pret diskrimināciju, lai gan nevar būt šaubu, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, diskriminācija pastāv. Tiesībsargam jābūt kā bākai, bet «ar mūžīgu reaģēšanu uz aktualitātēm viņš atgādina vējrādi».

Vaicāts par šiem pārmetumiem, Jansons, kurš ik pa brīdim pats piesaista uzmanību ar asiem vai pat aizvainojošiem izteikumiem, apšauba kritiķu kompetenci un aicina iepazīties ar Tiesībsarga biroja ikgadējiem ziņojumiem, kuros redzams plašais darbības lauks. Tomēr viņa publiskajā nostājā politiski jutīgos jautājumos nav manāms tas kategoriskums, kurš izskan citās reizēs, piemēram, kad viņš salīdzināja skolotājus, kas neprot valsts valodu, ar slepkavām, vai veselības ministri Circeni pielīdzināja nacistu propagandas šefam Gēbelsam.

Dzimumlīkloči

2012. gadā Tiesībsargs oficiālā atzinumā atteicās atbalstīt Mozaīkas piedāvāto reģistrēto partnerattiecību likumu, jo «Latvijas sabiedrības vairākums šobrīd nav gatavs pielīdzināt viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju laulības institūtam», taču vienlaikus aicināja «izdarīt grozījumus virknē tiesību aktu, pietuvinot ārpuslaulības savienībā dzīvojošu personu, tai skaitā kopā dzīvojošu viena dzimuma personu, tiesisko aizsardzību laulātu pāru tiesiskajai aizsardzībai». Jansons atteicās piedalīties 2012. gada praidā, taču vēlāk tajā pašā gadā noraidīja «tradicionālo vērtību» aizstāvju skaļo nosodījumu mācību grāmatai Diena, kad Kārlis bija Karlīna un atzina, ka tā rosina lauzt stereotipus par dzimumu lomām un stiprināt dzimumu līdztiesību. 

«Nevaram piekrist, ka šīs grāmatas publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus, gluži pretēji - tā aizstāv bērna tiesības uz individualitāti un veicina bērnu iespēju attīstīt savas spējas neatkarīgi no dzimuma.»

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce saka: «Pirmajos gados es piekristu, ka Jansons nav bijis pietiekami drosmīgs, bet pēdējos gados viņš ir gatavāks runāt par jautājumiem, kas sabiedrībā tiek vērtēti pretrunīgi.» Līce pievērš uzmanību tiesībsarga šomēnes izteiktajam protestam pret diskriminējošo attieksmi Rīgas satiksmes akcijā, kas Valentīna dienā piešķīra mikroautobusos brīvbiļetes pāriem, kas iekāpjot saskūpstās, bet šo piedāvājumu neattiecināja uz viendzimuma pāriem.

Nākamā prioritāte - bēgļi

Kā galveno prioritāti, ja viņu atkal ievēlē amatā, Jansons intervijā Ir nosauc bēgļu integrāciju sabiedrībā. Arī šajā jautājumā viņa izteikumos daži pamana vēlmi pielāgoties sabiedrības vairākuma viedoklim. No vienas puses, viņš uzsver Latvijas pienākumu palīdzēt cilvēkiem, kas bēg no nāves briesmām, un ir kritizējis valdības lēmumu samazināt bēgļu pabalstu; no otras puses, Jansons pērn aicināja rīkot konsultatīvu referendumu par Latvijas sabiedrības gatavību uzņemt bēgļus un intervijā Ir izteicās atzinīgi par Māra Kučinska valdības deklarācijā ierakstīto, ka Latvija ir izsmēlusi savas iespējas uzņemt vairāk patvēruma meklētāju. 

Tomēr Sandra Zalcmane, biedrības Patvērums Droša māja vadītāja, kura palīdz gan bēgļiem, gan cilvēktirdzniecības upuriem, uzteic tiesībsarga aktivitātes abās jomās. «Mums ir bijusi laba sadarbība,» saka Zalcmane.

Īpatnējas pārmaiņas notikušas Jansona politiskajā aizmugurē. 2011. gadā viņu kā potenciālo tiesībsargu pirmo reizi nosauca Saskaņas centrs, kuram pēc tam piebiedrojās ZZS. Vienotība tolaik izvirzīja savu kandidātu, bet Jansons slēgtā balsojumā tika apstiprināts. Kopš tam Jansons nopietni sadusmoja Saskaņu, nākot klajā ar priekšlikumu pāriet uz latviešu valodu mazākumtautību vidējās izglītības iestādēs, minoritāšu valodā pasniedzot tikai valodas, literatūras un kultūras stundas.

Piecus gadus vēlāk Saskaņa vairs netaisās Jansonu atbalstīt, tagad viņam Saeimā atbalstu nodrošinās ZZS un Nacionālā apvienība. Savukārt Vienotībai atkal būs savs kandidāts - Ilze Bērziņa-Ruķere, kura studējusi cilvēktiesības un strādājusi Valsts policijā, veicinot policijas un nevalstisko organizāciju sadarbību un piesaistot līdzekļus prevencijas projektiem.

Saeimas balsojums gaidāms 3. martā, un šoreiz tas būs atklāts.

Ieteikt šo rakstu? Jā(1)

Populārākie viedokļi

Plus_opinionlno Cilvēks savā vietā, bet kāds tracis bija toreiz, kad tika izbrāķēts JL/V kandāts:) Tāpat likās, ka pienācis pasaules gals, kad VK vadītāja amatā netika apstiprināta V izvirzītā kandidatūra...Daudz sliktāk veicies V ieceltajiem SM vadītājiem, kurus izsmādēja "SC atbalstītāji" no NA:)
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  26.februāris 2016 06:07

Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā