Rīgas Stradiņa universitātes starpkultūru komunikācijas profesors Deniss Hanovs par aukstā kara temperatūru Eiropā un par bailēm, ar kurām ir jāstrādā
Iespējams, diskusijas par dzimtes jautājumu Latvijā iegūtu pavisam citu vērienu, ja aizspriedumu vietā notiktu iedziļināšanās. Šādu mēģinājumu piedāvā jaunais starpdisciplinārais pētījums Dzimtes konstruēšana III. Tā autori tematizējuši dzimtes jautājumu saistībā ar Mocarta operām, Latgales sieviešu dzeju, Oksfordas kustību un citiem interesantiem atradumiem Eiropas sabiedrības dzīlēs. Viens no viņiem, Deniss Hanovs, raksta par Mocarta operu Dons Žuans ar tās komplicēto tēlu donu Annu priekšplānā.
Ejot uz interviju, šķita svarīgi paplašināt dzimtes tēmas apvāršņus, par kuriem Latvijā maz publiski diskutē, bet Hanovs sarunā pārkāpa ne tikai neērtā dzimtes jautājuma robežas, bet arī vēsturiski neērtās latviešu un krievu attiecību robežas, paverot jaunu izpratni, kā kopīgi tikt galā ar aizspriedumiem un traumām.
Sarunu par dzimtes jautājumu varētu sākt ar Homēru vai Platonu, taču nupat aktualizējušās diskusijas par Stambulas konvenciju. Tā vēršas pret vardarbību ģimenē, vardarbību pret sievietēm, un Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kas to nav ratificējusi, tādēļ seno grieķu dzimtes jautājuma analīzes vietā sāksim ar šodienu – ko nozīmē Latvijas «nē» Stambulas konvencijai?
Šis ir ļoti svarīgs jautājums. 20. gadsimta otrajā pusē cilvēktiesības kļuva par masu kultūru, bet tagad piedzīvojam iepriekš iegūtās brīvības sašaurināšanu. Eiropā demokrātijas telpa patlaban piedzīvo krīzi, jo aizvien mazāk cilvēku ir ieinteresēti demokrātiju nest sevī. Tai ir nepieciešami nesēji, kā jebkurai ideoloģijai. Demokrātija ir ideoloģija, kas iekļauj visus atšķirīgos, ļaujot katram sasniegt dzīves kvalitāti. To pašu, ko pirms vairākiem gadsimtiem ierakstīja ASV Konstitūcijā, bet vēlāk Cilvēktiesību deklarācijā – par indivīda pilnveidošanās tiesībām, laimi. Laimes kategorija nozīmē arī to, ka cilvēks neatkarīgi no ticības, dzimuma, seksuālās orientācijas, izglītības, materiālā stāvokļa var atrast sabiedrībā sev telpu un brīvi iekļauties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.