IR

Trešā gadsimta izvēle 0

Kā pēc pārbūves izskatīsies Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, vēl nevar pateikt. Pārrunas ar labāko ideju autoriem turpinās, un īstā projektēšana tikai priekšā
Danija1-media_large
Projekts R2I0G1A6 tapis PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija). Priekšlikuma galvenā iezīme ir virs sliedēm un peroniem paceltā termināļa telpa.
Attēls — SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas
Mārtiņš Ķibilds, LTV1 raidījuma Adreses veidotājs 7.decembris 2016 12:17

Viens ir skaidrs - projekts, kas jau tagad pasludināts par grandiozāko Rīgas vēsturē kopš vecpilsētas aizsargvaļņu nojaukšanas, patiešām tiks realizēts. Atšķirībā no citiem attīstības plāniem, kuru rožainās vīzijas vīst pieputējušās atvilktnēs, šim ticamību dod Eiropas naudas izlietojuma dzelžainie termiņi. Pēc sešiem gadiem, 2022. gada 31. decembrī, pār Daugavu sliesies jauns Rail Baltica platsliežu tilts, uzbērums starp Vecrīgu un Maskavas forštati būs norakts un centrālā stacija - pārbūvēta līdz nepazīšanai. 

Atlicis tikai noskaidrot, kā tieši. Nupat starptautiskā metu konkursā izvēlēti divi arhitektu priekšlikumi, un vēl četri atzīti par noderīgiem papildu ideju iedvesmai. Kam tiks gods pārzīmēt Rīgas seju - dāņiem vai latviešiem?

Dāvids pret Goliātu

«Mēs esam pasludināti par uzvarētājiem,» uzreiz pēc konkursa mājaslapā triumfāli ziņoja Kopenhāgenas birojs PLH Arhitekter un detalizēti izklāstīja savu priekšlikumu. «Mēs esam vieni no diviem uzvarētājiem,» priecājās latviešu birojs Outofbox Architecture un latviskā pieticībā pārpublicēja tikai pašmāju arhitektūras portāla ziņu par konkursa rezultātiem. 

Latviešiem taisnība - konkurss vēl nav beidzies, un, kurš uzvarēs, būs zināms tikai nākamgad pēc pārrunām ar abiem otrās vietas ieguvējiem. Taču jau šī dažādā sevis pasniegšana iezīmē milzu atšķirību starp pretendentiem - līdzās tie izskatās kā buldozers ar trīsriteni. 

Dāņu projekta autori ir divi biroji - arhitektu PLH un inženieru COWI. Abi - ar galvu reibinošu pieredzi dažādu transporta infrastruktūras būvju projektēšanā visā pasaulē. Tilti, dzelzceļi, stacijas, lidostas - tā ir viņu ikdiena. COWI dibināts 1930. gadā, 6400 darbinieku 90 birojos strādā pie 13 000 projektu vienlaikus, apgrozījums - gandrīz miljards eiro.

Ko liek pretī latvieši? Tā ir piecu arhitektu un inženieru biroju apvienība, zināmākie vārdi - inženieris Elmārs Daniševskis un arhitekts Pēteris Bajārs. Daniševskis strādājis pie daudziem lieliem Latvijas transporta projektiem, Bajāra lielākā pieredze šajā jomā ir nerealizētais Rīgas autoostas konkursa darbs. Tiesa, Bajāra autoostas pieredze ir viņa trumpis stacijas projektā, jo teritorija tā pati un idejas satiksmes pārkārtošanā reiz jau izauklētas. Taču arī dāņi nav no Marsa. COWI strādājuši par konsultantiem Latvijas un Lietuvas dzelzceļa modernizēšanā un Rail Baltica maršruta izpētē.

Ideālisms pret pragmatismu 

Konkursā piedalījās 15 darbi - maz tik vērienīgam projektam. Turklāt daļa bija vāji, un favorītu izvēle nepārsteidza. Neoficiāli gan zināms, ka dāņiem bija lielas izredzes saņemt visaugstāko novērtējumu, un tikai prominento žūrijas ārvalstu locekļu viedoklis palīdzēja tikt tālāk arī latviešiem. Abu priekšlikumu plusi un mīnusi izsakāmi vienā vārdā. Latviešus gan pacelt, gan pazudināt var viņu maksimālisms, savukārt dāņus - piesardzība. 

Latviešu projekta vēziens paredz kardināli pārkārtot visu apkaimes satiksmi, pilnībā likvidēt autoostu un pārbūvēt pusi no Origo tirdzniecības centra. Rīgas dome, autoosta un Origo īpašnieki ir svarīgi Rail Baltica partneri, un tik pārdroša viņu interešu aizskaršana tālāko darbu var pārvērst par draudīgu mīnu lauku. 

Anonīmajā konkursā nebija grūti atšifrēt, ka šie maksimālisti ir vietējie. Tikai «Rīgā dzimis un pa spundi barots» var tik precīzi diagnosticēt mūsu stacijas klīnisko stāvokli, ko nevar ārstēt jaunas sliedes un peroni vien. Arī pasūtītājs, Rail Baltica uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, atzīst - lai pārliecinātu ceļot ar vilcienu, svarīgs būs ne tikai tā ātrums un komforts, bet arī stacijas apkaime un iekļaušanās pilsētā. 

Kamēr latvieši domāja par āriņu un nepaguva sazīmēt detalizētus stacijas interjerus, dāņi tieši zīmēja iekšiņu. Viņu projekts «paņēma» žūriju ar pārdomātu pasažieru plūsmas organizāciju, kā arī efektīvām peronu jumtu un tirgus puses fasādes bildēm. Turpretī Stacijas laukumu un haotisko tirdzniecību vecās stacijas ēkā viņi piedāvā tikai kosmētiski uzprišināt. Kā secina kritiķi - saglabāt miskastes status quo

Vēsture pret mums?

Šīs Rīgas apkaimes DNS tika iekodēts pirms 150 gadiem, kad uzbūvēja pirmo dzelzceļa līniju un pirmo stacijas ēku. Kopš tā laika vēsture te atgriezusies vairākkārt, arī jaunā konkursa projektos.

Latvieši ierosina centrālo ieeju stacijā atjaunot tās vēsturiskajā vietā - ar skatu uz vecpilsētu. Toties dāņi peronu jumtu formās iedvesmojušies no  Dzelzceļa tilta un Centrāltirgus paviljonu lokiem. Ideja zem paceltajiem sliežu ceļiem ierīkot tirdzniecību arī nav jauna - 20. gs. sākumā to atmeta kā pārāk traku un uzbēra zemes valni.

Pašreizējo Dzelzceļa tiltu savulaik uzbūvēja blakus iepriekšējam, kad tas bija novecojis. Tagad jaunu paredzēts būvēt tikpat cieši blakus esošajam - jo arī tas ir novecojis un der tikai šaurajām sliedēm. Konkursā ar īpašu atzinību tika godalgota arī spāņu arhitektu ideja - gan iekšējos, gan starptautiskos reisus laist pāri jaunam tiltam, bet veco atstāt gājējiem. Ideja brīnišķīga, bet pasūtītājs groza galvu - pārāk dārga.

Pirmo Rīgas dzelzceļu cēla cariskās Krievijas algoti angļu inženieri, arī 20. gs. vidū staciju projektēja ārzemnieki - no Ļeņingradas. Šodien, kaut jaunā projekta autori vēl tiek vētīti, Rail Baltica feisbuka lapu jau rotā titulbilde ar dāņu smukajiem jumtiņiem. Latviešiem atkal nekā? 

Tomēr viens fakts trīs gadsimtu laikā noticis pirmoreiz - projekta pasūtītājs ir neatkarīga Latvijas valsts. Vēsturi vairs nevarēsim vainot, tikai paši sevi.

Kas tālāk?

2017.  gada sākums: izvēlēts konkursa uzvarētājs, kurš kļūs par pasūtītāja konsultantu tālākajā projektēšanā.

Uzreiz pēc tam: nākamā - būvniecības un tehniskās projektēšanas (jeb tā sauktā design & build) - konkursa pirmā kārta.

2017. gada otrā puse: design & build konkursa otrā kārta, pēc tam projektēšana un būvniecība.

2022. gada beigas: pabeigta būvniecība, ideālā gadījumā jau kursē shuttle vilciens starp Rīgu un lidostu.

2025. gada beigas: cauri Rīgai kursē starptautiskais Rail Baltica ātrvilciens.

Projekts R2I0G1A6 tapis PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija). Priekšlikuma galvenā iezīme ir virs sliedēm un peroniem paceltā termināļa telpa

Projekts SMXL2022 tapis Outofbox, RUUME arhitekti, Vektors T, Landshape un E.Daniševska biroja sadarbībā. Radikāla ideja, jo rosina nojaukt 2000. gadu sākumā celto Origo daļu, kas aizbūvēta priekšā kādreizējai piepilsētas stacijai, atstājot tikai pulksteņa torni. Pašu 1960. gados celto stacijas daļu iecerēts saglabāt

Projekta RING2022 autoriem - arhitektiem no Spānijas - žūrija piešķīra veicināšanas prēmiju. Spānijas arhitekti piedāvā visus četrus sliežu ceļus (divus pašreizējos un divus jaunbūvējamos) novietot uz jaunbūvējamā tilta, savukārt pašreizējo Dzelzceļa tiltu atvēlēt gājēju un velosipēdistu plūsmai

Attēli - SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā