IR

Ko 2017. gads sola Latvijas ekonomikai? 12

Tas, vai Latvija pārskatāmā nākotnē sasniegs savu mērķi - Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, pamatā ir atkarīgs no prasmīgas stūrēšanas - izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes kvalitātes un uzņēmējdarbības vides, pārliecināts Latvijas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Euro-1660456_1280-media_large
Foto: pixabay.com
Oļegs Krasnopjorovs 30.decembris 2016 10:47

Ko 2017. gads sola Latvijas ekonomikai? Neko spožu, bet vienlaikus arī neko briesmīgu. Mērķis tuvināt Latvijas dzīves līmeni Rietumeiropas rādītājam paliek spēkā. Bet tas nenotiks automātiski - visiem tomēr pie tā sava roka būs jāpieliek.

Ekonomisti gandrīz vienbalsīgi kā negatīvu raksturo ārējās vides ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tomēr šis termins ir relatīvs, un secinājums ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzinām. Diez vai mūsu senčiem klājās vieglāk - pašlaik dzīvojam vienā no mierīgākajiem laikmetiem cilvēces vēsturē. Arī nopietna ekonomikas lejupslīde - gandrīz uz pusi kā 1991. -1993. gadā vai gandrīz par ceturtdaļu kā 2008. -2010. gadā - nav dienaskārtībā. Tieši otrādi, neskatoties uz tirdzniecības sankciju pagarināšanu un Eiropas Savienības (ES) fondu apguves būtisku kavēšanos aizvadītāja gadā, Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide, preču eksports un tūristu skaits sasniedza jaunas vēsturiskas virsotnes. Turklāt kopš 2016. gada 1. jūlija esam pilntiesīgi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (pasaules attīstītāko valstu kluba) dalībnieki.

Ekonomistiem, kas brīdina par protekcionisma pieaugumu pasaulē un tā iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ir taisnība. Tikai - cik liela jēga ir uztraukties par lietām, kuras mēs nevaram mainīt? Vienīgais, ko vēja brāzmas (ārējā vide) var izdarīt ar labu kuģi, - nedaudz vairāk pašūpot un paildzināt ceļā pavadāmo laiku. Savukārt kuģis, kas dodas tālā ceļojumā ar nesalabotu stūri un caurām burām, cerot tikai un vienīgi uz labvēlīgu vēju, gala mērķi, visticamāk, nesasniegs.

Varētu spekulēt par tēmu "kādi vēji mūs sagaida 2017. gadā?", pieminot Lielbritānijas balsojumu par izstāšanos no ES vai Donalda Trampa kļūšanu par ASV prezidentu, tomēr, manuprāt, tas šobrīd mums nav vissvarīgākais. Par vēja brāzmām okeānā ir droši zināms tikai viens - tās pastāvēs vienmēr. Savukārt tas, vai Latvija pārskatāmā nākotnē sasniegs savu mērķi - Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, pamatā ir atkarīgs no prasmīgas stūrēšanas - izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes kvalitātes un uzņēmējdarbības vides. Ne jau Brisele, Vašingtona vai Maskava lems par piemērotāko veselības aprūpes finansēšanas modeli, motivējošu skolotāju atalgojumu un godīgu un saprotamu tiesisko vidi. Tas viss ir mūsu pašu darbību un bezdarbību rezultāts.

Manuprāt, kritiku neiztur arguments, ka Latvija ir nolemta mūžīgi atpalikt izglītības un veselības aprūpes ziņā, jo zema iedzīvotāju blīvuma dēļ jāuztur neefektīvu (bet lauku izdzīvošanai - nepieciešamu) infrastruktūru. Piemēram, Igaunijā un Somijā uz vienu kvadrātmetru ir mazāks iedzīvotāju skaits nekā mums, tomēr tās ir ES rekordistes skolēnu mācību sasniegumu ziņā. Arī citi rādītāji nebūt nav atkarīgi no cilvēku blīvuma, piemēram, abās pieminētajās valstīs ir ilgāks mūža ilgums, labāki ceļi, augstāka sabiedrības apmierinātība ar veselības aprūpes kvalitāti. Runas par Latviju kā "pustukšu valsti" drīzāk ir mēģinājums izdomāt attaisnojumu pieticīgiem rezultātiem un tādējādi piesegt pašu bezdarbību. Globālā mērogā nav nekādas sakarības starp iedzīvotāju blīvumu (vai iedzīvotāju skaitu valstī) un ienākumu līmeni.

Ienākumu līmenis Latvijā pakāpeniski aug, un tā ir bēdīga ziņa tām nozarēm, kurās ir zems darba ražīgums un attiecīgi zemas algas. Ir tikai likumsakarīgi, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, arvien mazāk cilvēku vēlas ar rokām pakot šprotes. Ekonomikas attīstība rada arī zaudētājus (creative destruction), šajā gadījumā tie ir zemu algu uzņēmumu īpašnieki. Tāpēc dažreiz dzirdamas balsis par mazkvalificēta darbaspēka ieviešanu no ārvalstīm, ko nevaru atbalstīt, jo šajā gadījumā Latvija turpina sevi pozicionēt kā zema atalgojuma un dzīves līmeņa valsts. Tā vietā šprotu iepakošana jāautomatizē. Daži uzņēmumi tam pretosies, jo nepieciešamas būtiskas investīcijas ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, tomēr ilgtermiņā tas atmaksāsies.

Attīrot iekšzemes kopprodukta (IKP) ciparu no ES fondu svārstībām, IKP pieauguma temps ir diezgan stabils - ap 2% gadā . Aizvadītajā gadā IKP pieauga vien par 1% ES fondu plūsmu pārrāvuma dēļ. Vienam procentam no aizvadītā gada ienākumiem tiekot pārnestam uz nākamo gadu, tautsaimniecība 2017. gadā varētu pieaugt par 3%. Tas ir pietiekami pakāpeniskam bezdarba samazinājumam (tomēr, manuprāt, bezdarbs nākamgad samazināsies nevis līdz 8.0-8.7%, kā prognozē komercbanku analītiķi, bet līdz aptuveni 9%), kā arī vidējās algas kāpumam par 3-5%. Tomēr tas nav pietiekami ekonomikas uzrāvienam jeb tam, lai piecos gados panāktu Igauniju, bet paaudzes laikā - Vācijas dzīves līmeni. Tieši otrādi - IKP pieauguma tempam pieaugot no 1% līdz 3% un ekonomikas lejupslīdei pazūdot no mediju virsrakstiem, var rasties ilūzija, ka ekonomikas izaugsme paātrinās arī bez strukturālajām reformām. Un reālā problēma - zema ilgtermiņa izaugsme (ap 2%) - nekur nepazūd, bet vienkārši paslēpjas no sabiedrības acīm. Tad šī tēma atkal kļūs aktuāla ne agrāk kā nākamās cikliskās lejupslīdes laikā. Tādējādi vēl daži gadi tiks izniekoti diskusijās par "nelabvēlīgo ārējo vidi" un tamlīdzīgām lietām tā vietā, lai beidzot reformētu un modernizētu mūsu valsti.

Oļegs Krasnopjorovs ir Latvijas Bankas ekonomists.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

Ķīps Bojāra raidijumā "Tieša runa", Dana Reizniece Ozola, nosauca Barču par vienu no kompetentākām Saeimas deputātēm. Un domāju, ka tā arī ir. Līdzīgi tam, kā Latvijā augstākais "kalns" ir Gaiziņš. Tomēr, ja tā Barča nav iedziļinājums nodokļu likumdošanā, ja pati Dana Reizniece Ozola pieļauj cirku, kas saucas "kvotu nakts", tad kādi ir tie, kas nav "tik kompetenti"? Arī bērnu dārza grupiņā vienmēr ir kāds gudrākais, tikai viņiem, nez kāpēc, neuztic risināt svarīgas lietas. Mūsu Saeimai [vēlētāji- mēs] uztic..
Vairāk par šo te:
www.irlv.lv/blogi/eko...

Atkāroju nez kuri reizi- Latvija šobrīd sevi pārvaldīt nespēj. Un tas ir mūsu pašu attieksmes dēļ. Esam radījuši sistēmu, ka valsts pārvaldē nokļūst intriganti, korumpanti, avantūristi un zagļi. Un pat, ja ir kāds "labs cilvēks" tur, tad viņa prāta spējas nepietiek, lai skaistās, labās, pareizās idejas realizētu dzīvē, tas rezultāts ir puritāniski pareizi likumi, kam ir tik liela jēga, cik apsmērētam papīram. Un, ja politikā gadās kāds baltais zvirbulis, fiksi viņus norejam, un izšvilpjam ārā. Un Andra Vilks vietā dabūjam Kaimiņu, vai Dombrovska vietā Kučinski. Un rezulātā- viens procents IKP pieauguma. Politikā var noturēties tikai tie, kas iekļāvušies "Savējo" kustībā. Iet slikti, lamājam politiķus vēl vairāk. Skaitam katru centu viņu maciņā, norejam sievas, vīrus bērnus, viņa suni un Amerikas onkuli. Un godīgi, kompetenti, un gudri cilvēki vēl vairāk mūk no politikas, no ierēdņu darba...
Tuvākajā nākotnē, domāju, nekas neuzlabosies...

Tajā pašā laikā neapgalvoju, ka Latvijai nav potenciāla. Ir! Un esam to jau vēsturē pierādījuši, tomēr okupācijas gadi ir mūs tā iemācījuši melot, divkosība ir tik dziļi iesēdusies mūsu prātos, ka okupāciju pieredzējušās paaudzes diez vai Latviju no purva izvilks. Ir jānāk jaunajiem, kas ir uzauguši, varbūt, pat skarbākā vidē, toties ne tik divkosīgā.. Tāpēc mums turpmāk būtu jābalso par jaunajiem, tajā partijā, kuru nu esat izvēlējušies par savu favorītu.


Laimīgu Jauno Gadu visiem!
 +6  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  2.janvāris 2017 11:39
dzeris49 Ir tāda nianse, ka izglītībai Latvijā tiek piešķirts lielāks IKP %, kā vairākumā ES valstu, toties medicīnai - gandrīz vai zemākais IKP % ES. kaut kur divarpus reizes mazāks kā Igaunijā vai Lietuvā.

Tātad, situācija nav atkarīga tikai no naudas, bet gan no att. ministrijas un visas VP kvalitātes.

Kaut, attiecībā uz situāciju medicīnā SAeimas un valdības attieksmi var nosaukt gandrīz vai par genocīdu.

Un tur nav vainīga tikai ZZS, tāda pat attieksme pret slimniekiem ir bijusi pie jebkuras valdošās partijas.

Att. arī mirstības, invaliditāte, utt. rādītāji, un nevajag salīdzināt ar kādu tur Vāciju, salīdzināsim ar Lietuvu u Igauniju.

Latvijas nelaime ir augsta līmeņa korupcija, kas degradē gan tiesu sistēmu, gan citas valsts iestādes, korupcijas rezultātā amatos tiek salikti "lielākie kretīni", kā rezultātā totāla nekompetence, bezatbildība un nesodamība visur - VID nespēj cīnīties ar lielajiem un ar partijām saistītiem nod. nemaksātājiem, un kļūst par anekdoti, cīnoties ar pasta sūtītājiem un mazo biznesu, KNAB cīnās ar saviem darbiniekiem, kas nopietni vēlas apkarot korupciju, un sīkajiem gariņiem, un arī kļuvis par anekdoti, utt.

Piemērus var rakstīt ilgi

Mūsu politiķi ir pērkami un viegli iebiedējami, partijas vairs praktiski ne ar ko neatšķiras, tām nav ne ideoloģija, ne principi, tās kļuvušas par ekonomisko grupējumu lobijiem un darba iekārtošanas biroju saviem paklausīgajiem biedriem, godīgi cilvēki tiek izstumti no VP, jo neiederas "sistēmā", kura izshēmo kaut kur 20% no budžeta.

Un sekas zināmas- arvien lielāka atpalicība no Lietuvas un Igaunijas visur, par humanitāro aspektu pat nerunāsjot.

Ja no valsts gatavi emigrēet 44% iedzīvotāju, kaut kas te nav kārtībā.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  31.decembris 2016 19:27
Aivars Pozitīvi ir tas, ka šobrīd valdošā partija ZZS ir sevi atmaskojusi kā valsts ekonomiku bremzējoši un graujoši no iekšpuses politiķi. Nākošgad tādus gājienus kā MUN afēra vairs nevarēs atļauties, lai nepaliktu pavisam bez vēlētājiem. Tāpēc ekonomika netiks tik ļoti mākslīgi bremzēta un augs ātrāk. Arī kaut ko no rakstā minētajām strukturālajām reformām būs spiesti veikt.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  30.decembris 2016 16:27

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Let_17374340-second_compact
Nākamais raksts

Valsts budžetam jābūt uztveramam ikvienam iedzīvotājam (5)

Lai budžets kļūtu pieejamāks sabiedrībai, budžeta paskaidrojumos ir vienkāršota, saīsināta un sistematizēta tehniskā un specifiskā informācija.