Kā apstāties pirms kraujas? • IR.lv

Kā apstāties pirms kraujas?

79
Andris Ņikitins. Foto: Gatis Gierts, Picture Agency
Indra Sprance

VID vadītāja kandidāts Andris Ņikitins: valsts ir katastrofas priekšā

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins pēdējos mēnešos “pielaikojis” jau divus citus augstus amatus. Intervijā Ir 27.oktobrī viņš atklāja, kāpēc uzskata, ka valsts ir katastrofas priekšā un VID nepieciešamas reformas.

“Vislabāk būtu, ja viņiem visiem trim ļautu vadīt VID” – Ņikitins ar smaidu atstāsta kādu Twitter ierakstu pēc Latvijas Televīzijas raidījuma, kurā sabiedrība ieraudzīja VID vadītāja konkursa finālistus – Ņikitinu, “Deloitte” nodokļu plānošanas speciālistu Kasparu Rumbu un apdrošināšanas kompāniju “Balta” un “Gjensidige Baltija” bijušo darbinieci Ilzi Cīruli. Ņikitins konkursam pieteicies pēc tam, kad izgāzās Ingas Koļegovas apstiprināšana šajā amatā un tika būtiski palielināts VID ģenerāldirektora atalgojums.

Lai arī Saeimā daži politiķi uzskata, ka algas paaugstinājums pielāgots tieši tik daudz, lai zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) virzītais Ņikitins varētu pamest labi atalgoto amatu Latvijas Bankā, viņš pats visas šīs runas noraida, tāpat kā pazīšanos ar politiķiem. Tomēr Ir nolēma viņu intervēt, pirms komisija bija pieņēmusi gala lēmumu un otrdien paziņoja par Ilzes Cīrules uzvaru konkursā.

Andris Ņikitins (52) dažādos amatos Latvijas Bankā strādā kopš 2004.gada. Iepriekš vadījis apdrošināšanas sabiedrību “Balta” un uzņēmumu “Rīgas miesnieks”, pirms tam bijis tehniskais direktors Latvijas Zemes bankā. Vēlīnajos padomju laikos bijis kompartijas instruktors rajona komitejā un paralēli studijām Rīgas Politehniskajā institūtā – Rīgas Kirova rajona Komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs.

Sacījāt, ka jūs jau sāk apsveikt. Varbūt jums jau ir zināms konkursa rezultāts?
Nē, nē, galīgi nē. Urbanoviča kungs, nākdams ar paziņojumu, ka koalīcija ir [par jauno VID vadītāju] vienojusies, vairāk mēģina nezin kam pievērst uzmanību. Man tiešām būtu grūti pateikt, kādā veidā un kāpēc politiķiem būtu jāvienojas par mani. Te ir mēģinājumi atrast man aizmugurē Šķēles kungu. Nesanāk! ”Rīgas miesniekā” es aizgāju strādāt tad, kad tur īpašnieki bija Rakveres kompānija, igauņi mani līga.

Pats esat personiski pazīstams ar Andri Šķēli?
Nē.

Jūsu kandidatūra pazibējusi vismaz divu amatu kontekstā – gan uz VID, gan arī uz FKTK vadītāja vietnieka amatu. Vai pats meklējat jaunus izaicinājumus vai jūs uzrunājuši kādi politiķi?
Pirmajā gadījumā tas bija pēc tam, kad Kristaps Zakulis iesniedza atlūgumu. Es jau kādu laiku sadarbojos ar FKTK tieši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jautājumiem bankās. Pēters Putniņš tika nominēts par priekšsēdētāju un nākamais solis – vajadzīgs vietnieks. Tad pie manis vērsās Rimšēviča kungs ar jautājumu – Andri, tu tās lietas zini un vajag Putniņa kungam iet palīgā, vai esi gatavs, ka tevi ieteiks finanšu ministrei kā kandidātu vietnieka amatam? Es piekritu.

Ja jums vajadzētu nodefinēt īsi, kapēc mēs tik ilgi nevarējām sakārtot naudas atmazgāšanas kontroli bankās?
Atbilde ir pavisam vienkārša. Mūsu ekonomika ir diezgan atkarīga no starpniecības. Tā ir finanšu starpniecība un preču transporta starpniecība, jo dabas resursi mums ir tikai koks. Otrs, mūsu cilvēki – mentalitāte, valodu prasme, izglītība. Nenoliedzami, ka šeit ir ļoti labi finanšu speciālisti un arī speciālisti citās augsto tehnoloģiju jomās, tāpēc mēs esam, kā saka, naudas pelnītāji.
Noziedzīgu līdzekļu apkarošana pati par sevi nenozīmē, ka mums šeit iet cauri noziedzīgi līdzekļi, bet gan sistēmu, kurā viss tiek vērtēts, izejot no riskiem. Lai riskus izvērtētu, jums jāzina patiesā labums guvējs. Tā ir informācija par klientu. Ir ļoti liela masa nerezidentu, kuriem pēc tiem stingrajiem kanoniem bankas lūdz atklāt patiesos labuma guvējus. Kāpēc to [iepriekš] nedarījām? Ja sāk prasīt klientam, kas tu patiesībā esi, viņš paliek tramīgs – ā, par mani te sāk interesēties, es tieku izgaismots, es eju projām. Transakcijas pazūd, starpniecības pakalpojumi izčākst.

Kāpēc mēs rīkojāmies tikai tad, kad faktiski ASV mums uzlika žņaugu?
Sakiet, kad jūs ejat pie zobārsta? Tad, kad sāp. Kad jau trešo dienu un naktīs jau vairs nevarat pagulēt. Bankām ir tieši tāpat. Tad, kad viņas to pa riktīgam sajūt – ja korespondējošie konti tiek slēgti, ir negatīvā reklāma, pie tam ne vien pret konkrēto banku, bet visu Latviju.
Viens sāpīgs moments Latvijai ir – ASV cenšas panākt, lai mēs ievērotu OFAC [ASV valdības struktūrvienība] noteiktās sankcijas Baltkrievijai un Krievijai. Taču mēs šeit esam starpnieki, un tas ir bizness mūsu uzņēmējdarbībai – sadarboties, sniegt pakalpojumus.

Kāds ir jūsu viedoklis?
Mums saka – pārtraukt. Šeit tomēr jābūt izvērtējumam, cik lieli riski, jo likumdošana šobrīd neaizliedz sniegt šos pakalpojumus, arī ES likumdošana neaizliedz. Latvijas normatīvais regulējums šobrīd pilnībā atbilst ES normatīvajam regulējumam. Jautājums, vai mums ir jābūt pirmajiem, kuri, kā saka, lec pakaļ amerikāņu vēlmēm. Mums pirmkārt jāskatās, ka nacionālo vajadzību finansēšanai ir nepieciešami līdzekļi. Bez līdzekļiem valsts budžetā nav iespējama ne veselības aprūpe…

Atbilde ir – nē?
Es teicu – jāskatās un jāvērtē riski. Ir analītiskais darbs, un ne viss Baltkrievijā ir melns. Manuprāt, tāda pieeja – ar kādu nevajag sadarboties tikai tāpēc, ka viņš ir no Baltkrievijas vai no Krievijas – ir pārāk triviāla. To amerikāņi var atļauties, jo viņi atrodas ļoti tālu. Mums šeit nav jābūt tādiem, kuri atkal savilks jostas vēl ciešāk… Tas nav noziegums sadarboties, tas ir viņu lūgums, un faktiski šeit jāskatās otrā puse – ko jūs, amerikāņi, varat mums piedāvāt? Jūs piedāvāsiet kravas uz Ķīnu caur mums? Nu, kādā veidā ekonomikā to robu aizpildīt? Salīdzinām algas, kadas ir Latvijā un kādas amerikāņi saņem.

Kurā brīdī sapratāt, ka jums šķiet pievilcīgs izaicinājums – vadīt VID?
VID arī ir zināma loma un pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanā, tāpēc es nevaru teikt, ka tā būtu gluži cita sfēra man. VID darbība vai bezdarbība ietekmē Latvijas finanšu sektoru un makroekonomikas analīzē to var novērot.
[Es arī] sekoju līdzi skandālam VID par shēmošanām, un bija interesanti, kā tiks lietas risinātas, cik profesionāli vai neprofesionāli. Pētersones kundzes laikā sāktās reformas liecināja, ka virzāmies uz VID būtisku reorganizāciju – virzienā, kas ir vajadzīgs gan sabiedrībai, gan finanšu sektoram un būtu atbalstāms. Patīkami redzēt, ka Pelēkās kundze ir visu šo laiku [kopš Pētersones demisijas] sekmīgi vadījusi VID, bet VID reputācija diemžēl ir tik pamatīgi sagandēta, ka faktiski sabiedrība neuzticas VID. Pirmkārt, nenovēro kvalitatīvos uzlabojumus. Pie tam šeit atļaušos aizrādīt, ka VID ir ļoti strauji progresējis pakalpojumu digitalizācijā, veidojot pārskatāmākus un vienkāršākus procesus.

Taču velkas līdzi tā shēmošana, un kaitējumu, es jūtu, ir nodarījusi Pētersones kundzes aiziešana un nespēja sameklēt VID vadītāju.

Pirmais konkurss diemžēl beidzās tā, ka neviens tālāk netika virzīts. Izmisīga, es teikšu, vēlēšanās sakārtot lietas ātrāk bija Koļegovas kundzes nominēšana.
Šobrīd es ticu, ka cilvēki turpina pildīt uzdevumus, kādi viņiem doti, jo VID ir pietiekami daudz gudru un spējīgu nodokļu speciālistu, bet varbūt ne visiem speciālistiem ir talanti darbā ar klientiem un motivācija.
Divi momenti nostrādāja [mudinot pieteikties konkursā]. Pirmkārt, tika palielināts atalgojums – tas ir mazāk nepievilcīgs nekā bija. Vasarā es tādu jautājumu vispār neizskatīju.
[Otrkārt], reformu iespējamā bremzēšanās. Faktiski Pētersones kundze evolucionāri, nevis revolucionāri, gāja pareizā virzienā. Tagad, lai panāktu to tādā pašā termiņā, ir jāpieliek daudz lielākas pūles, jo šajā laikā diemžēl [VID] uzticamība un reputācija ir cietusi vēl vairāk. Reformu neveikšana VID nozīmē, ka arī sabiedrības ticība valsts reformām zūd. Man ir tāda sajūta, ka tas virzās uz tādu… neteikšu, ka bankrotu, bet kraujas malu un kārtējās bedres priekšā. Valsts nespēj sakārtot sistēmas, kas apkarotu ēnu ekonomiku, bet – jo mēs vairāk spiežam uz godprātīgiem nodokļu maksātājiem, jo mazāk viņiem paliek iespēju palikt dzīviem un tad godīgi un talantīgi uzņēmēji, lai izdzīvotu, tiek iespiesti ēnu ekonomikā.

Tas nozīmē, ka mēs virzāmies uz kraujas malu un ar valsts spēku spiežam uzņēmējus, bet uzņēmēji ir budžeta galvenais ienākumu avots.

Mana motivācija ir tā, ka es redzu – nav vadītāja un reformas nevirzās, krahs priekšā gaida. Te ne tikai jaunāki cilvēki vai izmisumā esoši, bet arī es sākšu domāt – johaidī, varbūt Spānija, Anglija? Tās ir tās briesmas – mēs zaudējam cilvēkus.

Vai esat personiski pazīstams ar Dūklava kungu?
Nē. Esmu strādājis Latvijas Lauksaimnieku savienības (LLS) valdē, varbūt no tādiem laikiem, bet es nespēju atminēties, nē. Tikpat labi ar Brigmaņa kungu esmu kaut kad bijis pazīstams, jo uz darbu LLS valdē mani uzaicināja Baiba Stašāne, kas kļuva par Baibu Brigmani. Tad varēja būt kāds gadījums, kad tiku iepazīstināts.

Vai esat ar kādu no ZZS politiķiem runājis gan par FKTK, gan VID amatu?
Par FKTK amatu bijusi saruna tikai ar Danu Reiznieci, vairāk ne ar vienu politiķi, bet es pieņemu, ka kāds varbūt par mani… Tas ir patīkami apzināties, ka man var būt fani un vēl politiķu aprindās, kuriem rūp. Nenoliedzami, VID vadītāja amatā politiskais atbalsts ir ļoti svarīgs, jo tās lietas, kas būtu jādara VID, tajā skaitā orientējoties uz godprātīgas nodokļu nomaksas vides pilnveidi, pakalpojumu automatizāciju un vienkāršošanu, gan ēnu ekonomikas efektīvāku apkarošanu, ir normatīvā regulējuma grozījumi, kas ir ārpus VID kompetences. Tie ir likumi, Ministru kabineta noteikumi. Tur ir vajadzīgs politiskais atbalsts. Ja šis politiskais atbalsts tiek nodrošināts, nu, es nēsāšu Dūklava kungu uz rokām, ja tas ir viņš, kas strādā. Faktiski, ne tikai es nēsāšu, valsts varēs nēsāt Dūklava kungu uz rokām, jo, ja tos pasākumus ar politiķu atbalstu mums izdotos īstenot un VID darbības noregulēt, tad gala rezultātā mēs, tauta, esam ieguvēji.

Cik labi pārzinat politikā notiekošo?
Neesmu saistīts ar politiku, esmu centies no politikas turēties tālāk.

Neesat atbalstījis nevienu partiju?
Esmu balsojis vēlēšanās, un tas arī viss. Un par dažādām partijām.

Kā jūs pats sevi raksturotu – kā labu komandas spēlētāju vai revolucionāru cīnītāju pret ēnu ekonomiku, noziedzību?
Mana pieredze, kompetence, izglītība un visas tās lietas… es šobrīd vairs neesmu [gatavs] iet un viens cīnīties. Es esmu komandas spēlētājs. Man pat uz teātri vienam iet ne visai. Man vajag kompāniju. To pašu var sacīt par golfa spēlēšanu. Un arī biznesā. Jā, man ir idejas, bet es nevaru vienatnē tās īstenot, tie mērķi ir pārāk lieli. Man ir svarīgi atrast komandu, kura ir vienisprātis ar mani, ka ir problēma, ka mēs nevaram to nerisināt. Nākamais – panākt, ka mēs noticam, ka to var atrisināt.

Vai saredzat pašreizējā valdībā politisko atbalstu?
Mums nav jāskatās – tā kristāla bumba sēž jums priekšā. Bet tikpat labi es teikšu – jebkurš no pārējiem abiem kandidātiem, manuprāt, varbūt viņiem nav tik lielas pieredzes kā man, bet viņi ir spējīgi. Politiķiem faktiski ir jāizšķiras. Ja viņi izvēlēsies mani, tātad ir vēlme mainīt un izpratne par reformu nepieciešamību. Cilvēki saka – tālāk mēs vairs nevaram, mums nav kur. Ja neko nevaram izdarīt, tad cilvēku aizplūšana turpināsies vēl vairāk. Te ir tas moments, ka es jūtu – tuvojas katastrofa, un [to] ļoti negribas. Varbūt, ka mana piedalīšanās šeit ļautu nepieļaut katastrofu vai vismaz mazināt zaudējumus.

Jūs pieminējāt divas lietas – reformu neveikšanu un sabiedrības neuzticību. Ko jūs katrā jautājumā darītu?
Reformu pamatā noteikti ir jābūt VID darbības stratēģijai, nodokļu administrēšanas stratēģijai. Tā ir izstrādāta, tā jāprecizē, jāpilnveido sabiedrības vajadzību virzienā. Ne tikai kā nodokļu iekasēšanas un represīvais mehānisms, bet noteikti jāparādās stratēģijā tādiem būtiskiem elementiem kā uzticamība un sadarbība.
VID ir divas sejas, divas dabas. Brīvprātīga nodokļu maksāšana, pakalpojumu kvalitāte, pakalpojumu ātrums un tas vieglums, ar kādu varam sadarboties ar nodokļu maksātājiem. Otra puse ir ēnu ekonomikas apkarošana, cīņa pret nodokļu nemaksāšanu. Tā ir represīvā puse. Abās pusēs ir nepieciešama attīstība, reformas. Tās ir daļēji ietvertas esošajā stratēģijā, bet mēs neatradīsim jautājumu par sadarbību un uzticamību.

To būtu iespējams sasniegt tikai īstenojot pasākumus, kāda būtu nodokļu administratīva sloga mazināšana.

Virziens – kaut vai taksometra ikmēneša maksājumi, kafejnīcas var maksāt no galdiņu skaita vai no klientu telpas apmēriem, frizieriem – no krēslu skaita. Mēs varam atrast ļoti vienkāršus risinājumus, kā rezultātā uzņēmējam nav nepieciešams deklarēt ienākumus, izdevumus, nodokļu aprēķinus, tas viss notiek elektroniskā vidē. Ja kaut kas nesakrīt, precizējam. Tie ir reāli atvieglojumi.
Kas attiecas uz otru pusi – ēnu ekonomikas apkarošanu, tad, saņemot šādus atvieglojumus, uzņēmējiem paliek mazāk iespēju kļūdīties kādos aprēķinos. Tas nozīmē, ka arī VID kontrole ir nepieciešama stipri mazāka. 95% nodokļu maksātāji ir mazie nodokļu maksātāji. Tātad – iedomājieties, kāds resurss atbrīvojas tieši šajā sfērā, kuru gan tūlīt pat ir jāliek virsū, jāattīsta analītiskais darbs. Šobrīd VID ir dati, bet cilvēki paši netic tam, kas viņiem ir, ko viņi var izdarīt. Ne velti Valsts kontroles ziņojumā par 2015.gadu teikts, ka nepietiekamši tiek izmantotas VID tehnoloģiskās iespējas un prasmes iedzīvotāju ienākumu deklarāciju matemātiskiā loģiskajā pārbaudē.

To pašu var teikt par amatpersonu deklarācijām – visas ir jāpārbauda, bet tas jādara automatizēti.

Preventīvais darbs iztrūkst. Mūsu VID vairāk reklamē savu represīvo spēku ierasties ar auditu, visu nobremzēt, apturēt kontus. Atvainojiet, preventīvais darbs nozīmē pārkāpumu nepieļaušanu, nevis pārkāpumu pierādīšanu un sodīšanu. Mēs ietaupītu līdzekļus, ja nestaigātu tik daudz pa tiesām. Kaut vai triviāli – mūsu mentalitāte, kultūra Latvijā, mēs tomēr neuzskatām, ka tas, kas nav piesiets, pieder visiem un var to paņemt. Mēs tā nedarām, jo zinām, ka par to pienākas sods. Ejot prevencijas virzienā, var pasekot [uzņēmumu darbībai un brīdināt]. Dati, ko mēs redzam par jums – banku konti, visas tās kustības liecina, ka jums ir riskantas darbības reģions un varētu būt tāda situācija vai tāda: lūdzu, nedariet to, nedariet šo un nedariet trešo. [Uzņēmējs tad saprot] – viņi to zina, mēs vairs nedrīkstam to darīt.
Ir vēl tāda lieta, ka mums 100 iekasētie eiro izmaksā 1,57 eiro vai – 1,57% ir tā likmīte, ko VID notērē, lai iekasētu 100 eiro. Ziniet, cik [tā ir] Igaunijā – 0,68%.

Ko jūs darītu?
Tas viss saistās ar nodokļu politiku, administratīvā sloga mazināšanu, kas rezultējas mazākās kontrolēs. Mums šodien situācija ir tāda, ka par 3 eiro, kas kļūdas vai neuzmanības pēc atstāti [uzņēmuma] kasē, uzņēmējam uzliek 300 eiro sodu. Mēs rīkojam auditu, kā rezultātā konstatē kaut kādus 178 eiro, bet auditam iztērējām 3000 eiro. Nu, tādas nesaimnieciskuma lietas. Plānā ir rakstīts 10 pārbaudes – ejam 10 pārbaudēs, bet mums ir tikai 8 uzņēmumi – nu, nekas divus pārbaudīsim divas reizes.

VID darbinieki godprātīgi pilda darba uzdevumus, kas diemžēl neatbilst sabiedrības vajadzībām.

Taču viņi tos pilda tapēc, ka arī viņiem vajag algu saņemt. Ja viņš neies tajās pārbaudēs, viņam to algu nemaksās. Tādās sprukās mēs esam. Runājam par struktūras un procesa optimizāciju, nevis vienkārši atrodam, ko izņemt ārā.
Šobrīd Saeimā ir spēka struktūru – Finanšu, Muitas policiju apvienošana. Žēl, Kalnmeiera kungs publiski jau paziņojis, ka viņš nesaprot tādu lietu, ko tas dos, un nav redzējis nevienu dokumentu. Manuprāt, te ir pilnīgi skaidrs – sabiedrībā mēs vēlamies, lai noziedznieki tiek izķerti veiksmīgāk un ātrāk, neļaujot viņiem aizbēgt vai pēc nozieguma pastrādāšanas [noslēpt] visus galus ūdenī. Izmeklētāju darba operativitātes nodrošināšana, kapacitātes uzlabošana – nevis vairāk pieņemt darbā izmeklētājus, bet apvienot, un nebūs mums jānodod lietas no vienas institūcijas uz otru.

Vai atbalstāt reformas, kā ministre to sauc, arī Iekšējās drošības daļā?
Iekšējās drošības daļa ļoti sekmīgi var funkcionēt gan KNAB, gan finanšu ministra, gan arī ģenerāldirektora pakļautībā. Raugoties no skatupunkta – es esmu VID ģenerāldirektors – es vislabāk redzētu, ka tas atrodas Drošības policijā.
Uzrakstiet lūdzu to, ka es tiešām gribu veikt reformas, jo man ir svarīgi, lai tie cilvēki, kuri balsotu par manis apstiprināšanu, apzinātos, ka tās reformas tiešām nāksies veikt! Mana līdzšinējā pieredze to viņiem var teikt.

Kādas reformas esat veicis savā dzīvē?
Paņemsim atpakaļ [apdrošināšanas uzņēmumā] ”Balta” – mani palūdza, ka tas ir jādara – atlīdzības reformējām. Tur bija koruptīvās shēmas, mēs aizgājām ļoti tālu, pārkārtojot sistēmu, sadalot atbildību, fragmentējot visu, nodrošinot adekvātu kontroli un neiespējamību manipulēt. Paātrinājās lietu izskatīšanas temps, un jā, atalgojuma sistēmu es arī adekvāti mainīju. Man bija ļoti liels atbalsts gan no īpašniekiem, gan valdes.
”Miesniekā” – ražošanas līniju slēgšana, 300 cilvēku atlaišana. Es dienā parakstīju 45 rīkojumus par atlaišanu no darba. Domājat, ka tas ir viegli?

PVN shēmu izskaušanā ko jūs darītu?
Caur reverso PVN mēs novēršam diezgan straujā veidā iespēju nodokļu krāpniecībai. Cik vien plaši iespējams. Tāda situācija, ka Burkāna kungam uz galda ir tik liela PVN shēma, ka viss galds ir nosegts, un tādas viņam ir trīs… Tad dienesti tomēr strādā, bet mums diemžēl nav reģistra, kurā tiktu reģistrēti un visiem būtu informācija par krāpniekiem un aizdomās turamajiem, kas ļautu viņus sistemātiski apkarot. Tas viss ir jāuzbūvē, jāattīsta informācijas apmaiņa starp datubāzēm, lai tiem, kas tiešām cīnās, būtu operatīvi pieejama informācija.

Vai atbalstāt solidaritātes principu būvniecībā, ka ģenerāluzņēmējs uzņemas atbildību par apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu?
Atbalstu.

Līdz kādam procentam jūs solītu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, ja nonāktu amatā?
Tas nav tikai VID darbs, tas atkarīgs no tā, kādu pieeju izvēlamies. Ja turpināsim apkarot no dažādām vietām – nu, pamēģiniet izsmelt vannu ar sauju! Kaut kas jau smelsies ārā, bet, ja jūs tās saujas saliekat kopā, tad ātrāk izsmelsiet.

Kas liedz salikt kopā, kur jūs redzat problēmu?
Resoriskās intereses. Finanšu sektorā mēs to esam sapratuši, bet diemžēl ne visai atzinīgus vārdus es varētu veltīt kontroles dienestam – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas un apkarošanas dienestam. Es runāju par Viestura Burkāna kunga vadīto institūciju, ar kuru būtu noteikti jāpilnveido un jāuzlabo sadarbība informācijas apmaiņā. Pašlaik normatīvais regulējums neparedz to, ka kontroles dienestam ir jāsniedz informācija, piemēram, FKTK.
Vēl svarīgāka par starpinstitūciju sadarbības trūkumu ir skaidrā nauda. Skaidrā nauda Latvijā ir 16% no IKP. Kapēc es tā šausminos? Zviedrijā ir 1,6%. Eiropā vidēji 10%. Mums ir ļoti liels skaidrās naudas īpatsvars, skaidrai naudai ir ļoti augsts risks.

Liels bloks ir kontrabandas jautājumi. Cik veiksmīgi līdz šim VID ticis galā ar šīm problēmām?
Palēnām vēroju, ka tomēr samazinās tabakas izstrādājumi.

Jūs neesat sen bijis Centrāltirgū.
Jā, bet palēnām. Parādās mums beidzot kaut kādi skeneri, kas ļauj atklāt lietas arī dzelzceļa transportā. Profesionalitāte palēnām pieaug.

Tempi ir adekvāti?
Mūsu iespējām – jā.

Vajadzībām?
Nē. Te mēs atgriežamies pie tēmas par starpniecību – mēs esam tranzīta punkts gan naudai, gan cigaretēm, gan alkoholam.

Jūs sacījāt, ka rezultāts ir adekvāts ieguldījumam, bet mēs redzam, ka tie paši skeneri – kā tajos iesper zibens, tā iesper.
Nu, tad kādam inženierim ir pietrūcis naudas, ko samaksāt projektētājam, lai izprojektētu zibens aizsardzību. Tas ir tikai investīciju trūkums. Ja jums iedod 10 tūkstošus un saka – uzprojektējiet Gaismas pili, nu, var jau būt, kāds bāleliņš to var arī uzprojektēt.

Manuprāt, problēma nav zibenī.
Domājat, kāds izslēdz? Koruptīvās shēmas ir cits jautājums. Tā ir liela nelaime visai mūsu valstiņai, jo tā ir arī nodokļu nemaksāšana, paziņu būšana, kuras rezultātā valsts cieš. Bet, kā jau esmu teicis, cilvēks, kurš nemaksā nodokļus, zog sev, saviem bērniem un radiem, visiem apkārt. Un koruptīvās shēmas nodara vēl lielāku ļaunumu.

Kā jūs risinātu šīs problēmas VID?
Atbildības zonu pārskatīšanā VID. Tur daudz jau ir izdarīts, un palēnām viņi virzās, bet ir ekspertu līmenis un ir administratīvais, un tad ir vēl kontrole. Ir jāsadala šīs atbildības. Nevar apvienot vienā personā, vienā darbiniekā visu komplektu, jo arī no kompetences viedokļa – cilvēks orķestris – nu, ir talanti, bet tik daudz talantu mums nav.

Vai tad varētu secināt, ka jūsu vadības laikā zibens vairs nespers?
Tam nebūtu pamata. Tur būs zibens aizsardzība. Tas varētu iespert kādam pa dibenu.

Labi sen dzirdēts, ka robežas ir cauras, ienāk dažādi produkti – ne tikai cigaretes, bet arī savulaik gaļa. Kā jums, vadot ”Miesnieku”, nav bijuši šādi risinājumi?
Toreiz tas mums diezgan stipri lika raudzīties uz ražotni tajā kontekstā, ka pēc kvalitātes līdzvērtīgs produkts tiek tirgots par zemāku cenu – ka mums kaut kas nav pareizi ar pašizmaksu. Mēs staipījām šurpu turpu, un viens no secinājumiem bija, ka netiek maksāti nodokļi [konkurentu uzņēmumos]. Mēs investējām laboratorijā, faktiski četrkāršojām savu laboratoriju, lai izstrādātu labākus produktus, orientējoties uz pašizmaksu, un pārspētu tādā veidā tirgu. Toreiz mums nebija sadarbības ar šādiem piegādātājiem. Pieļauju, bija mēģinājumi mums arī pārdot nelegāli ievestu gaļu, bet, zinot mūsu kontroles sistēmas, viņi atdūrās pret neiespējamību – tad cilvēkam pašam jāizgaismojas. Man pašam tādi piedāvājumi nebija.

Lasīju par jūsu lielajām parādsaistībām, cik tad īsti tās tagad ir?
Tie ir hipotekārie aizdevumi vienīgā ģimenes mājokļa iegādei un kapitālai rekonstrukcijai. Aizdevumi ņemti uz ļoti gariem termiņiem. Īpašuma iegādei – līdz 2032.gadam un remontam 2026. Kopējā summa šobrīd ir 188 tūkstoši.

Ar šo algu jūs spētu savilkt galus?
Nu, jā. Ja kas, man ir kaut kādi uzkrājumi.

Cik lieli?
Kad būs jānorāda deklarācijā, tad arī uzzināsit. Aizdevumu man nav, bet man ir divas pilngadīgas meitas, kuras strādā labos amatos, ir znots. Nē, es problēmas šeit neredzu. Drīzāk no tās VID strādāšanas… Ģimene man pauž – viņiem vairāk nepatīk tas, ka es tur strādāšu.

Komentāri (79)

rinķī apkārt 03.11.2016. 15.07

Lasīju interviju un domāju – laikam jau par maz problēmu Latvijā ir izraisījši banku darījumi ar Krieviju. Bankas Rīga, Baltija, Latvijas Krājbankas krahs, droši vien tas nav viss, kaut ko jau esmu piemirsis.

Vēl lasīju, ka nopietns iemesls, kura dēļ Latvija nekad nekļūs par lielu, starptautisku finansu centru, tā ir Krievijas ietekme uz Latvijas banku lietām.

+13
-1
Atbildēt

13

    Anonīms > rinķī apkārt 03.11.2016. 15.39

    ko tu atkal muldi , zane?! Runa ir par to, ka sabiedrībai Straujuma klārēja tīrā latviešu valodā , ka citadele ir pārdota par maksimāli izdevīgāko cenu, kamēr gan saeimas komisija, gan valsts kontrole paziņoja – tai pašai sabiedrībai un atkal tīrā latviešu valodā, ka citadeli varēja pārdot vismaz par 75 milj vairāk.

    Tad galu galā – kāpēc man jātic vienai premjerei , kura atsēdeja amata laiku , lai savāktu dārgas dāvanas un kārtīgu pensiju , ko pirkt dārgas somiņas? Kāpēc man neticēt tam, ko zinoja saeimas komisija ? kas tajā kremļa troļļi sēdēja un slēdzienu izarija?

    Tu kā tāds krokodils – sēž upes dibenā – acis vien laukā – kā piemin banku – tā no upes laukā un šņakt – kodīs nost citu viedokli – nu ir tik grūti noturēties . lai nelamātos – lai nepateiktu visu to sliktāko ko par tadu kā tu var pateit

    +3
    -11
    Atbildēt

    0

    Anonīms > rinķī apkārt 03.11.2016. 15.55

    raksti savus troļļu trēļļus – tev par to maksā – ir vērts censties –

    +3
    -11
    Atbildēt

    0

    andrejs > rinķī apkārt 03.11.2016. 16.27

    skaisle: Tu kā tāds krokodils – sēž upes dibenā – acis vien laukā – kā piemin banku – tā no upes laukā un šņakt – kodīs nost citu viedokli

    ———–

    to skaisle. Viss ir ļoooti vienkārši – Vienotības troļļiem dots tāds uzdevums – kur ir runa par Citadeles uzdāvināšanu Gruzijā atrastam ofšoru investoram – uzbrukt visiem oponentiem. Tāpēc arī “mūsu” trollene te tā cenšas…

    +3
    -10
    Atbildēt

    0

    atrium > rinķī apkārt 03.11.2016. 20.46

    rinķī apkārt

    …nekad nekļūs par lielu, starptautisku finansu centru, tā ir Krievijas ietekme uz Latvijas banku lietām.

    Ar Citadeles nodošanu čekas rokās, Krievijas ietekme un galvenais kontrole par finanšu plūsmām Latvijā, ir dubultojusies.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    atrium > rinķī apkārt 03.11.2016. 20.50

    andrejs

    par Citadeles uzdāvināšanu Gruzijā atrastam ofšoru investoram

    Tas nav Gruzijā atrasts, vienkārši Gruzijā notika kuces bērnu tikšanās ar Krievijas FSB emisāriem, kuriem, acīmredzot liegta iebraukšana ES, savādāk jau viņi varēja tikties tepat Rīgā, kādā no čekas konspiratīviem dzīvokļiem, jeb gej-klubā, bet vojāžs pie saimņiekiem uz Krieviju varētu liktos pār mēru aizdomīgs. Pat dzēris un nulle aizdomātos.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    Ēriks > rinķī apkārt 03.11.2016. 16.10

    Ja jau tās rokas dabūja Citadeli par iespējami zemāko cenu un nikni cīnījās,lai tām būtu tiesības pārdot banku tālāk pēc iespējas ātrāk atkal citam īpašniekam,tad ir lielas aizdomas,ka šīs rokas nevarētu būt sevišķi tīras.

    +5
    -8
    Atbildēt

    0

    lno > rinķī apkārt 03.11.2016. 23.08

    V trolle aizmirsusi, ka tikai ar lieliem pūliņiem izdevās pareizās rokas pielauzt nosacījumam nepārdot banku ātrāk par 2 gadiem? Gudri augošo veiksmes apliecinājums:)

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    uldis_rats > rinķī apkārt 04.11.2016. 11.18

    Īno, un kā trollis esi tu?

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Anonīms > rinķī apkārt 04.11.2016. 16.52

    lno-naciķu – tiešām pats nesaproti ?!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > rinķī apkārt 03.11.2016. 15.43

    —————-rinķī apkārt Lasīju interviju un domāju …..

    =====================================================================================

    Noder J.Raiņa analītisko rakstu “Latvieši” izlasīt – galu galā vēsture nesākās ne 1918.g., ne 1991.gadā:

    “Krievu literatūrā skarbi traktēta nacionālā problēma Baltijā, tāpat kā vispār skarbi ir runāts par šo novadu, kuru krievu sabiedrība gandrīz nemaz neuzskatīja par Krievijas, bet drīzāk gan par vācu vai pat Vācijas novadu un par kuru tāpēc tā arī neinteresējās. Pēc pirmā acu uzmetiena šajā novadā patiešām ritēja noslēgta garīgā dzīve, kaut arī tā ekonomiskie sakari ar kaimiņos esošām krievu guberņām un Pēterburgu bija diezgan rosīgi un kopīgo Krievijas budžetu patīkami ietekmēja tīrie ienākumi no Baltijas un tas, ka netika prasītas nekādas «bada» subsīdijas.(..)

    Vācu feodāļi vienmēr raudzījušies uz Baltiju kā uz koloniju, no kuras vajag tikai gūt pēc iespējas vairāk labumu, un šādā garā veidojās visa viņu kulturālā darbība. (..)

    Latviešiem atdalīšanās no Krievijas, protams, būtu pašnāvība.”

    http://www.aspazijarainis.lv/wp-content/uploads/2015/02/RTMM_735-Rainis.jpg

    http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Publ/2.htm

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    not mii > rinķī apkārt 07.11.2016. 11.34

    nevAisle – ko brūci virsū visiem – vai gribi radikalizeties lai ir hidžabs un bentli šoferis – bez porno un alko?- nefantazē, jevro. Un komsomolu neaiztiec – ar ko Reirs sliktāks par trušu audzinatāju Valujevu, ka pēdējais nomitinēts Latvija Bankā kopā ar neaizvietojamo Kruman? Repsis arī klusē, kā komsomolecam piedien, par Latvijas bankas kadru politiku – Gorbunovu sākumā norēja, bet šim bija jau pateikts – tā jābūt – būs nepatīkami, bet nesāpēs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zanE. > rinķī apkārt 03.11.2016. 15.46

    ….Skaisle…vari vairs necensties rakstīt muļķības…jo…tāpat, kā deģenerāļa un vēl viena otra izvirdumus ir.lv portālā esmu atslēgusi no lietotnes, to darīšu arī ar Taviem bezjēdzīgajiem smērējumiem…vismaz mani interesējošo komentāru vide paliks tīrāka…tāpēc – manis dēļ vari netērēt savu laiku…

    +8
    -6
    Atbildēt

    0

    zanE. > rinķī apkārt 03.11.2016. 15.30

    – “Vēl lasīju, ka nopietns iemesls, kura dēļ Latvija nekad nekļūs par lielu, starptautisku finansu centru, tā ir Krievijas ietekme uz Latvijas banku lietām.”

    ——————

    ….jā, nu gan Tev var piekrist, bet…paskat, cik tepat ir.lv raudošu bāleliņu, kas sēro par Citadeles nonākšanu nepareizajās rokās…

    +10
    -5
    Atbildēt

    0

klusais 03.11.2016. 09.03

Bez maz Baltais Tēvs …

Es biju palaidis garām šo – ” Vēlīnajos padomju laikos bijis kompartijas instruktors rajona komitejā un paralēli studijām Rīgas Politehniskajā institūtā – Rīgas Kirova rajona Komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs.” . Man tik atmiņā fakultātes komjaunatnes sekretāra amats … un tas viss 80-to beigās ,kad jau neatkarības vēsmas virmoja , tas izsaka daudz. Plus vēl tā muldēšana , ka nepazīst Šķēli, Dūklavu … kurš ta sēdēja 90-to sākumā “skābbarības tornī ” , kad tur šiverēja Šķēle ?

P.S. Patika teksts par Rimševiču … kat tik Rimševičs ar to nedomāja , lai tinas no bankas , jo jau bija pazeminājis iepriekš amatā :)

P.P.S. Šitam džekam uz galvojumu jābūt čekas maisos cik viņu pazīstu.

+11
-1
Atbildēt

24

    atrium > klusais 03.11.2016. 11.32

    Skaisle

    Tā inteliģence, kas vai nu pārdevās Ulmaņa režīmam, vai ar to saierieciski sadzīvoja

    Ulmanis pieļāva drausmīgu kļūdu. Pēc valsts glābšanas 1934. gadā nenotiesāja reakcionāros staļina fanātus: freibergas, zatļerus, pabrikus, dombrovskus, straujumas, rinkēvičus un kozlovskus, kuru arī tai saeimā bija kā slimam sunim blusu. Daudz mazāk latviešu būtu noslepkavots “Baigā gadā” un gājuši bojā no aukstuma un bada Staļina lāģeros.

    +2
    -10
    Atbildēt

    0

    Anonīms > klusais 03.11.2016. 15.52

    vakardien biju rimčikā – škrobīga stāvu garā rindā, man aiz muguras stāv dakterīte, smalka dāmiņa, pie kuras savulaik vadāju audžubērnu. Es vinu jau veikalā sveicināju, bet škiet viņa mani neatpazina.

    Lūk, stāvam garā rindā un pēkšņi mums blakus atver kasi , es noliecos lai paņemtu groziņu un ari uz to otru kasi ietu , un tā daktere man gandrīz virsū uzlēca man garām drāzdamās – es tāda noliekusies gandrīz tajā priekšāstāvošajā ietriecos. Man tik kauns palika. Nespēju iedomāties līdzīgu situāciju teiksim Skandināvijā. Un kas -daktere – “smalka dāma”. Saproti – tādi esam visi – no priekšas smalku smalkie , no muguras – pagrūdīs – uzkāps virsū un mājās aizgājis vēl ierakstīs komentārus par pretīgajiem lumpeņiem. Un tam ir vistiešākā ietekme arī uz politiku, uz valsts pārvaldi – tāda barbaru sabiedrība esam

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    atrium > klusais 03.11.2016. 12.03

    Skaisle

    aizveries atrium – dotu tev vaļu – tu te visus latviešus apsistu

    4-5% vēl atlikušo padibeņu, kas fano par čekas pidrillām, komunistu cūkām un zagļiem un kopiski ar krieviem zvēriski nīst nacionālpatriotus, noteikti nav visi latvieši.

    +4
    -11
    Atbildēt

    0

    atrium > klusais 03.11.2016. 11.06

    klusais

    atrium – viņš bija izteikts konjunktūras cilvēks

    Uz purna uzrakstīts.

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    Anonīms > klusais 03.11.2016. 11.17

    jā – tā arī ir – piekrītu, ka problēma ir tajā kāda mēs esam kā tauta.

    Piemēram, pēc otrā pasaules kara no padkrievu okupācijas aizmuka pamatā inteliģence. Tā inteliģence, kas vai nu pārdevās Ulmaņa režīmam, vai ar to saierieciski sadzīvoja, bet nekādā gadījumā – neprotestēja pret valstī notiekošo.

    Palika zemnieki – zemju īpašnieki – Ulmaņa galvenais atbalsts. Kad es savulaik runājos ar savu tanti -2x izsūtīto – lielsaimnieci, es viņai jautāju – nu bet kā brīvvalsts laikā bija -jūs partiju programmas lasījāt? kā jūs Ulmaņa apvērsumu vērtējāt – viņa man saka – Ulmanis mums bija kā tēvs, mēs ticējām katram viņa vārdiņam. Viņš mums ir svētais. Un ar visu savu svēto nonāca Sibīrijā.

    Mans onkulis – leģionārs – atgriezies no Anglijas bij pārsteigts, ka mēs padlaikus nesaucam par okupācijas laiku, bet mani pārsteidza viņa izbrīns – okupācija bija svešs vārds tai īstenībai , kurā biju pavadījusi gandrīz 20 savas dzīves gadus. Tikai vēlāk uzzināju, ka latvieši emigrācijā pārmeta kolaborāciju latviešiem Dzimtenē.

    Un pavisam vēlu uzzinaju, ka emigrācijas latvieši ar čekistiem kolaborēja tikpat sirsnīgi , cik vietējie entuziasti.

    Visos šajos stāstos es saskatu absolūtu solidaritātes, empātijas , patriotisma trūkumu.

    Lasu – Gulbenes slsimnīcas ārsts nosoda Alūksnes novada protestētājus – alūksnieši esot propagandas upuri …. jā un tad rokas nolaižas… nu iznicinās Alūksni, nu pēc tam būs kārta Gulbenei …

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    atrium > klusais 03.11.2016. 10.46

    klusais

    P.P.S. Šitam džekam uz galvojumu jābūt čekas maisos cik viņu pazīstu.

    Algotie parķiijci nevarēja būt maisos pēc definīcijas, jo viņu darba funkcijās tāpat ietilpa kontakti ar čeku, ja nu vienīgi Ņikiķins nebija žurka – kanibāls, kas okšķerē sisķemu no iekšpuses. Tad viņa lietas atradās Maskavā.

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    Anonīms > klusais 03.11.2016. 10.29

    nedomāju, ka ir būtiski, kurš kuru samīcija, būtiski ir, kādas tam sekas,kas notiek valsts aknās – VID ā – vieni smaidīs pat miegā guļot , citi kārsies nost …

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    atrium > klusais 03.11.2016. 11.23

    klusais

    Gandrīz vai komjauniešu mafija. Kad komunistu cūka, Vovka Kuļiks, pretēji banku noteikumiem, par noguldītāju naudu pirms defolta sapērkoties Krievijas vērtspapīrus, izputināja RKB, viņš savu māju, lai to neatņemtu, pārrakstīja uz sugas brāli, Ameriku. Pēc kāda laika to pārrakstīja atpakaļ.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    andrejs > klusais 03.11.2016. 16.36

    to klusais

    Vēlīnajos padomju laikos bijis kompartijas instruktors rajona komitejā un paralēli studijām Rīgas Politehniskajā institūtā

    ———-

    Vai ta šis nebija ZB? Tā tak bija “valmieras bandas” banka – tagadējais godīgais “banķieris” Ruselis, Jūrmalas čekists J. Tukāns, utt.. Vismaz daļa bija īsti šķēles pakalpiņi.

    Čekisti un “valmierieši”. Vēlāk viņi tur nedaudz salecās un viens otrs tika atstumts, vai ne?

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 03.11.2016. 19.34

    andrejs – tur ar paspēja pastradāt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 04.11.2016. 09.09

    atrium – vai Latvijas Zemes banka bija valsts banka , acīmredzot iespejams , ka bija ? Savulaik neiedziļinājos peripētijās … atceros tik , ka viņu pārpirka igauņu HANSAPANK . Te senas bildītes, kur var Ņikitinu ar pamanīt – https://sites.google.com/site/zemesbanka/home/1993-gads/zemes-bankai-4-gadi-1993-09-14-

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > klusais 03.11.2016. 11.45

    aizveries atrium – dotu tev vaļu – tu te visus latviešus apsistu – varbūt pašu naciku spici atstātu kā vienīgos pareizos

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    edge_indran > klusais 03.11.2016. 09.43

    ———-

    Par maisiem bij. stukači pašlaik var ieņirgt, – svarīgāks ir tas katastrofas apraksts, kuru sniedz K.Čerņeckis. Kaut ko reāli mainīt var tikai ar 1934.g.15.maija metodēm, taču šoreiz tas iecerēts ne jau attiecībā pret eliti, bet gan “reņģēdājiem”:

    “Lielās zivis” VID vairs neķers.(..) Neviens nebauda mūsu valstī. Visi sniedz, 60 cik tur tūkstoši amatpersonu. Neviens nepārbauda. Tikai nu pēc kaut kādiem iesniegumiem, sūdzībām, vai kaut kādos izņēmuma gadījumos. Tad par ko mēs runājam? Par politisko gribu un varēšanu? (..)

    Tie ir tie paši sabiedrībai nezināmie konsultanti un padomnieki.”

    http://www.kasjauns.lv/objs/news/lv/images/vid_1350930606924.jpg

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/gleva-ministre-nomelnosana-bosings-cerneckis-atklati-par-vid-notiekoso.d?id=48103923&page=6

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > klusais 03.11.2016. 09.46

    —————–

    “Viens attēls 1 000 vārdu vērts!” Ķīniešu sakāmvārds.

    Par ko smejas VID vadītāja kandidāts Andris Ņikitins?

    http://www.irlv.lv/upload/image_file/name/2016_11/85938/nikitinsandris_gatisgierts_pa-media_large.jpg?1478120922

    p.s. Vai IR-šos pat Paulis neko nav lasījis un dzirdējis par brendingu un PR ?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > klusais 03.11.2016. 10.28

    ————

    “…Ja atradīs [jaunais VID pr-ks] kopīgu valodu un nesāks šķaidīt, atlaist, iznīcināt tos cilvēkus, uz kuriem viss turas. Ja viņš sāks kaut ko turpināt rotēt un neuzticēties, (..) viņš izlidos pusgada laikā ārā kā korķis. ” K.Čerņeckis.

    =======================================================================================

    25 gadus dzīvojam katastrofas apstākļos – tāda tā “sistēma”. Te valda “džungļu likumi”, kad viens otru gatavs saplosīt, lai tikai izdzīvotu.

    Nebūs jau nekāda otra 15.maija, taču viens ir skaidrs – ar demokrātiskām metodēm situāciju neuzlabot:

    ” …- ASV cenšas panākt, lai mēs ievērotu OFAC [ASV valdības struktūrvienība] noteiktās sankcijas Baltkrievijai un Krievijai. Taču mēs šeit esam starpnieki, un tas ir bizness mūsu uzņēmējdarbībai – sadarboties, sniegt pakalpojumus.

    Mums saka – pārtraukt.” VID vadītāja kandidāts Andris Ņikitins.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 04.11.2016. 12.03

    atrium – tad jautājums kuri bija akcionāri A/S Latvijas Zemes banka.

    Par Volodko – interesanti ir atradies Latvija … tur jau pēc gadiem Boldiševicam sanāca brīnumi bīdot pusmāsu amata ,kuras brālis bija Volodko .

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    atrium > klusais 04.11.2016. 23.26

    klusais

    Kamēr abi komjaunieši tur šiverēja, tā bija valsts.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    atrium > klusais 03.11.2016. 20.38

    andrejs

    Zemes banka bija valstij piederoša.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    atrium > klusais 04.11.2016. 11.12

    klusais

    Pirmā privātā bija Pārdaugavas bandītu “BB”, pēc tam, to pašu, “Olimpija”, kas tika sadalītas Laventa un Ļeskova starpā un tad nāca “Parex”. Zīmīgi, ka nevienā bildē neredz Ruseļa labo roku, komjaunieti, žuļiku Volodko, kurš kā pieredzējis darbonis vēlāk tika uzaicināts nogremdēt arī Olimpiju.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 03.11.2016. 10.52

    atrium – viņš bija izteikts konjunktūras cilvēks … zināšanu līmenis stipri viduvējs , bet ar degsmi viss labākajā kārtībā . Kā var redzēt – tas dzīvē noder :)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 03.11.2016. 11.53

    Skaisle – es biju vairāk domājis , ka mums nav normālas politiskas struktūras , kas balstītas uz tradicijām un dabīgā procesā evolucionē . Mums viss tā revolucionāri ,kas pamatā virspusē uzdzen putas .

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 03.11.2016. 09.53

    edge_indran – Čerņeckis pats bija daļa no sistēmas . Diemžēl viņa atklāsmes ir jāskatās caur prizmu , kur viņš pats piedalījās . Sistēma viņu samīdija un izspļāva … un tikai tad nāca atklāsmes. Visvairāk mani savulaik pārsteidza tas cik dziļi viņš pakļāvās Pētersonei visās viņas spēlītēs … un tagad visu gāž virsū Reizniecei , kaut gan viņu ar visiem paltrakiem nodeva un samīcija tieši Pētersone. Tas ir interesanti .

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 03.11.2016. 10.50

    Skaisle – personīgi man neko jaunu par VID Čerņeckis nepateica. Lai arī presē un gudrās runās politiķi Petersoni slavēja, es diemžēl vērtēju viņas darbošanos VID vadībā kā degradējošu un esmu to rakstījis iepriekš ne reizi vien.

    Ja par iemesliem , tad tie ir daudz dziļāki un sakņojas politiskajā kultūrā un vēsturē. Problēma ir tajā , ka nav normāla ilgspēlējoša politiskā vide , kura veidojas ejot normālu evolūcijas ceļu .

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > klusais 03.11.2016. 11.08

    atrium – un neaizmirstam , ka RPI komjaunatnes komiteju tolaik vadīja Andris Ameriks . Tas ar norāda uz zināmām korporatīvām saitēm :)

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

Aivars 03.11.2016. 18.45

Interesanti, ka pat šāds caur un cauri sistēmas cilvēks atzīst, ka tieši pēdējā laikā Latvija tiek vesta uz bezdibeņa pusi. Kas tagad vada valsti ? Pareizi, ZZS. KNAB sagrāvuši, VID sagrāvuši, Liepājas Metalurgu līdz otrreizējam bankrotam noveduši. Ekonomika arvien vairāk bremzējas. Spoži ZZS rullēšanas “panākumi”!

+12
-4
Atbildēt

7

    atrium > Aivars 03.11.2016. 20.56

    Aivars

    Pareizi, ZZS. KNAB sagrāvuši, VID sagrāvuši, Liepājas Metalurgu līdz otrreizējam bankrotam noveduši.

    Nedaļā ZZS visus Pederastu un zagļu parķijas laurus!

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Aivars 03.11.2016. 19.59

    ————-

    Miljonārs Jūlijs Krūmiņš atklāj savas bagātības avotu

    «Pats esmu kļuvis bagāts, pateicoties starpniecības pakalpojumiem starp Eiropas valstīm un Krieviju. Un, izskatot Latvijas bagātāko cilvēku sarakstus, ar pārliecību varu teikt, ka 80% no viņiem ir kļuvuši bagāti, tieši pateicoties Krievijas resursiem un sadarbībai ar šīs valsts uzņēmējiem,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.( Db.lv, 2013. gada 14. novembris.)

    =======================================================================================

    Pirmais zvaniņš noskanēja – ņikitinu šlaka jau Jūļa aizturēšanas iemeslus labi saprot. Ja turpināsies Krievijas – Rietumkrātiņa saspīlējums, ja ievēlēs par ASV prezidenti H.Klintoni – , tad amerikāņi beigs “ieteikt”, bet “nogriezīs” esošo starpniecības biznesu. Ja kāds miljonārs tāda situācija sāks pukstēt……

    Vēsture nav beigusies, tad gluži vienkārši turpinās ierastajā ritmā.

    Baltijas nākotne – “plaša spektra konflikti un militāras darbības”

    Pagājušajā nedēļā pie mums notika globālajai drošībai veltītā Rīgas konference 2016(..)

    Bijušais Zviedrijas Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks ģenerālis Sverkers Jēransons ierosināja, ka ES ir jāpakļauj ASV virsvadībai. Viņš izteica prasību izstrādāt «totālas aizsardzības koncepciju». ES ir nekavējoties jākļūst par ASV stratēģisko partneri, jo problēmas var atrisināt tikai «transatlantiskās attiecības». Sabiedrība ir nekavējoties jāinformē «par totālās aizsardzības pasākumiem». No Latvijas un Baltijas valstīm zviedru ģenerālis pieprasīja «pastāvīgas investīcijas drošības budžetā», jo «Baltijas valstis ir pakļautas klimata pārmaiņām, hibrīdnoziegumiem».” http://g2.delphi.lv/images/pix/520×315/Vfb9ZLUf6jg/rigas-konference-2016-9-48092321.jpg

    http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/189858-baltijas-nakotne-plasa-spektra-konflikti-un-militaras-darbibas.htm

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Aivars 04.11.2016. 11.34

    nu es te uzdarbojos kā tāds kasandras – mēdejas – ifigēnijas krustojums – brēcu pilnā balsī vietā un nevietā

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Aivars 04.11.2016. 09.30

    pa skuju taku aizies nevis bandīti un viņus atbalstošās partijas, bet tava latviešu tautas nabadzigākā un sociāli neaizsargātākā daļa.

    Ko tu vīrietis būdams vari sapņot un tirlināt, ka bandīti paši no sevis noliks savas vieglās dienas un uzlaikos enģelu un labdaru spārnus!!!

    Kopš , kura laika noziedznieki masveidā ir atteikušies no noziegumiem?

    Tādu naivuļu dēļ kā tu mums arī ir milzu problēmas !

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    uldis_rats > Aivars 04.11.2016. 11.22

    skaisle un ko tu kā sieviete esi darījusi lietas labā?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Aivars 04.11.2016. 16.03

    Interesanti,Vienotības ieceltās Pētersones laikā VIDā viss bija tik labi,tik labi,bet atnāca Reizniece-Ozola un deviņu mēnešu laikā visu sagrāva?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Aivars > Aivars 04.11.2016. 08.13

    Par to kas notiek VID nesen K.Čerņeckis precīzi pateica – VID ir sagrauts, lai izmeklēšana pret liela mēroga blēžiem nenotiktu un tie dabūtu atpakaļ arestētos īpašumus. Un to izdarīja ZZS ministre Reizniece – Ozola. Nospļauties viņai par valsti un nodokļu iekasēšanu, uzdevums ir kalpot organizētajai noziedzībai, lai tie varētu netraucēti izzagt valsti. ZZS aizies pa skuju taku tāpat kā pirms tam Tautas partija, vairumam latviešu zagļi un zagļu sulaiņi riebjas.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu