Ušakovs: “Saskaņai” jāuzvar pašvaldību vēlēšanās, lai nonāktu pie varas Latvijā

Rīgas mērs kritizē citas pašvaldības un valdības koalīciju

Partijai “Saskaņa” nākamgad jāuzvar pašvaldību vēlēšanās, lai pēc 2018.gada Saeimas vēlēšanām nonāktu pie varas Latvijā, sestdien “Saskaņas” kongresā sacīja politiskā spēka līderis Nils Ušakovs, vēsta aģentūra LETA. Ušakovs pauda, ka “Saskaņai” jānonāk pie varas tajās pašvaldībās, kur pašlaik tā nav, piemēram, Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā, savukārt citur jānostiprina savas pozīcijas.

Paredzēts, ka “Saskaņas” sarakstā Daugavpilī ar pirmo numuru startēs Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, Jūrmalā – Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs. Ušakovs slavēja līdz šim paveikto Rīgā, kā arī pauda kritiku par vairāku citu pašvaldību iecerēm un valdības koalīcijas darbu. Pašlaik pasaulē ir sarežģīts laiks, bet Latvijā pie varas ir “analfabēti no labējām partijām”, paziņoja Ušakovs. Uzrunājot kongresa dalībniekus, Ušakovs teica, ka pirms gada viņš runāja par “labējās varas stagnāciju”, bet pašlaik jau var runāt par “labējās varas degradāciju”.

“Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs teica, ka pašreizējā vara ir korumpēta un neprofesionāla, tā viņu jau sen “besī ārā”. Viņaprāt, “Saskaņai” vajadzētu pārtapt par platformu sabiedriskām kustībām, arodbiedrībām un citiem, kas deleģētu savus cilvēkus politiskā spēka sarakstiem vēlēšanās. Saeimas deputāts Sergejs Mirskis uzrunu kongresā noslēdza, sakot, ka laiks strādā “Saskaņai” par labu un “uzvara būs mūsu”. Pēc šiem vārdiem zāle atskanēja aplausi.

Rīgas domes deputāte Anna Vladova (S), tāpat kā vairāki citi runātāji, kritizēja pedagogu atalgojuma reformu, uzsverot, ka no valdības koalīcijas partijām situācijas normalizēšanu nevar sagaidīt, bet Rīgas pašvaldība turpināšot palīdzēt skolotājiem. Politiskā spēka Rīgas nodaļas vadītājs Sandris Bergmanis uzrunā kongresa delegātiem turpināja kritiku – valdošās partijas neko nav mācījušās no “Brexit” un ASV vēlēšanām un cenšas noturēties pie varas ar “veco triku” palīdzību – rusofobijiu, populismu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers, kurš viesojās kongresā, pauda viedokli, ka valdības koalīcijas partijās sapulcējies daudz “sīko grauzēju un žurku”, kuriem ir ”bail no kaķiem”. Kongresa delegātus uzrunāja Saeimas frakcijas pārstāvji un pašvaldību vēlēšanu sarakstu pirmie numuri. Ņikiforovs, kurš būs saraksta līderis Jūrmalā, kā būtiskākus mērķus minēja kūrortu attīstību un nevienlīdzības mazināšanu Jūrmalā. Viņš izveidojis sarakstu ar problēmām, kas Jūrmalā jāatrisina.

Daugavpils saraksta līderis Elksniņš uzskata, ka valdošās partijas tracina sabiedrību, veicina konfrontāciju, lai noturēties pie varas, kamēr “Saskaņa” savās pašvaldībās varot dot pozitīvu pienesumu. Valdošo partiju ministri demokrātijas aizsegā cīnās, lai cilvēki nevarētu mierīgi sarunāties pat mājās, piedāvājot tā dēvētos lojalitātes grozījumus, turpināja Elksniņš.

Saeimā “Saskaņa” strādā opozīcijā, Rīgas domē šī politiskā spēka pārstāvji darbojas koalīcijā. Pašlaik partijā ir 3657 biedri, gada laikā partijā iestājušies 172 biedri, tika paziņots kongresā. “Saskaņas” deklarētās ambīcijas nākamgad uzvarēt lielāko pašvaldību vēlēšanās, bet pēc tam – arī 2018.gada Saeimas vēlēšanās, teorētiski vērtējamas pozitīvi, taču praksē to īstenošana būtu iespējama tikai pēc partijas vadības nomaiņas, aģentūrai LETA atzina politoloģe Iveta Kažoka.

“Ambīcijas gūt uzvaru Rīgā, Daugavpilī un citās lielākajās pilsētās ir pareizs mērķis, jo citādi partija nevis dzīvo, bet mirst. Tas šajā retorikā ir pareizi. Taču jautājums ir par reālo iespēju. Pagaidām neesmu redzējusi neko tādu, kas ļautu “Saskaņai” uzvarēt pašvaldību un valsts līmenī. Līdzīgi kā daža laba cita partija, “Saskaņa” iestrēgusi attīstībā un ideju vai personāliju ziņā neredzu priekšnosacījumus straujam popularitātes kāpumam,” sacīja Kažoka.

Viņa atzina, ka vienīgais veids, kā partija tiešām varētu iekļūt valdošajā koalīcijā Saeimā, ir vadības maiņa, kā tas nupat līdzīgi noticis Igaunijā ar Centra partiju. “Igaunijā, Edgaram Savisāram atkāpjoties no [Centra] partijas vadītāja amatam, ātri vien nomainījās situācija gan partijā, gan politikā kopumā. Kamēr “Saskaņai” pie varas ir Nils Ušakovs un īpaši Jānis Urbanovičs ar viņa metodēm cilvēku atlasei darbam parlamentā, nav nekāda potenciāla situācijas maiņai,” sacīja Kažoka.

Savukārt “Saskaņas” retorika par varas partiju korumpētību un neprofesionalitāti nebūšot izšķirīga. “[Šāda] retorika Latvijas politikā ir plaši izplatīta jau no 90.-iem gadiem, bet tas iedarbojas tikai tad, ja politiskais spēks ir jauns. “Saskaņas” gadījumā tas nestrādās, jo partija jau ilgu laiku piedalījusies politisku lēmumu pieņemšanā un pārāk asociējas ar varu Rīgā. Viņi nevarēs iestāstīt vēlētājiem, ka līdz ar nākšanu pie varas lielākajās pilsētās un Saeimā atnāks arī dinamiskas izmaiņas,” rezumēja politoloģe.