Rosina Latvijā izveidot 16 apriņķus, turpinot reģionālo reformu • IR.lv

Rosina Latvijā izveidot 16 apriņķus, turpinot reģionālo reformu

22
Iecerētā apriņķu karte: lsm.lv

Valdība cer ar jaunu reformu līdzsvarot novadu attīstību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi jaunu teritoriālās reformas projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) un vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.

VARAM uzsver – reformas ieceres vēl tiks apspriestas, jo šis ir sākotnējais piedāvājums apriņķu veidošanai. Pašlaik ieteikts novadus apvienot ap noteiktu centru. Patlaban Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīme attīstības centri, un puse no tiem kļūtu par apriņķu centriem.

Līdz ar to būtu Rīgas apriņķis, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķis.

Gerhards domā, ka šādas pārmaiņas nāks par labu iedzīvotājiem, jo pašlaik daudzi novadi sadarbojas, veidojot kopīgas būvvaldes vai citas institūcijas, taču šī sadarbība nav konsekventa.

“Reforma, kas bija iesākta, nav pabeigta,” saka Gerhards. “Līdz šim noteiktie 39 novadi neatbilst iedzīvotāju skaitam. Mēs redzam, ka vesela virkne funkciju, kas savulaik bija nodotas rajonam, pēc tam novadam, pašvaldības savu ienākumu dēļ līdz galam nespēj nodrošināt. Mums ir jānodrošina, lai katrs iedzīvotājs jebkurā Latvijas vietā varētu saņemt visu pakalpojumu paketi – izglītību, veselību, transporta pakalpojumus,” klāsta ministrs.

Kučinskis skaidro, ka tas palīdzēšot labāk īstenot valsts pārvaldes funkcijas. Citādi ministrijas, plānojot savu iestāžu darbu noteiktās teritorijās, ne vienmēr to saskaņo ar citu ministriju iestāžu darbības teritorijām. Viņš gan uzsver, ka tas drīzāk nozīmēs pašvaldību sadarbības organizēšanu, nevis jaunu administratīvi teritoriālo reformu.

“Sadarbības teritoriju noteikšana vairāk ir tāpēc, lai valsts pārvalde darbotos šajās teritorijās un meklētu labākos risinājumus. Noteikti pacelsies jautājums, kas ir ar pārvaldību, bija vairāki varianti bijuši – to var arī deleģēt vienai no pašvaldībām. Protams, runāt par jaunu pārvaldi vai, nedod Dievs, otrā līmeņa pašvaldību – tas noteikti ir sen jau process beidzies,” pauda Kučinskis.

Pašvaldībās par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām runā piesardzīgi, taču ne noraidoši. Daudzviet atzīst, ka lielākās pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk īstenot dažādus attīstības projektus. Talsu novada vadītājs Aivars Lācarus atzīst, ka no šāda viedokļa būtu jāsper nākamais reformu solis. Taču vispirms esot jāiegūst lielāka skaidrība.

“Ja tur ir doma par sadarbību, tad sadarbības projektu naudas var iztērēt labāk ievirzot tās lauku uzņēmējiem, kas kopā ar kādiem normatīviem aktiem, varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi lauku apvidos. Taču, ja tā ir superpašvaldība, tad galu galā kāds no mazajiem novadiņiem dzīvos uz centra rēķina,” uzsver Lācarus.

Līdz gada beigām ministrija rīkošot seminārus visā Latvijā, lai ar pašvaldībām pārrunātu iespējamos variantus. Iecerēts, ka reformu galīgais variants būs skaidrs pavasarī.

Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi vilktā teritoriālā reforma 2009.gadā rezultējās ar 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110. Taču tā netika pabeigta līdz galam, neizveidojot apriņķus.

Reformas mērķi bija daudzsološi – augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija. Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķiras pat 30 reižu.

Lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, un bezdarbs daudzviet aug.

Pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus. Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Tomēr abus variantus politiķi noraidīja, un reforma izgāzās.

Komentāri (22)

nomale 19.10.2016. 09.22

Manuprāt ir vai nu jāpaliek pie 26 novadiem kādi bija padomju laikos un kur izveidojās salīdzinoši spēcīgi un galvenais viegli sasniedzami centri, vai arī uzreiz jāveido pamatīgi novadi: Kurzeme ar centru Kuldīgā, Zemgale ar centru Jelgavā, Vidzeme – Valmiera, Latgale – Rēzekne un Rīga. Piedāvātajos 16 novados īsti neredzu pamatojumu. Kādēļ piemēram Siguldas un Cēsu apriņķi atsevišķi, ja centri atrodas tuvu viens otram? Kas tas par Ventspils apriņķis? Vai cilvēki no Kaltenes brauks cauri pusvalstij uz Ventspili? Un kā vispār šāds Ventspils apriņķis var nodrošināt autoru sludināto vienmērīgo valsts attīstību zinot ventiņu niķi zagt? Ventspilij vispār jābūt atsevišķi – lai zog viens otram un ar to arī dalās!

+8
-3
Atbildēt

1

    Ēriks > 19.10.2016. 11.14

    Tajā bildē īsti nevar saprast,bet laikam domāts,ka puse talsinieku sadarbosies ar Ventspili,otra puse ar Tukumu.Man laikam kritīs Tukums,bet ielas otra pusē mans kaimiņš tusēsies ar Ventspili.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

traductrice 19.10.2016. 13.36

taisot “Zalāna” reformu, jau sanāca pušieris ar “novadiem”. sadalot Latviju zalāna novados, vairs nebija skaidrības, kā dēvēt Kurzemi, Vidzemi, Latgali…

tagad šo kļūdu labos un nelaimīgos novadus pārdēvēs par apriņķiem, lai par novadiem beidzot varētu saukt Kurzemi, Vidzemi…

Visādi citādi diez vai kas būtiski mainīsies – es domāju no iedzīvotāju skatu punkta. Ne slimnīca kļūs pieejamāka (gan jau būs vien jābrauc uz Rīgu, kā to sola čakša), ne skola tuvāka (slēdza un slēgs), ne ceļi gludāki, ne administratīvais slogs mazāks (kā pacelsies bezdarba rādītāji, ja likvidēs visādu līmeņu un lielumu pašvaldību struktūras – tas tač neprāts!).

labi vēl, ka izdomāja nosaukt par apriņķiem, ne guberņām.

+6
-1
Atbildēt

2

    andrejs > traductrice 19.10.2016. 13.40

    kā pacelsies bezdarba rādītāji, ja likvidēs visādu līmeņu un lielumu pašvaldību struktūras –

    —-

    Kāda no tiem ierēdņiem jēga. Uzturēt darba vietas tikai lai maksātu algas?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    traductrice > traductrice 19.10.2016. 14.03

    nu, bet es jau par to pašu :)

    mans komentārs šoreiz bija ar tādu kā sarkasma pieskaņu – ja maina tikai formu(apveidu), nemainot saturu – nekas jau “pa lielam” ar nemainīsies.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

nomale 19.10.2016. 11.33

Cēsu apriņķis vispār tāds neizprotams – Cēsis mazāk kā 30 km no Valmieras. Tur savējie pie varas?

Pagaidām šī reforma izskatās pēc ietekmes sfēru pārdales.

+8
-3
Atbildēt

3

    Absints > 19.10.2016. 12.36

    Jā, taisnība, Valmieru vajadzētu pievienot Cēsīm

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > 19.10.2016. 13.37

    jocīgs izskatās arī Gulbenes apriņķis, kur vienā maisā sabāzti vidzemnieki ar latgaļiem. Gulbeniešiem tas varētu nepatikt, ja vien nebūs runa par lielāka piķa piešķiršanu “Gulbenei”.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    vvilums > 19.10.2016. 12.33

    “Cēsis mazāk kā 30 km no Valmieras” -tur pat arī Sigulda kā apriņķa centrs, bet cik tas proporcionāli salīdzinot ar Daugavpili piemēram …

    Ja jau tiek paredzēti tādi apriņķi kā Cēsu un Siguldas tad jau vajag 26 – 30 apriņķus Latvijā,kas būs daudz maz teritoriāli līdzīgi, proti, jāatgriežas pie bijušo rajona centru varianta,kā to izdarīja igauņi jau 1993 g., ja nemaldos, un par reģionu attīstību tagad varam tikai apskaust kaimiņus.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu