Grimst naftas jūrā • IR.lv

Grimst naftas jūrā

3
Pauls Raudseps

Kremlis apcērp budžetu, nocietina Ostankinu un meklē noregulējumu Donbasā

Melnais zelts zaudējis savu spīdumu. Vēl tikai pirms pusotra gada nafta maksāja ap 110 dolāru barelā, bet pirmdien tās cena pirmo reizi kopš 2003. gada bija nokritusi zem 28 dolāriem, un otrdien Starptautiskā Enerģētikas aģentūra brīdināja, ka naftas tirgus varētu «noslīkt pārprodukcijā».

Cenas sabrukuma iemesli ir vairāki. Sākotnēji lejupslīdi izraisīja Saūda Arābijas lēmums pumpēt vairāk, lai zemākas cenas izdzītu no tirgus slānekļa naftas ieguvējus Amerikā. Kritienu paātrināja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kur līdzšinējā straujā izaugsme sāk piebremzēties – otrdien oficiāli paziņotā 6,9% IKP izaugsme 2015. gadā bija lēnākā kopš 1990. gada. Tirgu tagad draud piespiest pie zemes aizgājušās nedēļas ANO lēmums atcelt sankcijas pret naftas lielvalsti Irānu saistībā ar tās gatavību pakļaut savu kodolprogrammu starptautiskai pārraudzībai. Teherānai vajag naudu, un tā ir gatava palielināt naftas ieguvi, lai pildītu budžetu. Zemās cenas spiež arī citas no naftas ienākumiem atkarīgās valstis pumpēt, cik spēj, lai vismaz būtu kaut kādi ienākumi, tāpēc naftas pārprodukcija un ar to saistītās zemās cenas sola saglabāties vēl labu laiku.

Ko tas nozīmē Latvijai?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu