Krievijas sankcijas Turcijai parāda Kremļa ierobežotās iespējas
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atteicās atvainoties Krievijai par tās bumbvedēja notriekšanu 24.novembrī, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins atteicās ar viņu tikties pirmdien Parīzē ANO klimata konferencē, bet otrdien parakstīja dekrētu par sankcijām Turcijai, kuras padarīs dzīvi grūtāku pirmām kārtām Krievijas pašas iedzīvotājiem.
Putins kārtējo reizi pierādījis, ka ir ģeniāls draugu pārtaisītājs par ienaidniekiem un pat Krievijai labvēlīgu starptautiskās sabiedrības noskaņojumu, kas bija sācis veidoties pēc terora akta pret Krievijas pasažieru lidmašīnu Ēģiptē un pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē, pamanās izmantot, lai kaitētu gan savai valstij, gan saviem politiskajiem mērķiem. Turklāt šajā gadījumā kaitējums var izrādīties stratēģisks, jo tiklab Maskavas līdzjutējiem Rietumos, kā arī paša pavalstniekiem kļūst acīmredzama Putina blefošana par Krievijas kā pasaules lielvaras «atgriešanos».
Var šķist paradoksāli, ka ļoti nopietnais militārais incidents starp Krieviju un NATO valsti daudziem Rietumos liek atviegloti nopūsties, ka, paldies Dievam, ne tikai pasaules kara nebūs, bet nav arī nekāda jauna aukstā kara, jo Krievija ne tuvu nav tik stipra kā PSRS.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.