Kur nākamgad ieguldīs aizsardzībai atvēlēto papildu finansējumu
Valsts budžeta projektā, ko pašlaik sāk apspriest Saeima, plānots būtisks finansējuma palielinājums aizsardzībai – no 258 miljoniem eiro šogad līdz 368 miljoniem 2016.gadā. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) ir izteicies, ka šādu pieaugumu – no 1% no IKP uzreiz līdz 1,4% – atzinīgi novērtētu arī Latvijas sabiedrotie NATO.
Taču, pirmkārt, aizsardzības budžeta plānotais pieaugums izskatās ļoti liels tikai uz pašreizējā budžeta fona, kas krīzes gados bija piedzīvojis būtisku samazinājumu – par vairāk nekā pusi. Otrkārt, svarīgs ir ne tikai aizsardzībai atvēlētās naudas apjoma palielinājums, bet arī līdzekļu izlietojums reālu valsts aizsardzības spēju nodrošināšanai. Ministrs Bergmanis ir apņēmies neatkārtot «trekno gadu kļūdas», kad «aizsardzībai atvēlētais budžets tiktu tērēts lietām, kas neveicina kaujas spēju celšanu un drošību».
Bergmanis sola pievērst īpašu uzmanību, lai personāla izmaksas nepārsniegtu pusi no aizsardzības budžeta, bet investīcijām tiktu novirzīti ne mazāk kā 20%. Šie ir divi būtiskākie skaitļi, pēc kuriem NATO vērtē dalībvalstu aizsardzības budžetu izlietojuma atbilstību mērķim – aizsardzības spēju nodrošināšanai. Bet plašāk zināmais rādītājs – 2% no IKP – ir minimālais finansējums aizsardzībai, ko dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, parakstīdamas Ziemeļatlantijas līgumu. Latvijas valdība šo apņemšanos plāno izpildīt 2018.gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.