Politiķu prioritātei jābūt pastāvīgai NATO sabiedroto klātbūtnei Latvijā
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2.oktobrī Vašingtonā paziņoja, ka Baltijā pastāvīgi jāizvieto 2000 NATO sabiedroto karavīru, militārā tehnika un munīcija. Tas ir atgādinājums, ka Latvijai nopietnākais apdraudējums nav mazinājies tāpēc vien, ka ziņu virsrakstos Krievijai šobrīd citas prioritātes.
Debates par NATO sabiedroto karavīru pastāvīgu klātbūtni jeb, kā to palaikam dēvē, «NATO bāzēm» Baltijā notiek kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas pagājušā gada sākumā. NATO bāzes Latvijā ir – tās ir NBS bāzes. Jaunas būvēt nav plānots, runa ir par sabiedroto valstu vienību bāzēšanu esošajās. Baltijas valstu bruņotie spēki vien nespētu atvairīt Krievijas armijas uzbrukumu, bet papildspēku ierašanās prasītu laiku. Tāpēc ir runa par gana nopietnu NATO valstu karavīru pastāvīgu klātbūtni, kas Krieviju atturētu no kārdinājuma sākt karu.
Krievijas tieša militāra iebrukuma draudi Baltijas valstīm pašlaik neesot augsti, secina militārie analītiķi. Nav iemesla to apšaubīt. Taču atslēgas vārds ir «pašlaik». Ilgtermiņā Baltija ir un paliks Krievijas potenciālas agresijas mērķis, bet šis termiņš var strauji sarukt, ja starptautiskā situācija mainītos par labu Kremļa plāniem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.