IR

Pašpārvalde 0

Valdība klusi pieņem grozījumus, kas tiesnešu karjeras virzību turpmāk uztic pašai tieslietu cunftei, nevis tautas vēlētiem politiķiem. Vai mērķis ir lielāka tiesu neatkarība vai netraucēta stagnācija?
Pasparvalde-media_large
Zīmējums – Ernests Kļaviņš
Indra Sprance 28.oktobris 2015 12:56

Lai ievērotu starptautisko organizāciju rekomendācijas un mazinātu politisko ietekmi tiesnešu karjeras jautājumos - ar šādu cēlu mērķi Tieslietu ministrija (TM) virza grozījumus likumā Par tiesu varu, kas pagājušajā nedēļā bez plašām diskusijām atbalstīti valdībā un tuvākajā laikā nonāks Saeimā. Šo grozījumu būtība ir stiprināt Tieslietu padomi - tieslietu jomas koleģiālu institūciju - un atcelt tiesus sistēmas jauninājumus, kurus pirms pāris gadiem ieviesa tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Jaunie grozījumi paredz - galīgos lēmumus par to, kurš drīkst vai nedrīkst vadīt pilsētas tiesas un apgabaltiesas, turpmāk pieņemtu nevis tieslietu ministrs, bet gan Tieslietu padome. Tāpat padome noteiktu tiesnešu virzību amatos - vai tiesnesis ir gana labs, lai kāptu pa karjeras kāpnēm no pilsētas tiesas uz apgabaltiesu. Līdz šim par to lēma Saeima. Turpmāk parlaments atklātos balsojumos lemtu tikai par kandidātu uzņemšanu tiesnešu vidū un apstiprinātu Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) skaidro grozījumu mērķi - stiprināt tiesu varu, atbrīvojot Saeimu no liekas «organizatoriskas funkcijas» par tiesnešu karjeras virzību un pasargājot tiesu varu no politiskas ietekmes. «Ir OECD rekomendācijas, un ir GRECO [Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa] rekomendācijas, ir tiesu varas izteiktie priekšlikumi. Mēs piekrītam, ka daudzos jautājumos jāmazina izpildvaras ietekme uz tiesu varu,» komentē Rasnačs.

Tieslietu padome ir 2010.gadā izveidota koleģiāla institūcija, kurai jāpiedalās tiesus sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, jāpalīdz pilnveidot tiesu sistēmas darba organizāciju. Padomē ietilpst Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Saeimas Juridiskās komisijas, Zvērinātu advokātu padomes, Zvērinātu notāru padomes, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāji, kā arī tieslietu ministrs, ģenerālprokurors un septiņi tiesneši, kurus šim amatam tiesneši ievēlē no sava vidus.

Lai gan grozījumi tiek pamatoti ar starptautiskām rekomendācijām un tiesu neatkarības mērķi, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns brīdina - pašreiz notiek atkāpšanās no viņa aizsāktajām tiesu nozares reformām. «Ja [tiesās] notiktu labas pārvaldības veicināšana, tad varētu arī lielāku varu un patstāvību piešķirt. Bet, ja nostiprinās sistēmā esošo vadītāju drošāka palikšana amatos, tas var veicināt stagnāciju, atsevišķu cilvēku grupu nostiprināšanos un vēl lielākas varas piešķiršanu viņiem,» saka Bordāns.

Līdzīgu viedokli pauž arī bijusī tieslietu ministru Bordāna un Rasnača padomniece tiesu jautājumos Ina Kļaviņa, kura strādājusi pie spēkā esošās likuma redakcijas. «Es šo jautājumu sadalītu divās daļās - viena [lieta] ir Tieslietu padome, kādai tai vajadzētu būt, un otra - kāda tā ir pašlaik.»

Kļaviņa norāda, ka attīstītās demokrātijās Tieslietu padomei līdzīgas institūcijas tiešām ir ļoti patstāvīgas, rūpējas par tiesnešu izglītošanu, izaugsmi, darba organizāciju un lielākoties ir neatkarīgas no valsts pārvaldes, taču to nevar teikt par Latvijas situāciju. Jautājums par Tieslietu padomes pilnvaru palielināšanu politiski apspriests jau agrāk, tomēr netika akceptēts, jo «apšaubījām Tieslietu padomes spēju un galvenais - redzējumu, kā virzīties mūsdienīgu tiesnešu virzienā». Viņasprāt, Tieslietu padomes darbā nekas būtiski šajos gados nav uzlabojies. «Neredzu, ka šobrīd Tieslietu padome ir spējīga darboties tik neatkarīgi, uz izmaiņām vērsti,» teic Kļaviņa.

Viņai oponē pašreizējie Tieslietu padomes ietekmīgākie pārstāvji. Ministrs Rasnačs uzskata, ka padome ir ievērojami attīstījusies, un arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir pārliecināts - tiesu vara patlaban sekmīgi tiek galā ar uzticētajiem pienākumiem, pat neraugoties uz problēmām ar tiesu varas nodrošinājumu (faktiskais tiesnešu skaits, darbinieku mainība, tehniskais nodrošinājums, atalgojums). «Ņemot vērā šos divus aspektus, proti, uzlikto pienākumu un piešķirto resursu, tiesas ar uzticētajiem pienākumiem tiek galā pietiekami veiksmīgi,» rakstiskās atbildēs norāda Bičkovičs, bet klātienes intervijai neatrod laiku.

Termiņus neierobežos

Tieslietu padomes lomas paplašināšana nav vienīgās izmaiņas. Grozījumi atceltu arī tikai pirms diviem gadiem ieviestos ierobežojumu pilsētu un rajonu tiesu priekšsēdētājiem pildīt šos pienākumus ilgāk nekā desmit gadus jeb divus pilnvaru termiņus. «Tas ir ieteikums no vairākām tiesām. Par to vēl diskutēsim,» saka Rasnačs. Arī Bičkovičs skaidro - izvēloties tiesneša karjeru, visticamāk, juristi nedomā par administratīva vadītāja pienākumiem, tāpēc «tiesas faktiskā vadīšana tiesnesim ir papildu izaicinājums, ar kuru ne visi vēlas nodarboties vai ne visi var tikt galā». Pilnvaru termiņš neesot sevi attaisnojis, «jo labs vadītājs ir ilgstošs prasmju apguves process», uzskata Bičkovičs.

«Nevajag uzskatīt, ka mums ir bezizmēra rezervistu soliņš tiesu priekšsēdētājiem,» saka vēl viena Tieslietu padomes locekle, tiesnese Sandra Strence, paužot atbalstu grozījumiem, kuri «neliek mākslīgus šķēr-šļus, lai spējīgs cilvēks turpinātu darbu».

Pati Strence ilgu laiku vadīja Rīgas apgabaltiesu, taču pirms diviem gadiem ministrs Bordāns neapstiprināja viņu uz atkārtotu pilnvaru termiņu, lai gan viņas kandidatūru aktīvi atbalstīja virkne Tieslietu padomes locekļu. KNAB tolaik brīdināja ministru par iespējamiem likumpārkāpumiem Strences vadītājā tiesā, tāpēc ministrs apagaltiesas vadību uzticēja citai tiesnesei - Daigai Vilsonei. Kad Bordāns bija spiests pamest valdību, TM attieksme pret Strenci kā piemērotu kandidāti tiesas vadīšanai mainījās - viņa ir priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Bijušais ministrs Bordāns un Kļaviņa asi kritizē pašreizējo TM vēlmi atkāpties no pilnvaru termiņa ierobežojumiem. Bordāns uzsver, ka rotāciju un labas pārvaldības principus centies ieviest visās iestādēs, ne tikai tiesu varā. Kļaviņu šie grozījumi vedina domāt, ka «drīzāk nav vēlams, lai jaunie uzņemtos tiesu vadību - šī aktiviāte patlaban saistīta ar vēlēšanos saglabāt šķietamo stabilitāti, nevis doties attīstības virzienā». 

Kā liecina Ir rīcībā esošā informācija, pēc grozījumiem likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.septembrī, uz otru pilnvaru termiņu ir iecelti deviņi tiesas priekšsēdētāji: Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže, Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne, Aizkraukles rajona tiesas priekšsēdētāja Inga Zālīte, Cēsu rajona tiesas priekšsēdētāja Dace Blūma un Preiļu rajona tiesas priekšsēdētāja Anita Stikāne, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča un Talsu rajona tiesas priekšsēdētājs Alvis Jēkabsons. Ja spēkā paliktu pašreizējā likuma redakcija, pēc otrā pilnvaru termiņa beigām viņi vairs nevarētu turpināt vadīt šīs tiesas un tām būtu konkursā jāizraugās jauni vadītāji. Ja spēkā stātos jaunie grozījumi, esošie vadītāji varētu pretendēt uz šo amatu atkārtoti - ik pēc pieciem gadiem kaut vai līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai (likums līdz šādam vecumam ļauj strādāt par tiesnesi). 

Viens no Tieslietu padomes locekļiem, kuru pašu skar jaunie grozījumi - Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, tos kopumā esot atbalstījis. Viņu uz to pamudinājis fakts, ka vēl neesot līdz galam pārdomāts jautājums par ilggadējo tiesu priekšsēdētāju atalgojumu pēc šo pienākumu pildīšanas beigām. «Valstij vismaz kādā veidā būtu jāpateicas par to darbu, ko katrs priekšsēdētājs ir ieguldījis tiesu sistēmā, nevis viņu atmet atpakaļ, samazina algu, un pat pensijā nevar aiziet - sanāk pensijas samazinājums,» saka Strauts. Vienlaikus tiesnesis atzīmē, ka «gadi ņem savu katram cilvēkam, arī tiesu priekšsēdētājiem», kuriem tomēr esot «jāprezentē tiesa, tiesu sistēma, attiecīgi arī jāizskatās», turklāt «ir tāds teiciens, ka vecums un gudrība ne vienmēr iet kopā, biežāk vecums atnāk pirmais». Tāpēc, viņaprāt, visiem varas atzariem būtu ciešāk jāsadarbojas veiksmīgu risinājumu meklēšanā, nevis citam citu jāapkaro.

Atceļ vecuma cenzu

Jautājumus rada vēl vairāki priekšlikumi jaunajos grozījumos. Tie paredz atcelt arī minimālo vecuma slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem. 40 gadu vecuma ierobežojums, lai kļūtu par AT tiesnesi, tika ieviests 2010.gadā, un par tā nepieciešamību viedokļi atšķiras, tāpat kā minējumi par patiesajiem tā atcelšanas mērķiem tagad - neoficiāli kuluāros izskan, ka vecuma cenza atcelšana nepieciešama atsevišķiem kādam oligarham simpātiskiem kandidātiem, kuru karjera tiek sekmēta tiesu varā. Savukārt Bičkovičs skaidro, ka pirms vecuma sliekšņa ieviešanas AT darbu pirms 40 gadu vecuma sasniegšanas bija sākuši 14 pašreizējie tiesneši, «un nekādi trūkumi jaunības dēļ viņu darbā nav konstatēti».

Tiesu varas likumā ierosināti vēl citi grozījumi, kas precizē tiesu nolēmumu anonimizēšanas kārtību, prasības tiesnešu amata kandidātiem un Tieslietu padomes lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, taču galīgais lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai.

Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš - Rasnača partijas biedrs un priekšgājējs ministra amatā - sacīja Ir, ka viņam par šiem grozījumiem iepriekš nekas neesot bijis zināms, ministrs tos neesot ar viņu saskaņojis. Bērziņš uzskata, ka grozījumos esot daudz «diskutējamu jautājumu» un tie rūpīgi tikšot vētīti Saeimas komisijā.

Tikmēr parlaments oktobrī lielā steigā jau pieņēmis vēl kādus citus grozījumus - Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Tie daļai tiesnešu radījuši jautājumus, vai jaunais regulējums nav rakstīts kādai konkrētai tieslietu sistēmas amatpersonai. Proti, šie grozījumi nosaka, ka Tiesnešu disciplinārkolēģiju vada Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs - nevis pašas disciplinārkolēģijas biedru no savas vidus izvēlēta amatpersona.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis, AT tiesnesis Jānis Neimanis stāsta - disciplinārkolēģijā tikuši saskaņoti grozījumi, kas paredz kolēģijas priekšsēdētāju izvēlēties no sava vidus, līdzīgi kā tas notiek tiesnešu Ētikas komisijā un kvalifikācijas kolēģijā, bet parlamentā pēkšņi grozījumu redakcija mainījusies, un nevienam nav paskaidrots - kāpēc. 

«No vienas puses, amatpersonas saka, ka likumdošanas procesam jābūt pārdomatam, lēmumi jāpieņem ilgtermiņā, no otras - skat, kas notiek, - iezīmē konkrētiem cilvēkiem vietu,» saka Neimanis. Viņš skaidro, ka pašlaik no trijiem AT departamentu vadītājiem praktiski šos pienākumus varētu uzņemties tikai viens cilvēks - pašreizējais AT Krimināllietu departamenta vadītājs Pēteris Dzalbe, kas jau tagad vada disciplinārkolēģiju, un novembrī jābeidzas viņa pilnvaru termiņam šajā postenī. Tas nozīmē, ka jaunie likuma grozījumi faktiski ir nodrošinājuši to, ka tiesnešu disciplinārkolēģiju turpinās vadīt Dzalbe, kurš agrāk intervijā Ir atzinis - nezina, ko nozīmē vārds «pašattīrīšanās». 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā