Pašpārvalde • IR.lv

Pašpārvalde

4
Zīmējums – Ernests Kļaviņš
Indra Sprance

Valdība klusi pieņem grozījumus, kas tiesnešu karjeras virzību turpmāk uztic pašai tieslietu cunftei, nevis tautas vēlētiem politiķiem. Vai mērķis ir lielāka tiesu neatkarība vai netraucēta stagnācija?

Lai ievērotu starptautisko organizāciju rekomendācijas un mazinātu politisko ietekmi tiesnešu karjeras jautājumos – ar šādu cēlu mērķi Tieslietu ministrija (TM) virza grozījumus likumā Par tiesu varu, kas pagājušajā nedēļā bez plašām diskusijām atbalstīti valdībā un tuvākajā laikā nonāks Saeimā. Šo grozījumu būtība ir stiprināt Tieslietu padomi – tieslietu jomas koleģiālu institūciju – un atcelt tiesus sistēmas jauninājumus, kurus pirms pāris gadiem ieviesa tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Jaunie grozījumi paredz – galīgos lēmumus par to, kurš drīkst vai nedrīkst vadīt pilsētas tiesas un apgabaltiesas, turpmāk pieņemtu nevis tieslietu ministrs, bet gan Tieslietu padome. Tāpat padome noteiktu tiesnešu virzību amatos – vai tiesnesis ir gana labs, lai kāptu pa karjeras kāpnēm no pilsētas tiesas uz apgabaltiesu. Līdz šim par to lēma Saeima. Turpmāk parlaments atklātos balsojumos lemtu tikai par kandidātu uzņemšanu tiesnešu vidū un apstiprinātu Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) skaidro grozījumu mērķi – stiprināt tiesu varu, atbrīvojot Saeimu no liekas «organizatoriskas funkcijas» par tiesnešu karjeras virzību un pasargājot tiesu varu no politiskas ietekmes. «Ir OECD rekomendācijas, un ir GRECO [Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa] rekomendācijas, ir tiesu varas izteiktie priekšlikumi. Mēs piekrītam, ka daudzos jautājumos jāmazina izpildvaras ietekme uz tiesu varu,» komentē Rasnačs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu