Nekādas runas negaidiet! • IR.lv

Nekādas runas negaidiet!

2
Foto — Gatis Gierts, F64

Šogad Spēlmaņu naktī balvu par mūža ieguldījumu saņems Ģirts Jakovļevs un Uldis Dumpis – savas aktieru paaudzes līderi ar nepārejošu skatuves šarmu

Svarīgākajā Latvijas teātra notikumā – Gada balvu pasniegšanas ceremonijā Spēlmaņu nakts, kas tradicionāli notiek 23.novembrī,- par mūža ieguldījumu tiks sveikti divi Nacionālā teātra stūrakmeņi – Ģirts Jakovļevs un Uldis Dumpis. Abi savā vienīgajā teātrī ienākuši pagājušā gadsimta 60.gados, Alfreda Jaunušana režijās tapuši par meistariem. 

Ģirts Jakovļevs vairākām skatītāju paaudzēm kļuva par vīrieša ideālu – romantisku, kvēlu, drusku bīstamu, tāpēc vēl jo vairāk iekārojamu. Viena no viņa kroņa lomām 70. gados bija Lorencačo, Florences hercoga brāļadēls un soģis, cēla mērķa dēļ nolaidies līdz padibenēm un nepamanījis, kā maska kļuvusi par īsto seju. Trakais Pūt, vējiņi! laivinieks Uldis spēja lauzt savu dabu un kļūt bezgalīgi maigs. Ģirts Jakovļevs par romantisko varoni padarīja arī Blaumaņa Skroderdienu Dūdaru, un kopš tā laika tas vairs nekad nebūs padzīvojis klibiķis vien.

Uldis Dumpis teātrī ienāca ar negaidīti asu formas izjūtu, nospriegots kā stīga, viņa tēliem gandrīz vienmēr bija sava tumša padrēbe, bet arī sava taisnība – vai tas būtu Kangars Ugunī un naktī vai padomju dramaturģijas hamletiskais varonis – Zilovs Aleksandra Vampilova lugā Pīļu medības

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu