Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps jaunas identitātes meklējumos
Svētdien jau 27.reizi tiks pasniegtas Lielā Kristapa balvas – šoreiz pēc īsta kino «maratona», jo nacionālais filmu festivāls šogad noris jaunā formātā, un jau vairāk nekā mēnesi latviešu kinodarbi ik dienu ir skatāmi kino Citadele; pašmāju filmu izlase iekļauta arī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā.
Šī ir svētīga ideja – organizēti un plaši izrādīt Latvijas kino, taču diemžēl ir arī daudz konceptuālu neskaidrību, piemēram, par jauno balsošanas sistēmu, kurā filmas vairs nevērtē žūrija, bet gan milzīgs kvantums (ap 400!) ar audiovizuālo nozari saistīto profesionāļu.
Nepilnīgi
Lai arī iniciatīva par Nacionālā filmu festivāla veidošanu katru gadu, nevis biennāles formātā – katru otro – ir apsveicama, tomēr nākas atgriezties pie sensenajām debatēm, vai pašmāju kino ir tik daudz satura, lai to šādā veidā izvērtētu katru gadu. Lai arī festivālā šogad pieteikts rekordliels filmu skaits – 87 kinodarbi, tomēr uzskatu, ka tieši spēlfilmu trūkuma dēļ par vietējo kinovidi iespējams gūt tikai fragmentāru iespaidu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.