Vecumdienās būs jāturpina strādāt, jo pensionēšanās sistēma atmirs, uzskata futurologs Magnuss Lindkvists. Taču iesaka steidzīgajā ikdienā izbrīvēt laiku nekā nedarīšanai
Intelektuāla akupunktūra. Tā tendenču un inovāciju pētnieks Magnuss Lindkvists dēvē savu nodarbošanos. Agrāk jaunībā aizrāvies ar muzicēšanu rokgrupā un sarakstījis romānu, kuru neviens nav vēlējies izdot, pēdējos gados viņš ir populārs autors un runātājs konferencēs – liek lietā visu savu harismu, lai pārliecinātu klausītājus, ka nav jāseko ne harismātiskiem līderiem, ne vairākumam. Strādā pie piektās grāmatas, kuras nosaukums Minifesto liek nojaust galveno vēstījumu: arī sīkām idejām ir nozīme.
Nākamnedēļ Magnuss Lindkvists uzstāsies konferencē RIGA COMM 2015, tāpēc pirms viesošanās Latvijā piekrīt Skype intervijai. Pašā noslēgumā mūsu sarunu aprauj Nobela prēmijas piešķiršana. Lai gan izkopis informatīvo diētu, Magnuss noteikti vēlas tiešraidē uzzināt šā gada literatūras balvas laureātu. Izdzirdot baltkrievietes Svetlanas Aleksijevičas vārdu, viņš enerģiski nokomentē: «Tas ir ļoti svarīgi!»
Uz jautājumu, kā dzīvot jēgpilnu dzīvi, bieži dzird ieteikumu koncentrēties uz tagadni, jo nožēla par pagātni un bažas par nākotni tikai novērš uzmanību. Kāpēc jūs interesē nākotne?
Cilvēki ir vienīgās būtnes, kas spēj domāt par neredzamo nākotni – lietām, kas nenotiek acu priekšā. Turklāt šī spēja ir diezgan vēlīna, pilnībā nenobriest līdz 25 gadiem un vecumā atkal samazinās. Tāpēc bioloģiskā atbilde – mēs domājam par nākotni, jo to spējam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.