"Baltijas ceļš" mainīja pasauli • IR.lv

“Baltijas ceļš” mainīja pasauli

26
Akcija "Baltijas ceļš" 1989.gada 23.augustā. Foto: Aivars Liepiņš, F64
Artis Pabriks

Mūsu pieredze nevardarbīgi organizēties ir bijusi paraugs citām tautām

1989.gada augustā biju 3.kursa students LU Vēstures un filozofijas fakultātē un aktīvs Tautas frontes biedrs. Šajā laikā universitāšu sadarbības projekta ietvaros Latvijā viesojās studentu delegācija no Vācijas. Tā kā vasarā papildus augstskolas mācību programmai biju apmeklējis angļu valodas kursus, man tika uzticēts godpilns uzdevums skaidrot Latvijā notiekošos procesus vācu studentiem.

Šajā laikā jau bijām pārliecināti, ka Latvijas neatkarība ir ar roku sasniedzama, tāpēc ar īpašu lepnumu un atbildības sajūtu stāstīju par Latvijas valsts un tautas vēsturi. Man bija svarīgi atgādināt, ka mums ir bijusi sava valsts, kas atņemta, un ka baltieši nav slāvu tautas ar dzimto krievu valodu. Biju jaunās paaudzes pārstāvis, kuram bija dzīvi ideāli un kurš nebija piedzīvojis padomju sistēmas represijas, tādēļ nebija absolūti nekādas baiļu sajūtas par to, ko daru.

23.augusta vakarā kopā ar vācu studentu grupu devāmies gar Brīvības pieminekli, kur cilvēki veidoja “Baltijas ceļa” ķēdi un, redzot vācu studentu acīs patiesu izbrīnu par notiekošo, izjutu īpašu lepnumu par savu tautu.

Studenti iepriekš bija brīdināti, ka masu demonstrācijās ir iespējamas provokācijas un var būt nedroši, tādēļ jo lielāks bija viņu pārsteigums, cik labvēlīga atmosfēra valdīja visapkārt, cik cilvēki bija organizēti un vienoti.

Tikai tagad pa īstam spēju novērtēt, cik svarīga tajā laikā bija tautas diplomātija, ārvalstniekiem pašiem ļaujot kļūt par notikumu aculieciniekiem un dalībniekiem. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, aizbraucot mājās, šie studenti un viņu ģimenes locekļi daudz aktīvāk sekoja līdzi tālākai notikumu attīstībai Baltijas valstīs un kļuva par lielākiem Baltijas valstu neatkarības atbalstītājiem. Līdz ar to sanāca tā, ka pats Baltijas ceļa rindās nestāvēju, taču tāpat biju notikumu epicentrā un līdz sirds dziļumiem izdzīvoju šo notikumu. Jāatzīst, ka patlaban mums nedaudz pietrūkst tās pašpārliecības un solidaritātes, kas valdīja atmodas laikā. Ikdienā vairāk vēlamies dzīvot katrs par savi, nevis vienoties kopējam mērķim.

Mums būtu jāatdzīvina XIX gadsimta beigās Latvijas teritorijā izplatītās savstarpējās kooperācijas tradīcijas starp uzņēmējiem, zemniekiem, industriju pārstāvjiem, kas daudz ātrāk ļautu sasniegt labklājības valsts statusu un nenoslīkt katram savās problēmās. Tagad brīvību uztveram galvenokārt caur savu ego, taču tas nav tālredzīgi un mums vēl jāmainās pašiem, lai atgūtu atmodas laika vilkmi un kļūtu par nobriedušu un pašpārliecinātu nāciju.

Skaidrs ir viens, ka “Baltijas ceļš” ar zelta burtiem ir ierakstīts Latvijas, Baltijas un pasaules vēsturē, kas spilgti apliecināja miermīlību un vienotību, tautu vēlmi pēc neatkarības. No tobrīd Baltijā dzīvojošiem nepilniem 8 miljoniem iedzīvotāju “Baltijas ceļā” piedalījās 2 miljoni, kas ir ceturtā daļa Baltijas iedzīvotāju!

Tagad redzam, ka mūsu pieredze nevardarbīgi organizēties ir bijusi paraugs citām tautām, tajā skaitā kataloņiem, kuri pagājušajā gadā izveidoja līdzīgu cilvēku ķēdi, pieprasot savas politiskās tiesības. Distancējoties no Spānijas iekšpolitikas jautājumiem, varu tikai lepoties, ka esam kaut ko devuši pasaules politiskajā pieredzē un ka Baltijas paraugs ir tik tālu izskanējis.

1989.gada 23.augusta notikums, bija kaut kas unikāls! Tas bija Baltijas valstu atmodas kulminācijas punkts, kas mainīja daudzu valstu attieksmi pret padomju režīmu un Baltijas valstīm. Tādēļ es nebaidos teikt, ka “Baltijas ceļš” mainīja pasauli.

Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotība

 

Komentāri (26)

dro 22.08.2014. 10.55

Jāatzīst, ka patlaban mums nedaudz pietrūkst tās pašpārliecības un solidaritātes, kas valdīja atmodas laikā. Ikdienā vairāk vēlamies dzīvot katrs par savi, nevis vienoties kopējam mērķim.

______________________

Nevis nedaudz,bet ļoti! vaimanoloģija no rīta līdz vakaram. Toreiz mēs cits no cita atšķīramies, cik mums katram galvā, šodien vairāk toni nosaka tas, cik katram makā. Pardoksāli, bet uzticamākie valstij tomēr tie, kuriem iztikšana švakāka, lai gan vajadzētu but otrādi.

+8
-5
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > dro 22.08.2014. 11.05

    ——-

    Ka tad pabrikveidīgie nevaimanās; – ja Ukrainā tagad 1989.g. paveikto daudzkārt pārspēj! Tūkstošiem kritušo, simtiem tūkstošiem aizbēgušo – tas tik ir īsteno “brīvības cīnītāju” paveiktā vēriens!!

    …..un galu neprātam vēl neredz….

    Ukraine – Heavy Fighting And Firefights In Eastern Ukraine

    https://www.youtube.com/watch?v=fSqAY5wZJ8I

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    gundega_heiberga > dro 22.08.2014. 23.19

    Klīniskais edgendrāns kļūst aktīvāks – rudens?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Timurs Čuntonovs 22.08.2014. 13.27

Baltijas ceļs mainīja pasauli, bet par tiem kataloņiem…. Skaisti, ka cilvēki darbojas, bet no kā viņi grib atbrīvoties – man nav skaidrs. Vai kataloņus izsūtīju uz Andalūziju, vai viņus piespieda basku valodā runāt? Nesaprotu īsti to sāpi.

+5
-2
Atbildēt

6

buchamona 22.08.2014. 13.50

Pabriks pareizi apraksta Atmodas laikā valdošo gaisotni, ļaužu noskaņojumu Latvijā, kurš patiesībā bija vienīgais ierocis cīņai pret komunistiem, un kā izrādījās, ļoti iedarbīgs ierocis. Tagad, visu to atceroties, vajadzētu atminēties arī tās vērtības uz kurām balstījās, kuras iedvesmoja, kuras vadīja Atmodu. Vajadzētu atcerēties to lozungu saturu, kurus demonstranti lietoja manefestācijās, vajadzētu atcerēties to, cik ļaužu pilnas bija baznīcas utt Šodien Latviju pārvalda pavisam cita vērtību skala, citas prioritātes. Daudz kas no tā, kas Atmodas laikā bija pašsaprotami, šīs dienas kontekstā ir kļuvis par tumsonības pazīmi :)

+3
-2
Atbildēt

4

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu