Plašākas iespējas 30 tūkstošiem pilsoņu • IR.lv

Plašākas iespējas 30 tūkstošiem pilsoņu

31
ID karte. Foto: Nora Krevneva, F64
Lolita Čigāne

Vēlētāju apliecības – drošs risinājums balsotājiem ar eID kartēm

Saeima 2013.gada vidū pieņēma lēmumu neieviest vēlēšanu reģistru Saeimas vēlēšanās. Tātad Saeima lēma par līdzšinējās kārtības saglabāšanu, kas paredz to, ka ikviens Latvijas Republikas pilsonis ar derīgu pilsoņa pasi var ierasties jebkurā vēlēšanu iecirknī un nobalsot. To var darīt gan Latvijā esošajos vēlēšanu iecirkņos, gan arī iecirkņos, kas izveidoti ārzemēs.

Šī kārtība ir atšķirīga no pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tajās vēlētājiem jābalso iecirknī, kas izveidots to deklarētās dzīves vietas tuvumā vai savlaicīgi iecirknis jāmaina. Daži esošo Saeimas vēlēšanu kārtību, kad nobalsojušā pilsoņa balsojums tiek reģistrēts ar zīmodziņu pasē, sauc par vecmodīgu, to salīdzinot ar valstīm, kur vēlētāja īkšķis tiek mērkts tintē, lai nodrošinātos pret otrreizēju nobalsošanu. Tomēr šo sistēmu var arī uzskatīt par ģeniāli vienkāršu veidu, kā nodrošināt lielāku vēlētāju iesaisti vēlēšanu procesā.

Pašlaik vairākums demokrātiju meklē saviem arvien mobilākajiem un individuālistiskākajiem pilsoņiem draudzīgus politiskās līdzdalības veidus. Daudzas valstis izvēlas tā sauktās e-vēlēšanas – elektronisku ierīču lietošanu vēlēšanu izvēles izdarīšanai vai interneta vēlēšanas, dodot iespēju balsi nodot attālināti.

Tomēr visu šo e- risinājumu trūkums ir reāla un arī teorētiska datoru programmatūras uzlaušanas iespējamība, kas padara šos risinājumus nedrošus un mazuzticamus.

Piemēram, pēc tam, kad ASV valsts prezidenta vēlēšanās 2000.gadā tika konstatētas būtiskas nepilnības balsu skaitīšanas kārtībā, daudzi ASV štati meklēja veidus, kā pāriet uz elektroniskām nobalsošanas iespējām, tomēr tas izraisīja spekulāciju vilni par iespējamu vēlēšanu rezultātu viltošanu, un jau 2006.gadā daudzi štati no elektroniskajiem risinājumiem bija atteikušies.

Problēma, kas radās, Saeimai lemjot par esošās Saeimas nobalsošanas kārtības saglabāšanu, bija tīri praktiska – Latvijas pilsoņiem, kuri izņēmuši tikai tā sauktās e-ID kartes un kuriem nav derīgas Latvijas pases, nebija iespējams šajās kartēs iespiest spiedogu, ka pilsonis nobalsojis, tā liedzot balsot vēlreiz. Lai risinātu šo situāciju un dotu iespēju pēc iespējas plašam pilsoņu lokam piedalīties vēlēšanās, Saeima ir lēmusi, ka visiem, kuru rīcībā ir e-ID karte, būs iespējas nobalsot ar tā sauktajām vēlētāja apliecībām, ko izgatavos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un kuras pilsoņi varēs izņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), sākot ar 22.septembri.

Kopumā šīs apliecības būs iespējams izņemt četrās PMLP nodaļās Rīgā vai kādā no 28 reģionālajām PMLP nodaļām, paredzot arī iespēju, ka vēlētāju apliecību var pārsūtīt uz nodaļu, kur vēlētājam to parocīgāk izņemt.

Diemžēl vēlētāju kartes nebūs iespējams nosūtīt uz ārzemēm, kur atrodas 641 pilsonis ar e-ID karti, bet nav pases.

Tas prasītu pārāk lielu resursu ieguldījumu. Saeima lēma, ka šāds ierobežojums ir pieļaujams, jo risinājums kopumā dod plašākas nobalsošanas iespējas 30 000 pilsoņu.

Vēlētāju apliecības, katra izmaksājot vien 16 centus, būs drošas, jo tiks apzīmētas ar specifiskām pazīšanās zīmēm. Tās būs personalizētas – uz tām būs e-ID kartes īpašnieka personas kods. Pat ja kādam jokdarim izdosies uz krāsainā printera sadrukāt 100 šādas ”apliecības” un apbraukāt ar tām vairākus iecirkņus, komisijas darbinieki varēs viltojumu viegli noteikt. Turklāt apliecība pēc balss nodošanas paliks vēlēšanu iecirkņa darbinieku rīcībā. Viltotāju varēs nekavējoties identificēt arī pēc tā, ka personas kodam uz e-ID un vēlētāju apliecības ir jāsaskan.

Kopsummā šis risinājums valsts budžeta izmaksās ap 5000 eiro, bet tas būs veids, kā vēlēšanu procesu padarīt mūsu dažādajiem vēlētājiem draudzīgāku.

Lolita Čigāne ir Saeimas deputāte no ”Vienotības”.

Komentāri (31)

Ieva 14.07.2014. 16.57

Nu, vai nav kārtējais valsts stulbums? Valsts reklamē eID kartes, apliecina, ka varēs lietot karti pases vietā, un beigās izrādās- velēšanām neder viss, tagad visiem tie, kam ir eID, ir jāiet uz PMLP biroju un jāsaņem mistiskas apliecības, kas maksā dažus centus. Es neietu. Un neiet arī uz vēlēšanām. Ja valsts ir tiks stulba, tad tā nav pelnījusi manu klātbūtni. Un tas ir tikai tāpēc, lai kaut kur varētu iespiest zīmodziņu. 21. gadsimtā!

Es teiktu, ka PMLP & CVK ir strādājušas neprofesionāli, bet tūlīt man metīsies virsū ierēdņu aizstāvji, ka gribu nomelnot “godīgo Latvijas ierēdni”. Es teiktu, ka kādam ierēdnim būtu par šo jāsaņem sods, bet Latvijas valstī ierēdņus nesoda pat pēc Maksimas, kur nu vēl šāda “sīkuma” dēļ? Interesanti vai Vācijā vai Lielbritānijā varētu kaut kas tāds notikt? Vai arī viņiem, ups, sanāk šitādas muļķīgas valsts līmeņa kļūdas?

+11
-3
Atbildēt

5

    Ieva Priedenfelde > Ieva 14.07.2014. 23.45

    Aplami skaties uz problēmu. Ierēdņi te nav pie vainas, politiskais esteblišments spītīgi nevēlas izmantot vēlētāju reģistru, jo tā grūtāk muhļoties. Lieku 100%, ka Āboltiņa tiks ievēlēta.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 15.07.2014. 10.53

    Politiķi ir idealogi, kamēr ierēdņi ir darītāji. eID kartes ir laba lieta, tikai nav tikuši pārdomāti visi aspekti. Ja CVK būtu, piemēram, ieviesis elektronisku vēlētāju reģistru, nekādas papīra apliecības arhaisku zīmodziņu spiešanai nevajadzētu.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Sandra Šmite > Ieva 17.07.2014. 02.02

    Pilsoņu tiesības vēlēt tiek nepamatoti apgrūtinātas. “Škietamā demokrātija” – http://www.ir.lv/blogi/politika/skietama-demokratija

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Ieva 15.07.2014. 13.11

    Tie ideALogi pieņem likumus, bez likuma neviena apliecība, ne reģistrs nav derīgs. Cita lieta, ka gudrie ierēdņi apčakarē negudros ministrus kā vien grib. Rezultātā ministrs pie visa vainīgs, kamēr īstie vainīgie – ierēdņi paliek ēnā. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu, varas centrs ir tur ārā.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ansis > Ieva 14.07.2014. 19.03

    Cik saprotu, tad neprofesionalitāte ir Saeimā

    Es gan aiziešu pakaļ tai apliecībai un uz velēšanam arī iešu – lidz tam laikam izdomašu par ko tieši balsot – negribu mājās Doņecku

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

dro 14.07.2014. 15.46

Milzīgs paldies! Tas ir tikpat radikāls apvērsums demokrātijas attīstībā kā ES atteikšanās no gurķu taisnošanas:)

+11
-4
Atbildēt

0

Anna Gaigule 15.07.2014. 15.25

Elektroniskās (e-…) un interneta (i-…) vēlēšanas nav viens un tas pats.

E-vēlēšanas nodrošina lokāli un ar elektroniskajām ierīcēm paātrina papīra biļetenu apstrādi un uzlabo balsu skaitīšanu. Nodrošinot atvērtus standartus un auditējamu aparatūru/pirmkodu, e-vēlēšanas var nodrošināt pietiekami uzticamas. Šajā jomā ir vērts strādāt un panākt, ka balsis var saskaitīt uzreiz (vai daudz ātrāk), un, piemēram, katrs pats var pārbaudīt, ka viņa biļetens ir pieskaitīts, tīmeklī.

I-vēlēšanās, kuras realizē tikai elektroniski no lietotāju vīrusainajiem Windows datoriem un ļaunatūru pārņemtām mobilajām ierīcēm, nav iespējams nodrošināt vienlaicīgi aizklātību un uzticamību. (Patiesībā, ņemot vērā, ka serveriem var atņemt elektrību un internetu, vai uzbrukt ar DDOS, uzticamību nevar īpaši labi nodrošināt pat atklātām vēlēšanām). Līdz nav kāda jauna šifrēšanas algoritma atklājuma un jaunu paņēmienu sadalītu sistēmu pārvaldībā, par to nav vērts pat sapņot.

+7
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu