Pietika ar diviem gadiem, lai tiešsaistes mācību kursi jeb «mūki» (abreviatūra no angļu valodas massive open online courses) pamudinātu mācīties miljoniem cilvēku. Viņu vidū arī daudzi latvieši
Pirmie tiešsaistes kursi, ko ASV universitātes iesāka 2012.gada sākumā, dažu mēnešu laikā piesaistīja miljoniem klausītāju. Laikraksts The New York Times 2012.gadu pasludināja par «mūku» gadu, paredzot, ka šis mūsdienu tehnoloģiju produkts fundamentāli mainīs veidu, kā cilvēki apgūst jaunas zināšanas, un varbūt pat izglītības sistēmu. Pagājušajā gadā arī Eiropas augstskolas sāka piedāvāt kursus internetā. To skaits un tēmu loks ir neaptverami plašs – sākot no ķīniešu hieroglifu apguves un beidzot ar mākslīgo intelektu.
Politoloģe Iveta Kažoka divu gadu laikā noklausījusies aptuveni 30 tiešsaistes kursu un atzīst, ka «interneta kursi domāti cilvēkiem, kuri spēj sevi disciplinēt patstāvīgi strādāt». Lielākā daļa kursu ir bezmaksas. Kāpēc tā? Iveta Kažoka redzējusi daudzus pasniedzējus, kurus vada misijas apziņa dalīties zināšanās ar plašāku cilvēku loku. «Bet papildus ideālismam ir arī milzīgas bažas par augstākās izglītības nākotni,» viņa saka. «Ja nepielāgojas pārmaiņām, industrijai ir grūti izdzīvot – to jau pierādīja izmaiņas preses tirgū. Tādēļ pasaules labākās augstskolas uzskata, ka jāorganizē tiešsaistes kursi, jo var izrādīties, ka ar tiem saistīta augstākās izglītības nākotne.»
Daudzi latvieši virtuālajās lekcijās ir iejutušies kā zivis ūdenī un izbauda intelektuālo prieku, ko sagādā pasaules labāko augstskolu un lektoru piedāvātās zināšanas. Trīs no viņiem dalījās savā pieredzē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.