Infografika: ES daudzgadu budžets • IR.lv

Infografika: ES daudzgadu budžets

23
Lāsma Rozenfelde

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam vēl ir apstiprināšanas procesā. 

Eiropadome pēc garām sarunām vienošanos beidzot panāca februārī, savukārt Eiropas Parlamentam par budžetu vēl būs jābalso. Infografikā iespējams apskatīt, kādi relatīvie ieguvumi vai izmaksas panāktās vienošanās rezultātā nākamajā septiņgadē potenciāli varētu būt katrai no dalībvalstīm.

Neto atbalstu jeb tīros ienākumus rēķina, no pieejamās ES budžeta naudas – kohēzijas politikai jeb ES fondu līdzekļiem, tiešmaksājumiem, līdzekļiem lauku attīstībai – atskaitot paredzamās valsts iemaksas ES budžetā. Latvija ir starp tām 15 dalībvalstīm, kurām neto atbalsts ir ar plusa zīmi – pārējo 12 dalībvalstu iemaksas ES budžetā paredzamas lielākas par to naudu, ko tās no budžeta varēs saņemt. Atbilstība starp neto atbalstu un attiecīgās valsts bagātību, ko mēra pēc IKP apjoma uz vienu iedzīvotāju, gan ne vienmēr ir redzama.

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem (oficiālu datu par dalībvalstīm piešķirto finansējumu vēl nav) Latvijai paredzama trešā lielākā atbalsta intensitāte uz iedzīvotāju, tomēr mūsu tuvākie kaimiņi ir mums priekšā.

Ārlietu ministrijā skaidro, ka Lietuva saņem atbalstu arī Ignalinas AES demontāžai (400 miljonu eiro) un Kaļiņingradas tranzīta nodrošināšanai (200 miljonu eiro); bez šīm summām lietuviešu neto atbalsta intensitāte saruktu līdz 3296 eiro uz iedzīvotāju. Tāpat Lietuva saņems vairāk eiro uz iedzīvotāju tiešmaksājumu daļā, jo tai ir lielāka lauksaimniecībā apsaimniekojamā teritorija un vēsturiski augstāks tiešmaksājumu līmenis.

Savukārt Igaunijas priekšrocība ir tās pašreizējais ekonomiskās attīstības līmenis un fakts, ka tās IKP krīzes ietvaros saruka vismazāk – visām trijām Baltijas valstīm ir vienāds ierobežojums kohēzijas līdzekļiem (2,59% no IKP), taču, tā kā igauņiem IKP uz vienu iedzīvotāju ir par aptuveni 10% augstāks nekā mums un lietuviešiem, absolūtos skaitļos igauņi saņems lielāku atbalstu kohēzijā.

 

Komentāri (23)

ligakalnina 08.04.2013. 10.35

Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu uz 1 iedz mazāk, bet, pārāk bļaut jau nevajadzētu, Dombrovskis panāca, ko varēja.

+6
0
Atbildēt

1

Zane Degro 08.04.2013. 16.32

Pret Latvijas mikroskopisko iekšzemes kopproduktu (slinki esam!) uz vienu iedzīvotāju – esam pirmajā vietā dāvanas lieluma ziņā. Tā ka nav, ko čīkstēt, bet ir vairāk jāstrādā. Tādām valstīm kā Luksemburgai, Zviedrijai… ir, ko pārmest Latvijai, jo visvairāk ir jāiegulda.

+1
0
Atbildēt

2

    manatuja > Zane Degro 08.04.2013. 17.35

    Berta “Tādām valstīm kā Luksemburgai, Zviedrijai… ir, ko pārmest Latvijai, jo visvairāk ir jāiegulda.”

    2012.gada beigām Swedbank (Latvija) kredītportfeļa apjoms ir 2517 miljoni latu….. ko zviedriem mums pārmest, pa maz naudu no viņiem aizņemamies savas zemes pirkšanai….

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Zane Degro > Zane Degro 08.04.2013. 17.42

    Nu, tad jau cietīsies un klusēs:D

    0
    0
    Atbildēt

    0

simpsons 08.04.2013. 21.26

Visdīvainākā ir Īrijas situācija. Bagātāka par Vāciju, Franciju, Somiju un citām valstīm, bet no ES saņem vairāk kā iemaksā.

Pretējā situācijā ir Bulgārija un Rumānija. Vismazāk turīgās ES valstis, bet atspaids mazāks kā Čehijai un Baltijai.

0
0
Atbildēt

1

    simpsons > simpsons 08.04.2013. 21.27

    Rumāņiem un bulgāriem vajadzēja par sarunu vedējiem nolīgt ZZP un SC, jo tie ir vislielākie speciālisti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu