Infografika: Skolas gada sākums skaitļos • IR.lv

Infografika: Skolas gada sākums skaitļos

28
Māra Miķelsone

Piecu gadu laikā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem (IZM), skolēnu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 60 tūkstošiem. Tas notiek gan sarūkošās dzimstības, gan emigrācijas dēļ.

Lai arī no jaunā mācību gada sākumskolas klasēs – 1.-4.klasēs – un vidusskolas klasēs skolēnus uz otru gadu neatstās, izņemot īpašus gadījumus, pirmklasnieku un devītklasnieku kopskaits šajā mācību gadā īpaši neatšķiras.

Visstraujāk uz leju ejošā līkne ir vidusskolēniem – šogad 10.klasē mācības sāks vien 11 748 skolēni.

Toties pēc krietnā samazinājuma reformu dēļ pirms dažiem gadiem stabilizējies arodskolēnu un arī pedagogu skaits.

Komentāri (28)

Andris 03.09.2012. 14.23

Āgrāk Izglītības ministrija katru gadu publicēja plašu statistiku. Bet sākot ar pagājušo gadu no šīs statistikas pazūda “Izglītojamo sadalījums pēc apmācības valodas”. Aizdomīgi, kāpēc šie dati pēkšni padarīti par slepeniem?

+5
0
Atbildēt

1

    Una Grinberga > Andris 03.09.2012. 14.45

    Varbūt tādēļ, ka neviens nemaz nezina, cik tad Latvijā ir skolas vecuma bērnu!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

inghem65 03.09.2012. 13.49

Dati par dzīvi dzimušo skaitu no http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=ID0010&ti=IDG01%2E+DZEMD%CEBU+UN+DZIMU%D0O+SKAITS&path=../DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Iedz%EEvot%E2ji%20B%20Dzimst%EEba/&lang=16

2000 – 20248
2001 – 19664
2002 – 20044
2003 – 21006
2004 – 20334
2005 – 21497
2006 – 22264
2007 – 23273
2008 – 23948
2009 – 21677
2010 – 19219
2011 – 18825

Vēl 2 gadus pirmklasnieku skaits varētu pat nedaudz pieaugt (izbraukšana uz citām valstīm to var mainīt), bet pēc tam būs straujš kritums. Skatoties uz dzimstību 2004. gadā (20334) un pirmklasnieku skaitu 2011./2012. m.g. (19493), rodas jautājums, kur palikuši gandrīz 1000 jeb 5% bērnu?

+4
-1
Atbildēt

3

    lailabidzane > inghem65 03.09.2012. 19.01

    .
    Izskatās, ka esmu kļūdījies pieņēmumā par bērnu mirstību vecumā no 2 līdz 7 gadiem.

    Tomēr Tavi precizētie aprēķini ir ap 3 nevis 5 procentiem.

    Jā, man arī ir gadījies Raiņa 19 šo to par cipariņiem paklausīties… ;)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lailabidzane > inghem65 03.09.2012. 16.36

    .
    Skolas gaitas minētajā piemērā uzsāk 95,86% no atbilstošajā gadā dzimušajiem bērniem. Tātad, samazinājums ir nevis 5%, bet 4,14%. Pēc dažādiem datiem, vecumā līdz gadam Latvijā mirst ap 1%. datus neatradu, bet pieņemu, ka līdz skolas vecumam tā notiek ar vēl 0,5-1%.
    Tad jau tie “meklējamie” būs kādi 2 -2,5%, kas arī nav maz. Tomēr ne jau 5%.

    P.S.
    Un vēl, attiecināt dzimšanas kalendāro gadu ar septiņus gadus vēlāk mācības uzsākušajiem nav īsti korekti, īpaši, ja ķeram dažus procentus vai to daļas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    inghem65 > inghem65 03.09.2012. 18.08

    Skatamies http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=IM0010&ti=IMG01%2E+MIRU%D0O+VECUMA+UN+DZIMUMA+STRUKT%DBRA&path=../DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Iedz%EEvot%E2ji%20C%20Mirst%EEba/&lang=16

    Reāli skaitļi vecuma un gadu tiešas nesakritības dēļ nedaudz atšķirsies, bet novērtējums ir pietiekoši precīzs – no 2004. gadā dzimušajiem līdz 2011. gadam (ieskaitot) nomiruši 239 bērni (no tiem 191 pirmajā gadā). Tātad uz 1. klasi 2011./2012. gadā bija jāiet apmēram 20334 – 239 = 20095 bērniem. Tātad aizgāja 97.0% jeb 841 bērns kaut kur pazudis.

    2003. gadā piedzima 21006 bērni, skolas gaitas 2010./2011.m.g. sāka 20273, mirstības datus pēc vecuma CSP sāka vākt no 2004. gada, bet var pieņemt, ka līdz skolas gaitām nomira ap 250 bērniem. Tātad no šī gada “pazuduši” ap 480 bērniem.

    Lai arī viena gada ietvaros skaitļi var nedaudz atšķirties no realitātes, taču ilgtošākā laika posmā tie izlīdzināsies – ja vienā gadā statistikas precīzas neatbilstības dēļ “pazuda” mazāk, tad nākošajā gadā “pazudīs” vairāk un otrādi.

    Tā kā jāskatās, cik bērnu “pazudīs” nākošgad.

    P.S. Vēl var skatīties, cik bērni “pazūd” skolas laikā, skatosies pēc IZM datiem – skolēnu skaitu N-tajā gadā I-tajā klasē salīdzinot ar skolēnu skaitu (N+1)-jā gadā (I+1)-jā klasē.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

lailabidzane 03.09.2012. 15.39

.
Šitie rakstnieki – mākslinieki abstraktās kategorijās “fišku nerubī”.
Pamēģināsim ar piemēriem.

“Piecu gadu laikā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem (IZM), skolēnu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 60 tūkstošiem.”
Skatos grafiku:
266 111 – 206 440 = 59 671
Tas NAV VAIRĀK kā 60 tūkstoši.

“Visstraujāk uz leju ejošā līkne ir vidusskolēniem – šogad 10.klasē mācības sāks vien 11 748 skolēni.”
Skatos grafiku:
11 748 skolēni 10. klasi sāka 2011./2012. mācību gadā. Ja nu tiešām ir tā, ka šogad (2012./2013. mācību gadā) 10. klasi sāks tieši tikpat, tad jau līkne uz leju vairs neiet! Vai arī kāds nezin, ka šogad sākas 2012./2013. mācību gads. To, ka pie gada skaitļiem derētu punktus pielikt, prasīt jau būtu par daudz. Ko nu ar tiem punktiem tā tērēsies…

“Toties pēc krietnā samazinājuma reformu dēļ pirms dažiem gadiem stabilizējies arodskolēnu skaits.”
Skatos grafiku:
35 919 – 30 389 = 5 530
5 530 / 5 = 1 106
31 339 – 30 389 = 950
950 /1 106 * 100 = 86%
Tas nozīmē, ka pēdējais grafikā uzrādītais kritums (par to, vai tas ir šis, vai tomēr iepriekšējais gads, autori tur lielā noslēpumā) ir 86% no piecu gadu vidējā, pie tam tas ir par 1,5 procentpunktiem straujāks, nekā gadu iepriekš. Tikai pilnīgs nepraša to var nosaukt par stabilizāciju.

Saprotu, ja šādus “datus” un to “analīzi” gaisā laiž pamatskolas interešu pulciņu mazāk veiksmīgie censoņi. BET KUR SKATĀS REDAKTORI???

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu