Reformētāji un reformējamie • IR.lv

Reformētāji un reformējamie

117
Reformu partijas atbalstītie ministri - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (no kreisās) un izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Foto: reinis Hofmanis, F64
Sanita Upleja

Reformējot nevajadzētu izliet no vannītes ūdeni ar visu bērnu

Vairāki Reformu partijas ministri, jo īpaši izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, pēdējā laikā nonākuši sabiedrības uzmanības krustugunīs viņu iecerēto pārmaiņu dēļ. Par R.Ķīļa vārdu kaujām ar augstskolu rektoriem un studentu pārstāvjiem vai ik dienas uzzinām ko jaunu no medijiem. Arī E.Sprūdža konfliktā ar lielo pašvaldību vadītājiem netrūkst kaislību un emociju.

Par to, ka šie ministri ir nākuši politikā, lai reformētu, nevienam nebūtu jābūt nedz izbrīnītam, nedz pārsteigtam, ja pievēršam uzmanību partijas nosaukumam un atceramies veidu, kā šie politiķi nonāca pie teikšanas valdībā. Nekas nav iebilstams arī pret to, ka pārmaiņām “uz augšu” ir jānotiek teju nemitīgi un, kur nu vēl labāku brīdi atrast, kā valsts iziešanu no krīzes.

Tomēr veids, kādā notiek sabiedriskā saruna par šīm reformām, gan nav pieņemams, un kārtējo reizi var izrādīties, ka reformu straujumā no vanniņas būsim izlējuši ūdeni ar visu bērnu. Proti, iebildumus rada ministru nievājošā un kareivīgā attieksme pret augstskolu rektoriem un pašvaldību vadītājiem. It kā tie būtu kaut kādi varu sagrābušies ļaundari, nevis demokrātiskās vēlēšanās ievēlēti tautas pārstāvji un labākie no mūsu labākajiem mācībspēkiem.

Ko mums dos reformas, ja to gaitā to vien būsim darījuši, kā vairojuši savstarpēju neuzticēšanos valstī un neticību demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai?

Ko kurš pārstāv

No visas nesenās publiskās vārdu pārmaiņas minēšu vien divus, manuprāt, zīmīgus citātus. «Saskaņa starp ministriju un Rektoru padomi būtu dīvaina lieta, jo Izglītības un zinātnes ministrija primāri pārstāv nodokļu maksātāju intereses, nevis rektoru intereses,» izglītības un zinātnes ministra R.Ķīļa teikto citē aģentūra BNS (13.09). Savukārt “Latvijas Avīzē” (14.09.) atrodu ministra E.Sprūdža atziņu, ka “nevar sagaidīt, ka reformējamie piekritīs visām reformām. Ar zināmu pretestību esmu rēķinājies un nāksies arī vienoties par kompromisiem, bet nevaru atkāpties no tā, ka šīs lietas ir jārisina.”

Protams, ka ir vieglāk pārliecināt par savu taisnību jeb šajā gadījumā iecerēto reformu, ja bildi var uzzīmēt melni baltu, ar skaidri saredzamiem labajiem un ļaunajie spēkiem, ar reformētājiem un reformējamiem. Tikai diezin vai šis ir tas gadījums, kad tā bilde ir tik viennozīmīgi melni balta.

Ja runājam par augstskolu rektoriem, tad man ir jaunums, ka viņiem nav nekāda sakara ar nodokļu maksātājiem un to interesēm, un varbūt tieši otrādi – ir mērķis kaut kā neģēlīgi apkrāpt nodokļu maksātājus. Cik man zināms, tad augstsoklu rektorus Latvijā ievēl no pašu mācībspēku vidus, izvirzot un izvērtējot labākos no labākajiem. Proti, rektori nav nekādi senili, atpakaļrāpulīgi, varu nelikumīgi sagrābušies diktatori, kuri nepārstāv nevienu citu kā tikai sevi.

Rektori pārstāv ne tikai mūsu zinātni un augstākās izglītības jomu, lai kāda tā arī būtu, bet arī lielos kolektīvus, ko viņi ikdienā vada. Tajā skaitā arī tūkstošus un tūkstošus studentu. Un atļaušos piebilst, ka atšķirībā no konkrētā ministra R.Ķīļa, kurš pat nekandidēja Saeimas vēlēšanās, ir izturējuši konkurenci uz augsto amatu.

Tas, ka ministram var būt atšķirīgs viedoklis par reformu nekā rektoriem, nav nekas īpašs un pārsteidzošs. Taču uzskatu atšķirības var tuvināt sarunu un skaidrošanas procesā, nevis publiski noniecinot šo sabiedrībā cienījamo institūciju, kura turklāt nepastāv tikai unikāli Latvijā vien.

Ja ministrs nav izdarījis savu darbu, sabiedrībai pietiekami skaidrojot iecerētās augstskolu reformas, tad diezin vai tur vainojama tikai rektoru ietiepība.

Cieņa pret vēlētājiem

Ja ministra R.Ķīļa gadījumā vēl ir runa par salīdzinoši šaurāku loku – augstskolu un zinātnes jomā iesaistītajiem -, tad E.Sprūdža reformu lauciņš būtībā skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju, jo visi mēs dzīvojām kādā no Latvijas pašvaldībām. Tieši tādēļ ir dīvaini klausīties, ka tautas vēlēti pārstāvji tiek saukti par “reformējamiem” un viņiem pārmesta tikai šauri savtīgu interešu lobēšana.

Ja par augstskolu rektoriem vēlē tikai attiecīgo augstskolu mācībspēki un studentu pārstāvji, tad pašvaldības Latvijā tiek ievēlētas brīvās, demokrātiskās un atklātās vēlēšanās ik pa četriem gadiem, un tajās var piedalīties visi likumam atbilstošie iedzīvotāji. Jā, arī Aivars Lembergs ir ievēlēts un atkal ievēlēts, jo tāda ir vēlētāju brīva izvēle. Un ar to ir jārēķinās.

Man kā Rīgā deklarētam iedzīvotājam varbūt ne viss ir pieņemams, ko dara pilsētas galva Nils Ušakovs (SC), taču man ne brīdi nenāk prātā apšaubīt viņa amatā nokļūšanas leģitimitāti un tiesības pārstāvēt Rīgas iedzīvotājus. Viņš ir nonācis pie varas godīgu vēlēšanu rezultātā un šobrīd pārstāv rīdziniekus. Tieši tāpat kā pārējo lielo pilsētu un mazo pašvaldību vadītāji.

Drīzāk pats ministrs E.Sprūdžs nav bijis uzdevuma augstumos, skaidrojot sabiedrībai viņa iecerētās reformas būtību un nianses. Taču pie tā nav vainojami nedz lielo pilsētu mēri, nedz mazo pašvaldību vadītāji. Ministram pašam būtu jāspēj ļoti skaidri atbildēt uz jautājumu, vai tiešām Latvijas vietējās varas lielākās problēmas ir deputātu skaits pašvaldībās un amatu savienošana, it īpaši, ja runājam par mazajām pašvaldībām.

Cenšoties profesionalizēt pašvaldību politiku un deputāta darbu, ministram būtu jāspēj novērst bažas, vai tas neatsvešinās varu no iedzīvotājiem vēl vairāk.

Taču jebkurā gadījumā nav pieļaujams, ka ministra publiskā attieksme pret vēlētiem pašvaldību vadītājiem ir kā pret potenciāliem noziedzniekiem vai patvaldniekiem. Lai kādi arī būtu Latvijas pašvaldību vadītāju uzskati par ministra piedāvātajām reformām, ir jāciena šie tautas vēlētie pārstāvji kaut vai tādēļ vien, ka savos amatos viņi pārstāv nevis sevi, bet savus vēlētājus un pašvaldību iedzīvotājus.

Ko sludinām

Tas, ka Reformu partija Latvijas politikā ienāca ar saukli, kas viss iepriekšējos divdesmit gados ir darīts greizi un ačgārni, nav nekāds jaunums. Tomēr diezin vai demokrātijas ieviešana un stiprināšana, tāpat kā pilsoniskās sabiedrības veidošanās (tas, cita starpā, ietver arī tādas lietas kā augstskolu rektoru ievēlēšana, ne iecelšana no augšas) būtu tās visgreizākās un ačgārnākās lietas.

Var piekrist, ka korupcija ir problēma, taču tad tā ir jārisina konkrētos gadījumos, nevis ar vēlmi uz jebkuru pašvaldības deputātu vai ierēdni raudzīties kā uz potenciālu noziedznieku. Tas nevairo nedz šī deputāta vai ierēdņa darba spējas un atdevi, nedz uzticēšanos sabiedrībā kopumā. Taču bez uzticēšanās savā starpā, kā arī attiecībās ar pašvaldībām un valsti, mums nebūs nedz stipras pilsoniskās sabiedrības, nedz demokrātijas. Piemēri nav tālu jāmeklē, kaut vai tepat Ziemeļvalstīs.

Un tieši tāpēc reformas nav jāveic, savā starpā sarīdot rektorus un sabiedrību, pašvaldību vadītājus un pašvaldību iedzīvotājus. Tas varbūt ir ceļš uz kaut ko radikāli citādu un jaunu, nekā Latvijā bijis divdesmit gadus, taču tas noteikti nav ceļš uz labāku sabiedrību.

Autore ir neatkarīga žurnāliste

 

Komentāri (117)

Jānis Jukna 18.09.2012. 07.58

Trakoti ideāltipisks skatījums autorei. Saprātīgi skatoties, ikviens var manīt, ka nav normāla tāda situācija, ka valsts/pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs ir tie paši deputāti. Ne tikai tālab, ka pieņem lēmumus un paši kontrolē to izpildi. Viņi vienlaikus grauj profesionālo līmeni un darbaspēka normālu konkurenci, jo iekļūst amatā tikai tāpēc, ka ir partijā.
Par rektoriem… Domājams, ka vairums apzinās – Latvijā augstskolu ir par daudz. Augstākā izglītība vairs nav spēju un prasmju rādītājs, bet lielā mērā spējas samaksāt par studijām indikators. Arī nesenā programmu vērtēšana ir tik rožaina kā gaisa piļu puķudobe.
Vairums nekad nebūs ar mieru zaudēt siltas vietas, labu peļņu utt. Pretestība tam būs. Vienīgi gribētos straujāku rīcību, jo ilgāk velk garumā, jo lielāku un nevajadzīgu troksni rada.

+41
-5
Atbildēt

0

mary75 18.09.2012. 07.59

Ak, šie ļaunie reformatori, nu kā viņi drīkstēja ķerties klāt mūsu labākajai, gudrākajai, un pie kam vēl demokrātiskās vēlēšanās ievēlētajai tautas daļai – vairākiem desmitiem palīgaugstskolu rektoriem un pašvaldību vadītājiem, kā arī mūsu ideālajai AI sistēmai, nepavaicājot tiem atļauju, vai, vispār, drīkst to darīt?
Nešķiet, ka šie cilvēki dzīvo tik labi, ka absolūti nevēlas nekādas reformas, var viņiem to jēgu “skaidrot” no rīta līdz vakaram?
Atkal viss apgriezts ar kājām gaisā, vainīgi, izrādās tie, kas grib ko darīt, lai situāciju mainītu un labotu, nevis tie, kas visu grib atstāt, kā ir, jo viņiem tā izdevīgāk.
Otrais raksts galīgi garām, manuprāt, cilvēkiem, kas ķērušies klāt tām lietām, kurām neviens līdz šim neuzdrīkstējās pat pieskarties, vajadzīgs taisni atbalsts, nevis Uplejas vaimanaloģiskie prātuļojami, pat īsti negribas ticēt, ka Upleja tiešām domā, kā raksta.

+35
-7
Atbildēt

5

    mary75 > mary75 18.09.2012. 23.13

    Pilnīgākās muļķības, ja ir sabiedrības atbalsts, un politiska griba, var veikt jebkuras reformas.
    Tādi piemēri, kad reformas tika veiktas bez kādas vienošanās ar grupu, kurai tās reformas nebija sevišķi tīkamas, ir simtiem.
    Cita lieta, ka taisni politiskās gribas var pietrūkt.
    Pārāk liels slānis, ieskaitot arī daļu ierēdniecības, “barojas” no tā “izglītības biznesa”, un pelna labu naudu, faktiski, tirgojot nevērtīgus diplomus, un nav ieinteresēti absolūti neko mainīt.
    Un tikai RP, bez pārējo partiju atbalsta, to diezin vai varēs paveikt.
    Un pārējās divas koalīcijas partijas, izskatās, drīzāk ieintersētas, lai RP izgāžas, nekā rezultatā.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Normunds > mary75 18.09.2012. 22.09

    Jā, galvenais un būtiskais – kā to panākt. Nemēginot ne mazākā mērā apšaubīt gan to,ka Ķīlis un Sprūdžs ir ar lieliskām idejām bagāti, enerģiski u.c. reformatori, bet to pretinieki – īesīkstējuši, korumpēti,u.c. stagnāti, kam interesē tikai pašu kabata, ir jāsaka, ka minētie kungi nez kāpēc publiski demonstrē kā nevar veikt reformas.
    Ir tāda, ierēdņiem zināma aksioma. Tā saka, ka nav iespējams veikt reformas, ja reformātors nemeklē sabiedrotos reformējamo vidū. Vai, pasarg` Dievs, saiet ar tiem naidā. Šajā gadījumā varbūt būs daudz trokšņa un, kā redzams, jau ir sajūsmināta publika, bet nebūs nekādu praktisku rezultātu.
    Nez vai Ķīlis ar Sprūdžu ir tik nepieredzējuši, ka to nezina.
    Visticamāk,ka politikas diletantam Zatleram sagribējies celt partijas reitingus un atkal mēgināt uzrausties mugurā “baltajam zirgam” un skaļi taurējot “nomuļļāt” nepieciešamās reformas.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva > mary75 18.09.2012. 12.29

    Labs vadītājs ir tas, kas panāk savu. Vēl labāks ir tāds, kas to izdara bez trokšna, klaigāšanas un cīņām. Jau otro reizi tulkoju Sanitas Uplejas sacīto – rakstā ir runa par to, kā tas tiek panākts, ne par reformu vajadzību. Var skriet ar pieri sienā, lai to apgāztu, var sienas būvētājus pārliecināt, ka tā ir jānojauc.
    Rektori bija jāiesaista, jāuzklausa viņu viedoklis un ar viņu rokām jātaisa reformas. Nevis otrādi, kā tagad.
    Skaidrs, ka augstskolu par daudz, skaidrs, ka kvalitātes nav – domājat rektori to nezin? Zin, protams. Domājat rektori negrib to mainīt? Grib, protams. Tik valsts šobrīd stimulē “maksā- mācies” principu. Augstskolas šobrīd pelna ar kvantitāti, ne ar kvalitāti…

    Tāpat Sprūdžam. Lēmējvaras un izpildvaras apvienojums ir korupcijas un netīrā lobisma pamats, augsne, lai, kas tāds rastos. Ja zeme ir laba, nezāles augs… Un tas IR jāmaina. Jautājums atkal – kā tas tiek virzītas. Nevis, KAS tiek virzīts, bet KĀ tiek virzīts.

    +8
    -4
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 18.09.2012. 12.40

    Rektori savu viedokli jau izteikuši, un tas ir demagoģisks un reformām negatīvs, demokrātija, saprotams, ir laba lieta, tikai, ja tā netiek novesta līdz absurdam.
    Valsts ir arī priekš tam, lai rūpētos par kopēju labumu, nevis par atsevišķu cilvēku iespējām pretoties jebkam, kas apdraud viņu labklājību.
    Par reformām iet runa jau gadiem, rektori ir ko darījuši lietas labad?
    Kā tu to iedomāsjies – viņi, pēkšņi, kļūs tādi altruisti, ka atteiksies no iesildītām vietiņām, nesamērīgām algām, kuras nav atkarīgas no darba rezultātiem, dāsnām dotācijām, un sāks rūpēties par kopējo labumu?
    Diemžēl, tā nav viņiem ( un arī maz kuram citam), raksturīga uzvedība, katram sava labklājība ir tuvāka.
    Tāpēc valstij, reizēm, jāpielieto arī vara, kopēja labuma dēļ, neņemot vērā pretestību, ko izrāda personas, kuras nav ieintersētas pārmaiņās.
    Žēl tikai, ka V politiķi, izskatās, ierāvuši asti kājstarpē, un baidās izteikt atklātu atbalstu reformām, un VL politiķi, cik saprotu, vispār ir pret tām, vismaz, pēc dažiem netiešiem faktiem tā izskatās, tā teikt, ja izdosies, tad izdosies, ja nē vainīga RP, mēs jau neko, mēs jau stāvējam maliņā, mēs jau visiem tie labiņie, ka tikai nezaudēt reitingu, lai RP to dara.

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

    Vita Vasiļjeva > mary75 18.09.2012. 14.54

    “Kā tu to iedomāsjies – viņi, pēkšņi, kļūs tādi altruisti, ka atteiksies no iesildītām vietiņām, nesamērīgām algām, kuras nav atkarīgas no darba rezultātiem, dāsnām dotācijām, un sāks rūpēties par kopējo labumu?”

    Rektori nekļūs altruisti, rektori neatteiksies no siltām vietām un krēsla, rektori neatteiksies no nesamērīgajām algām! Viņi turpinās iesākto un bagāto dzīves veidu sev un savām ģimenēm/klaniem.

    Rektori ir kļuvuši par BIZNESMEŅIEM – viņi tirgo “sūdus” (nekvalitatīvu izglītību) jebkuram, kurš gatavs samaksāt un kuram vajag pliku dokumentu bez zināšanām. Gribētāju un maksātāju ir ļoti daudz.

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

Bebrs 18.09.2012. 07.28

Vienmēr esmu Sanitas Uplejas rakstus uzteicis. Bet tā tas bija līdz šim. Nu jau otrajam rakstam diemžēl plusiņu pievilkt nevaru. Žēl gan.

+33
-7
Atbildēt

1

    Viesulis > Bebrs 18.09.2012. 11.23

    Nu, tā ir droša zīme, ka beidzot Uplejas kundze sāk runāt loģiski.

    +4
    -13
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu