IR

Prezidents: Saeimas partijām trūkst sadarbības 7

Andris Bērziņš aicina neuzturēt savulaik novilktās "sarkanās līnijas", kā arī referendumu nepadarīt par protesta balsojumu
B_rzi___zatlers_kaspars_krafts-media_large
Valsts prezidents Andris Bērziņš (no labās) un Valdis Zatlers Saeimā. Foto: Kaspars Krafts, F64
30.janvāris 2012 15:39

Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc sarunām ar partijām norāda uz sadarbības trūkumu, aicina sākt izstrādāt jaunu valsts pārvaldības modeli, savukārt visus Latvijas pilsoņus, kas piedalīsies referendumā un apsver iespēju balsot par otru valsts valodu Latvijā, nepadarīt to par protesta balsojumu pret atsevišķu politiķu paveikto vai nepaveikto.

Pēc nedēļu ilgušām saruām ar visām 11.Saeimā ievēlētajām partijām Valsts prezidents pirmdien nācis klajā ar šo sarunu apkopojumu, nosūtot atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, valdības vadītājam Valdim Dombrovskim un Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām. Sarunu mērķis bijis noskaidrot katra politiskā spēka pozīciju Latvijai aktuālos jautājumos gan iekšpolitiskā, gan Eiropas Savienības kontekstā, vēsta Prezidenta preses dienests.

Bērziņš paziņojumā norāda, ka sarunās gūtā informācija rada bažas, ka šajā Saeimas sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne starp politiskajiem spēkiem. No prezidenta paziņojuma var secināt, ka viņš aicina politiķus neuzturēt savulaik novilktās "sarkanās līnijas". "Līdzās tam aizvien aktuālas ir politiķu novilktās „sarkanās līnijas", kuru pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru turpmākai valsts attīstībai un ietekmē tās nākotnes izaugsmes izredzes," saka Bērziņš.

Kā zināms, par tā saucamajām sarkanajām līnijām valdības koalīcijas veidošanas laikā sāka runāt un joprojām no tām nav atkāpusies Zatlera Reformu partija, kura paziņoja, ka nekad nestrādās kopā ar tā saucamajām oligarhu partijām. Patlaban no 11.Saeimā ievēlētajām tas attiecas uz Zaļo un zemnieku savienību, kuras sastāvā ietilpst Ventspils mēra Aivara Lemberga pārstāvētā partija "Latvijai un Ventspilij".

Prezidents atgādina, ka laikā, kad jāpieņem neatliekami un drosmīgi lēmumi, "kas pavērtu jaunu lappusi Latvijas vēsturē, ir svarīgi pārdomāt Latvijas valsts pārvaldības kārtību un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām". Pašreizējā kārtība nodrošinot ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošinot attīstību, pieļauj vāju politisko atbildību un veicina traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību.

Prezidents arī norāda, ka pasaulē un Eiropā izveidojusies jaunā situācija prasa izlēmīgu un atbildīgu valsts pārvaldību. Tāpēc būtu nekavējoties jāsāk darbs pie jauna valsts pārvaldības modeļa izstrādes, lai to vismaz daļēji varētu iedzīvināt jau tuvākajās vēlēšanās.

Nacionālās attīstības plānam, kam jākļūst par vienu no nozīmīgākajiem partiju sarunās izskatītajiem un Latvijas nākotnei nozīmīgākajiem jautājumiem, jākalpo par pamatu visu nozaru politikām, reģionālajai attīstībai, nacionālo resursu, struktūrfondu plānošanai un koncentrētai to izmantošanai. Šim plānam jāatspoguļo arī Latvijas pierobežas novadu attīstības perspektīvas. "Tas ir visu pierobežas pašvaldību (it īpaši Latgales reģiona) izdzīvošanas jautājums, ko uzsvēru sarunās ar visiem politiskajiem spēkiem," saka Bērziņš.

Tāpat kā visas partijas sarunās ar Valsts prezidentu apliecinājušas, ka Latvijas nākotne ir Eiropas Savienībā, tās izteikušas gatavību atbalstīt Fiskālās disciplīnas likumu. "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē šajā jautājumā varētu tikt pieņemti tikai pēc šā likuma pieņemšanas un saistīto starptautisko līgumu ratifikācijas, kas ir loģisks un savstarpēji saistīts process," norāda prezidents.

Savukārt gaidāmais referendums par otru valsts valodu ir politiskās nestabilitātes un ekonomisko problēmu sekas, uzskata Andris Bērziņš. Lai arī partijas referenduma sakarā ir skaidri pozicinējušas, sarunās saņemti pozitīvi signāli un apliecinājums tam, ka pat visatšķirīgāko politisko uzskatu paudēji ir gatavi sarunām un dialoga sākumam.

Prezidents norāda, ka kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas etniskie jautājumi tik tiešā un atklātā veidā, kā tas notiek patlaban, politiskajās cīņās vēl nav izmantoti. "Šobrīd notiek atklāti mēģinājumi valsts valodas jautājumu padarīt par Latvijas sabiedrības šķelšanas instrumentu, kas ir bīstams un nepieļaujams process," saka prezidents un turpina: "Noliedzot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tiek noliegta arī Latvija. Tas ir tikpat pašsaprotami, cik absurdi. Ja patiesi mīlam savu zemi un vēlamies to redzēt pasaules labāko valstu vidū, tikai mūsu pašu ziņā ir dzīves vide un šeit valdošās cilvēku attiecības. Ja mēs būsim vienoti savā izpratnē par Latvijas valsts pamatiem, vērtībām un mērķiem, tad provokācijām un manipulācijām ar sabiedrisko domu Latvijā nebūs vietas."

Prezidents aicina visus Latvijas pilsoņus, kas piedalīsies referendumā un apsver iespēju balsot par otru valsts valodu Latvijā, nepadarīt to par protesta balsojumu pret atsevišķu politiķu paveikto vai nepaveikto. "Būsim gudri arī šoreiz, neļausim izpostīt tos pamatus, uz kuriem varam uzcelt stipru ēku, lai tajā labi justos visi Latvijai piederīgie,"aicina Bērziņš un norāda, ka jau tagad pie viņa vērsušās organizācijas, iedzīvotāji un atsevišķi politiķi, paužot vēlmi iesaistīties sabiedrības saliedētības veicināšanā.

Prezidents arī uzskata, ka Saeimai un Ministru kabinetam ir jāapkopo referenduma sniegtās mācības, lai tās tiktu atspoguļotas integrācijas un valodas rīcībpolitikā un sāktā diskusija nebeigtos tikai ar balsojumu 18.februārī, atstājot neatbildētus jautājumu.

Tāpēc Saeimai nebūtu jākavējas ar Satversmes grozījumiem, lai nākotnē izskaustu jebkādas iespējas demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujamu vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem neatbilstošu referendumu ierosināšanai.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(1)

Populārākie viedokļi

ARTs "Būsim gudri arī šoreiz, neļausim izpostīt tos pamatus, uz kuriem varam uzcelt stipru ēku, lai tajā labi justos visi Latvijai piederīgie,"
-----------------------------------------------------------------------

Pareizi, un jāsāk ar to, lai šeit labi justos latvieši. Tieši tas un tikai tas nav pretrunā ar Latvijas būtību. Pašlaik tas nav nodrošināts, un diemžēl notiek drīzāk pretējs process - dažs labs iedomājas, ka mums būtu jāsamierinās ar PSRS laiku paliekām. Ja kāds to grib - viņam nopietni jāpārdomā, vai Latvija ir īstā vieta, kur viņam uzturēties.
 +11  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  30.janvāris 2012 16:21
Janka Kamēr ZZS ir cieša sadarbība ar Lembergu, kamēr šī partija ir Lemberga interešu aizstāvis un viņa politiskā tirgus pārstāvis, tikmēr ZRP ar to nesadarbosies, jo ZRP programma paredz sakārtot un reformēt valsts politiku, bet ne atgriezties pie pagātnes politiskās tirgošanās, kura Latviju ir novedusi pie tālas atpalicības. Mēs nedrīkstam iet vairs atpakaļ, mēs nedrīkstam smagos noziegumos apsūdzētiem oligarhiem ļaut šeit šeptēties kā pa savu privātīpašumu un dzīt to iznīcībā. Ir jāmeklē citi ceļi kā palielināt koalīciju. Šis ceļš neder. Suns maina spalvu, bet ne tikumus un to mēs jau atkal nupat dzirdējām, kad par savām balsīm ZZS pieprasīja amatus tā, it ka viņi dzīvotu citā valstī un mūsu problēmas uz viņiem neattiektos. Lembergam jau arī ir sava valsts. ZZS ir no tās.
 +9  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  30.janvāris 2012 16:29
Plus_opinionNasing spešal! Ja Bērziņam būtu jāatbild par valsts budžetu un stabilitāti valstī, vai tad viņš arī lietu tādu "ūdeni" par politisko sadarbību? SC notrallina Rīgas budžetu un provocē etniskus konfliktus, bet ZZS neuzskatīja par svarīgu neveikt nekādas reformas ne labklājības, ne veselības un ne izglītības un ne reģionās attīstības jomās (kaut arī vēlēšanas vēl bija tālu). Par kādu attīstību mēs varam runāt, ja SC un ZZS visu laiku klupina izpildvaru. Ne jau koalīcija ir jātuvinās opozīcijai, bet opozīcijai ir jāparāda konstruktīvs darbs, lai pierādītu, ka viņi ir atstāti malā nepamatotu (šoreiz pamatoti!). Šoreiz "sarkanās līnijas" darbojas, jo tur pa gabalu lielākos valsts nozadzējus. Un Bērziņa mīkstmiesība latviešu valodas jautājumā ir vispār kaut kas apkaunojošs Latvijai!
 +9  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  30.janvāris 2012 17:41

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →