Infografika: Eirozonas parādu slogs

Pauls Raudseps 31. oktobris , 2011 11.45

Skatieties grafiku un uzziniet, kādi bijuši eirozonas valstu budžeta tēriņi, kādas ir nākotnes prognozes.

Komentāri (21)

peterisblums49 31.10.2011. 20.16

Daudz ko paskaidro NeoGeo.lv raksts
“Vai marsieši aizdeva Zemei naudu”
http://neogeo.lv/?p=10622

Atbildēt

ciparsone 31.10.2011. 11.59

Vai gadījumā grafiku nosaukumu “budžeta deficīts” nevajag nosaukt par “Budžeta pārpalikums”? Citādāk, kas ir negatīvs deficīts Vācijai krīzes gados?

-1

Atbildēt

kadrija > ciparsone 31.10.2011. 12.02

Vācija ir izņēmums, ne? Uzsvaru jau liek uz vadošo tendenci

-2

Atbildēt

agijs > ciparsone 31.10.2011. 13.17

Negatīvs deficīts = pārpalikums, jebšu -1 * -1 = 1. Tā kā viss pareizi! Matemātika jāmācās kungs ;)

-3

Atbildēt

Dmitry > ciparsone 31.10.2011. 18.13

Var nosegt visus parādus pie nosacijuma ja nepieaug jauni, pieaug IKP, ikgadējais budžeta deficits tiek samazināts gadu no gada, ja investoriem kādā brīdi nenolaižas rokas vispar vēl ko ieguldit Grieķijas ekonomikā un plus kāda ir kopigā ekonomiskā situācija pasaulē….
tie visi forecast(i) izskatās pārak pozitīvi…bet tāpēc tās ir tikai prognozes un diemžēl tikai vēlamās…

-1

Atbildēt

snjuu > ciparsone 31.10.2011. 15.13

Jap. Ja “budžeta deficīts” Grieķijā ir ~ mīnus 10%, tad nav īsti skaidrs, par ko visi iespringuši – bez īpašas piepūles šamējie var segt visu parādu 17 gadu laikā. Progroze gan nedaudz nelāga, jo pēc veiktajām reformām deficīts ir paredzēts vairs tikai mīnus 2%… :(

Atbildēt

Andris > ciparsone 31.10.2011. 12.20

Viestur, tur grafiks tiešām ir nosaukts aplami. Nevar būt, ka pirmskrīzes gados visām valstīm ir budžetu deficīti, bet krīzes laikā pēkšņi rodas lieli proficīti.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam