Toreiz, cariskajā impērijā • IR.lv

Toreiz, cariskajā impērijā

22
Gints Ivuškāns, F64
Bonifācijs Daukšts

Dīglī nievātas – mūsu himna un valsts…

Pēc 1902.gada Ziemassvētkiem gan Latvijas novados, gan Igaunijā un arī Lietuvā izplatījās satraucošas ziņas par buntavnieciskiem notikumiem Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Vieglākajā variantā varas iestādes šo „smutu” raksturoja kā latviešu semināristu „pretvalstisku izdziedāšanos”.

Semināra 33.kursa audzēknis (1900. – 1904. gados) K. Martinsons savās atmiņās, kas publicētas ar nosaukumu „1902.g. Ziemsvētku incidents”, par notikušo vēsta tā: „Ziemsvētkos notika svarīgs gadījums semināristu dzīvē. Semināristus bija apņēmis latviski patriotisks vilnis un pēkšņi uzsvieda tos pārdroši augsti. Sākās tās lietas gluži vienkārši. Nāca gadskārtējais bursaku vakars ar kora dziesmām, mūzikas priekšnesumiem un teātra izrādi. Pirms ielūgumu iespiešanas diriģents un orķestra vadītājs iesniedz vakara programmu direktora Strahoviča ieskatam. Strahovičs atrod tur arī mūsu tagadējo valsts himnu un nosvītro to. Nelīdz ne diriģenta, ne orķestra vadītāja paskaidrojumi par dziesmas nevainīgumu un cenzūras atļauju, – vecais direktors paliek pie sava. Bet vajadzēja tikai sīka nolieguma, lai audzēkņos rastos vesela protesta vētra. Pa visu bursu un kopmītni nu gāja no mutes mutē lozungs: „Bet mēs tomēr dziedāsim!” Koncerta dienā aktu zāle uzposta. (…) Visa telpa trīc vienos aplausos. Vēl sajūsma (pēc latviešu dziesmām – B.D.) nebija rimusi, ne priekškars nolaists, kad no publikas aizmugures droši sāk skanēt pirmās „Dievs, svētī Latviju!” taktis un daļa publikas, sevišķi semināristu ielūgtie viesi, uzķēra kā viens šīs melodijas pavedienu, kas nu vijās plašumā un skaļumā…

Kad atskanēja dziesmas pirmās puses atkārtojums, un arī koris no skatuves jau taisījās laist vaļā savas balsi, tikai tad atjēdzās skolas vadība un vietējā policija. Visi salēcās kā no bumbas sprādziena, uztraucās, pat nezināja, kur skriet, ko darīt… Pirmais, likās, attapās matemātikas skolotājs Kadobnovs, tad Strahovičs, Momots, apriņķa priekšnieks un citi polismeņi. Visādi baigi saucieni lidoja pār viesu galvām. Kadobnovs pirmais lēca pāri soliem un publikas aizmugurē vienam otram audzēknim grūda dūri zem zoda un dusmīgi sauca klusēt… Viss sajuka, sacēlās liela kņada, un vakara publika steigšus metās uz izeju. Izrīkojumu slēdza. Otrā dienā tūliņ sākās izmeklēšana, pratināšana. Tika izklaušināti vai visi audzēkņi, skolotāji, apkalpotāji un arī daži vakara viesi.  Pedagogi pastāvīgi noturēja tiesas sēdes. Notikumu uz vietas izmeklēt 1903.gada janvārī seminārā ieradās Rīgas mācību apgabala inspektors Zajončkovskis. Lieta beidzās ar vairāku audzēkņu izslēgšanu.” (Baltijas skolotāju seminārs. 1870 – 1919. Rīgā, 1940, 524. – 524. lpp.) Piebildīšu – bez tiesībām iestāties citās mācību iestādēs.

Ir saglabājusies vēstures annālēs iegājusī „deržimordiskā” runa, ko dumpīgajiem semināristiem teica šī notikuma galvenais izmeklētājs un cara administrācijas uzdevumā veikto pārmācības pasākumu „idejiskais” vadītājs, Rīgas mācību apgabala inspektors Zajončkovskis. To, citu liecinieku skaitā, mūsu valstiskuma tapšanas vēstures hrestomātijai ar maksimālu precizitāti krievu valodā ir pierakstījis skolotāju semināra 32. kursa (1899. – 1903. gadā) audzēknis J. Karulis. (Baltijas skolotāju seminārs…. 526. – 527.lpp.)

Augstais cara ierēdnis toreiz teica, manuprāt, cilvēka pašcieņai un savu tautu cienošai apziņai liktenīgu izvēli uzliekošus vārdus: „Esmu ieradies pēc augstākās instances pavēles (…) Jā, kas attiecas uz jūsu uzvedību, tad jau viena miņa par to liek dziļi nopūsties. Tā ir novesta līdz augstākajai pretīguma robežai un raisa visdziļāko nožēlu. Jūsu dumjais Ziemassvētku izlēciens skaidri kā uz delnas parāda jūsu zemnieciskās dabas  neaudzinātību un neattīstību. Šī galēji pēc satura dumā dziesmele – „Dievs svētī Baltiju” (Diavs sveti Baltiku – tā toreiz vairumā gadījumu dziedāja mūsu tag. Valsts himnas tekstu.) – nespēs (ņe možet) aizskart mūsu varenās, dziļās krieviskās patriotiskās jūtas. Tā var tikai likties smieklīga – ģeogrāfa acīs, bet – atkārtoju – nekādi nevar apvainot mūsu patriotiskās jūtas. Ir tautas – mordva, cuvaši, čuhna, latvieši u.c., bet nav un nebūs tādu zemju – mordovijas, čuhlandes, čuvašijas un nelaimīgās „baltijas” (Есть народы – мордва, чуваши, чухна, латыши и др., но нет и не будет таких земель – мордвичины, чухляндии, чувашины и несчастной ,,балтики,,). Jūs, es atkārtoju, parādījāt zemnieku dabas neattīstību un visas no tā izrietošās sekas: necieņu pret saviem audzinātājiem, kaunu dārgajai mācību iestādei un Imperatora Nikolaja II cēlās sirds nopelnu un altruistiskās ziedošanās neizpratni. (…) Jā, apdomājiet gan labi, jo ir vēl laiks grēkus nožēlot un parādīt sevi pievilcīgākā gaismā. Ir vēl iespēja iemācīties liekt ceļus šīs ideālās personības priekšā par svētas pateicības un cienīšanas zīmi. Mācieties un centieties apgūt mūsu vareno krievu valodu, kuru pārvaldot jūs varat skaitīties par tās zemes, valsts (strany) pilsoņiem, kas plešas no saltajām somu klintīm līdz stingās Ķīnas sienām. Zinot to, jūs varat bagātināt savus zemnieku prātus ar krievu kultūru, kuras priekšā Rietumu kultūra nobāl.” (autora tulkojums).

Pēc atmiņām spriežot, ir pārsteidzoši, cik gan daudzu Latvijas skolotāju (un viņu audzinātu skolēnu) sirdis un prātus vēl gadu gadiem graizīja pazemojumā, bet arī stiprināja taisnīgā spītā, šie vārdi. Ir. Latvijas zeme un Latvijas valsts!

Komentāri (22)

buchamona 21.11.2010. 16.33

Nekurinu es te nekaadu naidu starp tautaam, bet tikai konstateeju faktu – Krievijas imperialisms vienmeer ir balstiijies uz tendenci paarkrievot sev pakljautaas tautas. Un Krievija vienmeer buus Krievija, lai kaa arii taa sevi sauktu atsevishkos savas veestures posmos.Lai cik ljoti arii muusu senchi niida vaacieshus, mums laimeejaas, ka 700 gadus tagadeejo Latvijas teritoriju paarvaldiija vaacu baroni, nevis krievi. Ja baronu vietaa buutu bijushi krievi, mees visi runaatu shobriid krieviski

+25
-1
Atbildēt

1

    mediacloud_lv > buchamona 21.11.2010. 18.46

    Tiesa, bet tā nav Krievijas specifika. Imperiālisms visur lielākoties ir balstījies uz tendenci uzspiest dominējošās valsts vērtības, kultūru, valodu. Sk. Britu impēriju vai ASV pašreizējo kultūrpolitiku.

    +3
    -12
    Atbildēt

    0

ivetao2007 21.11.2010. 19.04

Krievijas un britu impērijas atškirība ir milzīga. Britu – tā attīstījās. Krievu – pēc mongoļu laikiem nekas nav mainījies. Interesanti ka caru iedvesmoja deģenrāts Raspuķins = caru Puķinu – vēl viens deģenerāts Dugins.

+12
-1
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > ivetao2007 21.11.2010. 22.30

    Kāda pašlaik ir valdošā valoda Britu impērijas bijušajā kolonijā Indijā ? Labi gan, ka Baltiju neiekaroja attīstītā Britānija vai Vācija (sk.vācu imperiālistu plānus Latvijai 1914.g. un Rozenberga kunga kantora 1941.g.) – galu galā krievi jau kungu tauta nebija, tāpēc jau t.s. rusifikācija neizdevās ne cariskajā, ne padomju impērijā ?

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    juhans > ivetao2007 22.11.2010. 06.43

    Krievu ķeizara laika pārkrievošanas liecinieki vairs nav dzīvi, bet par to laiku vari izlasīt kaut vai “Valmieras puikās”. Padomju laika pārkrievošanas lieciniekiem vēl vari pajautāt pats, kā tas bija,kad veikalā sirmai māmiņai uzbļāva – govorīķe po ruski, un, ja viņa to nespēja, tad, “labākā” gadījumā viņu vienkārši ignorēja.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

vērtīgs relikts 21.11.2010. 22.53

Labs raksts, kas apliecina, ka skolās Latvijas vēsture ir jāmāca. Ja skolnieki šo vēsturisko tekstu izlasītu, daļai drusku citāda attieksme pret valsts simboliem paveidots.

+8
0
Atbildēt

2

    vērtīgs relikts > vērtīgs relikts 22.11.2010. 21.57

    Otrai pusei – neņemos spriest par PP kolektīvo viedokli, bet vismaz es pati savos blogos līdz šim esmu pietiekami skaidri to paudusi. (Skatīt manā lapā karmena.bankovska.lv)
    Ne jau vienmēr patriotiski domājot, šis vārds jānosauc. Kā tur bija dziesmā par Gaismas pili ??

    Bet par mūsu himnas vārdiem dziļāk aizdomājos tieši vakar baznīcā dziedot. Melodija laba, sākuma vārdi arī, bet beigās par to diešanu tā nu ir kā ir.
    Varbūt tas jēdziens “laimē diet” labāk kā viss cits atbilst Pēdējās partijas mērķim palielināt tautas laimes indeksu.
    Bet tas jau vēl vairāk apliecina, ka, kamēr pie varas būs citas partijas, nekas labs nav gaidāms. Jo pēc pēdējiem priekšlikumiem attiecībā uz nodokļu izmaiņām, redzams, ka “laimē dies”, joprojām tikai tie, kam tādas palielākas algas izdevies sev iedalīt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    P_Dancis > vērtīgs relikts 22.11.2010. 08.30

    Pirmo reizi no pēdējās partijas puses dzirdu kaut ko par patriotismu :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu